Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izsludinājis Saeimā 13. jūnijā pieņemtos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, taču vienlaikus Saeimas darbu pie administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas un mērķu sasniegšanas vērtē kā nepabeigtu.
Kā informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidents akcentē, ka likuma grozījumi bija nepieciešami, lai pabeigtu darbu pie jautājuma par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.
Satversmes tiesa (ST) 2021.gada 28.maijā pasludināja spriedumu, kurā tā atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei. Rinkēvičs uzskata, ka tādējādi likumdevējs nedrīkstēja kavēties ar grozījumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pieņemšanu, un "grozījumi bija izsludināmi".
Vienlaikus Rinkēvičs atzīmē, ka likuma izstrādes gaitā tajā tika iekļauti deputātu priekšlikumi neapvienot Augšdaugavas, Jelgavas, Dienvidkurzemes, Rēzeknes un Ventspils novada pašvaldības ar tām blakus esošajām valstspilsētu pašvaldībām.
Apvienošanu bija iecerēts īstenot 2029.gadā, un tās rezultātā katrā no šiem novadiem būtu administratīvi teritoriālās reformas kritērijos paredzētais reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, taču atbilstoši pieņemtajam likumam 2029.gadā saglabāsies novadi bez reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centriem, norāda Valsts prezidents.
Rinkēviča ieskatā, šajā jautājumā likumdevējs jeb Saeima darbu pie administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas un tās mērķu sasniegšanas vēl nav pabeidzis. Kā norādījusi ST, tieši tāds modelis, kas ietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru katra novada teritorijā, var nodrošināt ilgtspējīgu reģionu attīstību, tādēļ likumdevējam nepieciešams pārliecināties, ka novadiem, kuros šobrīd nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centru, tiek sniegtas līdzvērtīgas attīstības iespējas.
Komentāri (0)