''Selgā'' atkal jau svin 100. jubileju

21. jūnija pēcpusdienā Ventspils Senioru aprūpes nama Selga pagalmā ikdienas rimto dzīvi saviļņoja priecīgs notikums – pašvaldība un aprūpes nama darbinieki Selgas iemītniekiem bija sarūpējuši lustīgu svētku ielīgošanas pasākumu ar dziesmām, dejām, gardiem tradicionālajiem svētku ēdieniem un dzērieniem. Taču pāri visam – vislielākais prieks par nama iemītnieces Mirdzas Stellas Putniņas simto dzimšanas dienu. Par godu šim skaistajam notikumam bija ne tikai sanākuši mājinieki, bet arī sabraukuši viesi. Tieši Mirdzas dzimšanas dienā bija atbraukusi vedekla, kā arī divas sirmgalves mazmeitas, kuras dzīvo Īrijā un ar kurām nemaz tik bieži redzēties nesanāk.

Simtgadniece Mirdza dzimusi Ventspilī un uzaugusi Smiltniekos, vēsturiskajā mājā, kas līdz 2008. gadam atradās vietā, kur šobrīd slejas Pārventas bibliotēka, bet šobrīd seno ēku ikviens var apskatīt Piejūras brīvdabas muzejā. Mirdzas kundze kādreiz strādājusi Ventspils pilsētas poliklīnikā, kad tā vēl atradās Pils ielā 2. Tur viņa bijusi ķirurģiskā medmāsa. Vēlāk paralēli strādājusi arī Rīgā par zobārsta asistenti. Visu mūžu un vēl tagad sirmā kundze dzīvojusi aizrautīgi un ar prieku. Turklāt, kā apliecina vairāki sveicēji no Ventspils baptistu draudzes, kuri ieradušies sumināt gaviļnieci, Mirdza jeb Mirdziņa, kā viņu mīļi dēvē apkārtējie, vienmēr dalījusies mīlestībā.

«Daudz kur piedalīties un visiem vēlēt tikai to labāko – tas pēc tam dzīvē nāk atpakaļ,» tāda ir mundrās simtgadnieces ilgdzīves recepte. Pati viņa stāsta, ka esot paveicies ar veselību, dzīvē maz slimojusi. Vēl aizvien Mirdza ir jautra un dzīvespriecīga. Viņa ir pateicīga, ka pēdējā gada laikā tikusi pie draudzenes – Mildas Vilcmeieres, ar kuru dzīvo vienā istabiņā un kura esot ļoti laba sarunu biedrene. Mildas kundze simt gadu jubileju nosvinējusi pirms četriem gadiem, un nu arī viņas istabas biedrene pārkāpusi šim ievērojamajam slieksnim. Abas kundzes sadzīvojot ļoti labi. «Dziedam tautasdziesmas, mums ir visi stāsti – par mūsu Latviju, par mūsu dzīvi, par bērnības ganu gaitām.» Abām kundzēm ļoti mīļa ir Raimonda Paula komponētā dziesma Dāvāja Māriņa ar Leona Brieža vārdiem. To abas vakaros istabiņā mēdzot uzdziedāt itin bieži. Dziesmusvētku laikā abām vismīļākā esot Valtera Kaminska Mūžu mūžos būs dziesma ar Ziedoņa tekstu: «Un mūžam Dziesmusvētkos nāks meitene baltās zeķēs,» ko Mirdzas kundze braši nocitē. Viņām ļoti patīk skatīties Dziesmusvētku kora koncertus. «Kad visi koncertā sastājas skaistajos tautastērpos – tad ir ko redzēt! Tā ir Latvija!» Milda esot dziedājusi kādreiz korī, bet Mirdzas dziesmu pūrs esot pat bagātāks, jo viņa vairāk ar bērniem baznīcā dziedājusi, mazliet padižojas jubilāre. «Mirdziņai vēl joprojām ir brīnišķīga atmiņa,» novērojumos dalās gan svētku viesi, gan tie, kuri sirmgalvi satiek ikdienā, un visi vēl jubilārei labu veselību. Par svētku muzikālo noformējumu parūpējās muzikants Kaspars Ivasks, ar kuru aprūpes centram izveidojusies ļoti laba sadarbība jau vairāku gadu garumā.

«Šādas lielas jubilejas Selgā svin arvien biežāk,» stāsta aprūpes nama vadītāja Gundega Mekša. Viņa priecājas, ka abas kundzes savos gados vēl aizvien sevi labi spēj aprūpēt, abas esot ar ļoti gaišām galvām. «Protams, vecums fizisko ķermeni nogurdina, bet abas kundzes turas braši un ļoti priecājas par svētkiem. Mirdza vēl no rīta teica, ka gribētu savā jubilejā iedzert rūgto alu. Tad nu mēs viņas vēlmi izpildījām un Mirdziņa uz savu veselību varēja iedzert alus malku.»