Šogad 14. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules hospisa un paliatīvās aprūpes diena, lai vērstu uzmanību uz to, cik liela nozīme ir līdzjūtīgai un empātiskai aprūpei dzīves nogalē, pateiktos veselības aprūpes, hospisa darbiniekiem un aprūpētājiem par nozīmīgo darbu, ko viņi veic, kā arī apliecinātu apņemšanos nodrošināt cieņpilnu attieksmi ikvienam dzīves nogalē.
Ventspils Paliatīvās aprūpes nodaļa tika atklāta 2006. gadā un šobrīd ir vienīgā ārstniecības iestāde Kurzemē, kas stacionāri nodrošina paliatīvās aprūpes pakalpojumu. Kopš 2007. gada nodaļa izvietota mūsdienīgi rekonstruētās telpās slimnīcas korpusā Pētera ielā 33. Tāpat nodaļā izvietota arī kapela, kurā reliģisko un morālo atbalstu gan pacientiem, gan tuviniekiem sniedz kapelāns.
Jau gandrīz pusgadu Ventspils slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļā pie pacientiem viesojas sabiedriskā labuma organizācijas “Hospiss LV” brīvprātīgie labdarības projekta “Svētku galds” ietvaros, lai pacienātu nodaļā esošos pacientus ar dažādiem našķiem, uzklausītu un dāvātu emocijas.
“Hospiss LV” brīvprātīgo koordinatore Ventspilī Zane Cinglere akcentē, ka oktobris ir īpašs paliatīvajā sfērā, jo oktobrī tiek svinēta Paliatīvās aprūpes diena, kas iet roku rokā ar “Hospiss LV” kustību, kura Latvijā oktobrī svin piecu gadu jubileju.
““Hospiss LV” brīvprātīgie Ventspils slimnīcas Paliatīvajā nodaļā ar “Svētku galdu” ciemojas katru trešdienas vakaru, iepriecinot slimniekus un arī personālu. Aktīvi brīvprātīgo darbā ir iesaistījušās četras dāmas. Prieks, ka pēdējā laikā arī Kurzemes jaunieši interesējas par to, kā viņi var būt noderīgi šajā brīvprātīgo kustībā un atbalstā, nebaidoties no vārda ‘nāve’, ‘mūža izskaņa’.
Jebkurš cilvēks ir pelnījis no šīs dzīves aiziet cieņpilni, bez bailēm un nejūtoties vientuļš. Nereti daudz vientuļāki dzīves izskaņā jūtas tie, kuriem ir tuvinieki, bet ikdienas skrējienā ir gan fiziski, gan emocionāli tālu. Ticiet vai ne, pacientu primārās gaidas ir sarunas, sirdssiltums un būšana līdzās. Cilvēki dzīves izskaņā daudz vairāk novērtē sarunas, to, ka viņos ieklausās. Arī tad, ja šie cilvēki vairs nerunā, viņi visu lieliski saprot un dzird. Tieši šie trešdienas vakari un šie cilvēki mudina dzīvot dzīvi, darot un meklējot lietas, kuras piepilda sirdi.
Nereti šāds brīvprātīgo darbs ir emocionāli smags, jo Tu zini, ka cilvēks drīz mirs, bet ir milzīgs gandarījums, ka tieši brīvprātīgos šeit sauc par eņģeļiem un gaismas nesējiem. Un prieks, ka šie eņģeļi caur “Hospiss LV” brīvprātīgajiem darbojas arī Kurzemē. Šeit darbojas arī neredzamie eņģeļi, atsaucīgie Kurzemes uzņēmēji, kas arvien vairāk iesaistās “Hospiss LV” kustības atbalstā. Ar katru nelielu kūkas gabaliņu, svaigu pīrādziņu, smaržīgiem ziediem šie pacienti sajūt šīs rūpes un sirsnību, jo katrā lietā, ko brīvprātīgie nodod pacientiem, ir milzīgs sirdssiltums, mīlestība un rūpes,” par hospisa aprūpi un tās nozīmi stāsta Zane Cinglere.
Komentāri (1)
Var but,ka vaidzet darit,ka senak-iedot padzerties sald Tēj?