Lēmumu varēs pieņemt dzīvokļu īpašnieku mazākums

Grozījumi stāsies spēkā 1. novembrī. Tie dod tiesības mazākumam pieņemt svarīgus lēmumus mājas pārvaldīšanā, piemēram, par nepieciešamajiem remontdarbiem, uzkrājamo fondu, mājas renovāciju, tam nepieciešamā finansējuma piesaisti, pārvaldnieka maiņu u.c.

Plānots, ka grozījumi nodrošinās efektīvāku daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un atvieglos lēmumu pieņemšanu par investīciju piesaisti mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai. Līdz šim lēmumi par mājas renovāciju tiek panākti ar lielām grūtībām. Vispirms ir grūti sasaukt dzīvokļu īpašnieku lemttiesīgu sapulci, kurā jāpiedalās īpašnieku vairākumam – 50% plus vienai balsij. Namu pārvaldnieki cenšas dažādos veidos panākt lemttiesīgus lēmumus, veicot iedzīvotāju aptaujas gadījumos, kad nav iespējams sasaukt sapulci ar vairākuma kvorumu. Tomēr arī tas ne vienmēr palīdz.

Pieņemtie grozījumi paredz citu kārtību: ja uz dzīvokļu īpašnieku sapulci nav ieradies vairākums, tad sapulci var sasaukt atkārtoti mēneša laikā un ar tādu pašu darba kārtību. Atkārtota sapulce uzskatāma par lemttiesīgu, ja tajā piedalās viena trešdaļa dzīvokļu īpašnieku. Lēmums tiks pieņemts, ja par nobalsos vairāk nekā puse no sanākušajiem. Piemēram, dzīvojamajā mājā ar 100 dzīvokļiem saskaņā ar jaunajiem grozījumiem atkārtota sapulce var pieņemt leģitīmu lēmumu, ja tajā piedalās 34 dzīvokļu īpašnieki un par nobalsojuši vismaz 18 no viņiem.

Saeimā notika preses konference par pieņemtajiem grozījumiem. Uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvis Ervīns Straupe. Preses konferences dalībnieki paziņoja, ka pieņemtie grozījumi ir tikai viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību likumdevēji mēģina iekustināt tā saukto guļošo vairākumu – tos dzīvokļu īpašniekus, kuri neiet uz kopsapulcēm. Gada laikā valdība plāno iesniegt Saeimā veselu paketi dzīvokļu likumdošanas un namu pārvaldīšanas normu grozījumu un uzlabojumu.

Tomēr arī jau pieņemtie grozījumi rada daudz jautājumu un neviennozīmīgus vērtējumus. Vairāku Pārventas daudzdzīvokļu namu pārvaldniece Marina Djakova sagaida, ka grozījumi varētu radīt vēl lielāku iedzīvotāju neapmierinātību nekā pašreizējā kārtība. Pat situācijā, kad lēmumu pieņem vairākums dzīvokļu īpašnieku, pārējie pauž savu neapmierinātību un pārmetumus lēmuma pieņēmējiem. Savukārt, ja svarīgu lēmumu pieņems mazākums, tā neapmierinātība būs vēl lielāka, nav izslēgtas arī tiesas prāvas, paredz Djakova. Īpaši, ja runa ir par dārgiem projektiem. Parasti šādās situācijās domstarpības rodas starp gados jaunajiem un vecajiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēdējie negrib uzņemties ilgtermiņa kredītus.

Ventspils nekustamo īpašumu Ekspluatācijas daļas vadītājs Valērijs Pļiskovs paredz vēl vienu šķērsli – banku nosacījumus māju renovācijas kreditēšanai. Šobrīd, kad lēmumu pieņemšanai pietiek ar pusi plus viens no dzīvokļu īpašnieku balsīm, bankas izsniedz kredītu, ja par projektu nobalsojušas divas trešdaļas īpašnieku. Tā ka diez vai bankas būs ar mieru izsniegt kredītu pret dzīvokļu īpašnieku mazākuma pieņemto lēmumu, šaubās Pļiskovs. Viņš paredz, ka grozījumi ļaus mazākumam lemt par kārtējo remontu veikšanu dzīvojamās mājās.