Oktobris visā pasaulē tiek atzīmēts kā krūts veselības mēnesis – ar mērķi veicināt izpratni par krūšu veselību un krūts vēža profilaksi. Latvijā krūts vēzis ir viens no biežākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem sievietēm 35–64 gadu vecumā.

Radiologs Andris Kārkliņš norāda – statistika nav iepriecinoša, jo viena no astoņām sievietēm Latvijā dzīves laikā var saskarties ar krūts vēzi.

Pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus oktobris tiek atzīmēts kā krūts veselības mēnesis. Jebkurai sievietei ir svarīgi veikt krūšu dziedzeru pašpārbaudi, regulāri iztaustīt krūtis, to var uzticēt arī ginekologam. Lai sievietes mudinātu veikt krūts profilaktiskās pārbaudes, kopš 2009. gada Latvijā tiek īstenota valsts organizēta profilakses programma, kas paredz, ka sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados tiek izsūtīts uzaicinājums veikt bezmaksas krūšu pārbaudi ar mamogrāfijas metodi. Tās mērķis ir atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā. Savlaicīgi atklāts krūts vēzis ir ārstējams.

Par krūšu dziedzeru izmeklēšanas zelta standartu pasaulē ir atzīta mamogrāfija. Tā ir krūts izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem un ir uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi vai kādas citas krūts problēmas, norāda radiologs Andris Kārkliņš. «Pastāv krūts vēža formas ar mikrokalcinātiem jeb sīkiem sakaļķojumiem dziedzeru audos, kurus var redzēt vienīgi mamogrāfijā. Šie kalcināti var liecināt par sākotnējām izmaiņām dziedzeru audos – arī par ļaundabīgu audzēju, kas tikko sācis attīstīties. Ja mikrokalcināti ir nelieli un nelielās zonās, ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā tos diemžēl neredz,» stāsta radiologs Kārkliņš. Tāpat ārsts norāda, ka pirmo reizi mamogrāfiju būtu ieteicams veikt 40 gadu vecumā, taču pēc 50 gadu vecuma tā būtu jāveic vismaz vienu reizi divos gados – tas atkarīgs no iepriekšējā mammogrāfijas izmeklējuma rezultātiem. Mamogrāfijas izmeklējumus var saņemt nedēļas laikā, steidzamos gadījumos – tūdaļ pēc izmeklējuma. «Skrīninga mamogrāfijas izmeklējumus apraksta divi neatkarīgi radiologi, tādējādi par 5–15% uzlabojot diagnostisko precizitāti, otrajam radiologam jābūt pieredzējušam savā jomā, gada laikā jāapraksta vismaz 5000 mamogrammu,» uzsver Kārkliņš.

Statistika rāda, ka Latvijā atsaucība krūts vēža skrīninga izmeklējumiem ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, ar rādītāju ap 30%, un tas ilgstoši nav mainījies. Tādēļ ārsts aicina ikvienu sievieti izmantot valsts piedāvātās iespējas savlaicīgai diagnostikai. «Katrai sievietei ir jābūt atbildīgai par savu veselību. Lai izvairītos no krūts vēža riska, pēc 20 gadu vecuma ir jāveic regulāras krūšu pašpārbaudes, pēc 40 vajadzētu veikt mamogrāfiju reizi divos gados. Savlaicīga diagnostika palīdz atklāt vēzi agrīnā stadijā un ļauj to sekmīgi ārstēt. Sievietēm vajadzētu godprātīgāk izturēties pret Nacionālā veselības dienesta uzaicinājumu veikt krūšu izmeklējumu bez maksas,» norāda ārsts.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: