Kariņš: Latvijā varētu virzīties uz vispārējo veselības apdrošināšanas modeli

Ministru prezidents norādīja, ka viņa mērķis ir "pārdalīt budžeta pīrāgu par labu veselības nozarei". Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā veselības aprūpē kopumā tiek ieguldīti 8% no IKP, tomēr tikai 4% no tā ir publiskais finansējums, kamēr atlikušie - "no iedzīvotāju kabatas". Viņš atzina, ka tie, kuriem ir labs darbs, apdrošināšana tiek pie plašāka pakalpojumu klāsta, kamēr pārējie ir spiesti gaidīt garās rindās.

Šobrīd ministrijām ir dots uzdevums līdz 26.maijam pārskatīt savus budžeta līdzekļus par labu veselības aprūpei. Kariņš norādīja, ka katru gadu ir vismaz 100 miljoni eiro, kas netiek izmantoti plānotajām programmām, taču tas tiek konstatēts tikai gada beigās.

"Tagad ir grūtāk saprast, kas [no plānotajām programmām] nepildās. Mana prognoze, ka viss nebūs tik vienkārši. Viens ministrs būs pastrādājis mazāk, cits vairāk, bet trešais varbūt vispār nebūs pārskatījis," sacīja Kariņš.

Gadījumā, ja no ministrijām nekas netiks piedāvāts, neatliks nekas cits kā "vilkt ar pirkstu" līdzi ministriju īstenotajām programmām ar mērķi atrast pārdalāmo finansējumu un piešķirt kaut vai 10 000 eiro.

Vienlaikus Kariņa vērtējumā valstī būtu jāievieš vispārīgā veselības apdrošināšana. Viņš gan atzina, ka iepriekšēji divi veselības ministri - Daniels Pavļuts un Ilze Viņķele - pret to bija kategoriski iebilduši. Taču šobrīd vēlēšanas ir pagājušas, ministri nomainījušies un jaunā veselības ministre Līga Meņģelsone strādā pie uzlabojumiem veselības nozarē. Sākumā gan pirms virzīties uz vispārējo veselības apdrošināšanu, ir jāapstiprina slimnīcu tīkla reforma.

Ministru prezidents gan pauž bažas, vai Veselības ministrija esošajā kapacitātē spēs izstrādāt vispārējo veselības apdrošināšanas modeli, jo tas ir specifisks. Tādēļ, iespējams, būs jāmeklē kādi padomi no malas.

"Ir valstis, kur šādi modelī ir izstrādāti. Varam pārmantot to no citiem, pielāgot no ārzemēm. Es ceru un sagaidu, ka varēsim apstiprināt slimnīcu tīkla reformu, un virzīties uz vispārējā veselības apdrošināšanas modeli. Prognozēju tam divus gadus. Gribētos, lai tas būtu ātrāk, bet mums pat nekas nav sākts," atzina Kariņš.

Kariņš uzsvēra, ka nodokļu celšana noteikti nav risinājums, un tas būtu pēdējais, kas valstij jādara. Viņa vērtējumā, nodokļu celšana negarantē, ka nauda vienmēr aizies veselības aprūpei.

"Ministri un nākamās valdības uzskatīs, ka "budžeta pīrāgs" ir lielāks, un vairāk līdzekļu ko virzīt citām vajadzībām. Nodokļu celšana neatrisinās problēmu, kas nozīmē, mums paliek tikai pārdale," viņš sacīja.