Ostā ienāk ne tikai zivis, bet arī kuģi

Loču kuģa Ronis vecākais kapteinis Olivers Kronbergs vēlējās komentēt situāciju ostas promenādē no konflikta otras puses, papildinot, pēc viņa teiktā, ar trūkstošo informāciju. «Cilvēki redz oranžo kuģi, kas kursē šurpu turpu ostas akvatorijā, bet, kam tas kalpo un kādu funkciju pilda, – zina ne visi,» iesāk kapteinis. Tiem, kuriem šķiet, ka loču kuģa kapteinis to speciāli virza tuvāk krastam, lai kaitētu makšķerniekiem, Kronbergs skaidro: «Loču kuģa kapteinis nebrauc tur, kur viņam gribas vai patīk. Un viņš atrodas noteiktā vietā ostā ne jau tāpēc, ka viņam vairs nebūtu ko darīt. Tas ir viņa darbs, nevis izklaide.»

Norādījumus loču kuģim sniedz Kuģu satiksmes dienesta operators. Olivers Kronbergs min piemēru: sauskravas kuģim, kas atrodas aiz tilta, ir jāiziet no ostas. Kuģu satiksmes dienesta operators dod loču kuģa kapteinim rīkojumu gaidīt sauskravas kuģi noteiktā vietā. Ne visi zina, ka liela kuģa, kas iziet no ostas, kapteinis jebkuru objektu tieši pēc kustības kursa vērtē kā traucēkli kuģa ceļā. Tāpēc viņš lūdz pa rāciju visus Ventā esošos objektus doties malā. Savukārt krasta makšķerniekiem šajā laikā šķiet, ka loču kuteris speciāli nevēlas iziet Ventas vidū, bet brauc pie paša krasta, lai saplēstu auklas. «Tas ir piespiedu pasākums. Es neticu, ka kāds speciāli novirza kuģi uz krastu, lai traucētu makšķerniekiem,» secina Kronbergs.

Vietējo makšķernieku un loču savstarpējo attiecību tēma guvusi plašu rezonansi rubrikā Hallo, «Ventas Balss» klausās! un portālā ventsbalss.lv. Komentāros daži lietotāji ar ironiju ločus dēvē par varoņiem (pēdiņās). «Mūsu ločus tik tiešām var uzskatīt par varoņiem bez visādām pēdiņām un ironijas. Neviens nezina, kādos apstākļos viņiem jāstrādā, īpaši rudenī un ziemā, jebkuros laika apstākļos,» norāda Kronbergs. Vētru laikā, kad zvejas kuģi un citi transporta peldlīdzekļi patvērušies ostā, loču kuteris dodas bangojošā jūrā pretī lielajiem kuģiem. «Nereti šādos laika apstākļos loču kuterim iznāk lielāko ceļa daļu veikt vairāk zem ūdens nekā virs tā,» stāsta Kronbergs. Kapteinis vērš uzmanību uz to, ka loču kuterim nav bortu uz klāja, kādi ir citiem kuģiem. «Mūsu darba specifika ir tāda, ka mēs regulāri esam kontaktā ar citu kuģi,» skaidro kapteinis.

Lai uzskatāmi iztēlotos, kā tas izskatās reālajā dzīvē, Olivers Kronbergs min salīdzinājumu: tas ir tāpat, kā riteņbraucējs brauktu blakus piecstāvu mājai. Lai nokļūtu uz lielā kuģa, locis uzkāpj uz loču kutera atklātā klāja un no tā pieķeras trapam, lai uzkāptu uz lielā kuģa klāja. Vētru un lielu viļņu laikā tas saistīts ar risku dzīvībai. Līdzīgi arī šādos pašos laika apstākļos locis pamet lielā kuģa bortu un atgriežas savā kuterī. Viss notiek gaitā, kustoties gan lielajam kuģim, gan loču kuterim. Loča darbam ir sava specifika, ne katrs tam der. Tāpat kā daudzās citās profesijās, notiek paaudžu maiņa, taču novecojošo loču vietā jaunie īpaši nesteidzas.

Šobrīd Ventspils Ostas kapteiņa dienestā strādā astoņi loči, kuru rīcībā ir divi loču kuteri. «Ločiem nav nekas pret makšķerniekiem. Taču arī makšķerniekiem pašiem jārūpējas un jāatbild par savu rīku saglabāšanu. Ja redzat, ka tuvojas kuteris, tad labāk makšķerkātu uz laiku izvilkt no ūdens,» spriež loču kuģa kapteinis. Taču tā vietā makšķernieki nereti dusmojas uz ločiem un pat ir bijuši gadījumi, kad loču kuģis ir apmētāts ar akmeņiem. Loču kuģa kapteinis saprot makšķernieka azartu, it īpaši, kad labi ķeras, taču atgādina, ka tas notiek ostas akvatorijā ar nemitīgu kuģu kustību. Kronbergs uzskata, ka vismaz pie Ostas kapteiņa dienesta ēkas nevajadzētu atļaut zvejot.

Sarunas noslēgumā Olivers Kronbergs atzīst, ka makšķernieki visā pasaulē droši vien ir vienādi. Viņš atceras savus darba gadus uz zvejas kuģiem, kad iegriezušies Zviedrijas ostā nodot zivis arī nācies uzklausīt lamas no vietējiem makšķerniekiem, kas ar makšķerēm sēdējuši turpat kuģu tauvošanās vietā.