Ventspils slimnīcā piegādāts šobrīd Latvijā modernākais pulmonoloģijas funkcionālās diagnostikas iekārtu komplekss, ar kura palīdzību būs iespējams veikt savlaicīgu un profesionālu pilna apjoma diagnostiku pacientiem ar elpošanas orgānu sistēmas problēmām.
Šobrīd notiek personāla apmācība, un plānots, ka izmeklējumi tiks uzsākti un uz tiem būs iespējams pierakstīties jau aprīlī, par ko tiks ziņots atsevišķi.
Plaušu slimību diagnostiku un ārstēšanu Ventspilī aktīvi attīsta pulmonologs Dr. Gusts Ancāns, kuram jau 31. martā beigsies rezidentūras studijas, līdz ar to būs iespējams arī pilnvērtīgi uzsākt darbu, strādājot ar plaušu slimību pacientiem.
Ja ir aizdomas par dažādām plaušu slimībām, tad pacientu uz plaušu funkcionālās diagnostikas izmeklējumiem var nosūtīt gan ģimenes ārsts, gan pulmonologs. Ventspils slimnīcā tiks nodrošināti gan valsts apmaksāti, gan maksas plaušu izmeklējumi.
Ventspils slimnīcā piegādātais jaunākās paaudzes plaušu funkcionālās diagnostikas iekārtu komplekss ļauj veikt tādus izmeklējumus kā spirometrija ar bronhodilatācijas testu, visa ķermeņa pletizmogrāfija, gāzu difūzijas noteikšana, respiratoro muskuļu spēka noteikšana, bronhoprovokācijas tests. Izmeklējumus iespējams veikt gan pieaugušajiem, gan bērniem no 5 gadu vecuma (tiklīdz bērns ir spējīgs sadarboties ar medicīnas personālu).
Dr. Ancāns norāda, ka biežākās saslimšanas, ko iespējams diagnosticēt ar šo iekārtu kompleksu, ir tā saucamās obstruktīvās plaušu slimības – HOPS un bronhiālā astma, taču šiem izmeklējumiem ir būtiska loma arī citu plaušu slimību gadījumā. Līdz ar iekārtas iegādi Ventspils ir vienīgā pilsēta Latvijā ārpus Rīgas, kur jau tuvākajā laikā būs iespējams veikt pilna spektra plaušu funkcionālo diagnostiku, tai skaitā visa ķermeņa pletizmogrāfiju un gāzu difūzijas noteikšanu, lai iegūtu maksimāli precīzu un tālākā ārstēšanā ļoti noderīgu diagnostisko informāciju. Drīzumā plānots Ventspils slimnīcā uzsākt arī plaušu endoskopisku izmeklēšanu – videobronhoskopiju.
“Gan slimnīcas, gan arī mans personiskais mērķis ir reģiona iedzīvotājiem nodrošināt līdzvērtīgu plaušu slimību diagnostiku un ārstēšanu, kā tas ir galvaspilsētā, un esmu pārliecināts, ka līdz ar darba uzsākšanu, izmeklējumu veikšanā izmantojot jauno iekārtu kompleksu, tas arī tiks nodrošināts,” norāda Dr. Ancāns, piebilstot, ka ļoti novērtē slimnīcas vadības atsaucību, nodrošinot mūsdienīgas iespējas jaunajiem speciālistiem.
Dr. Ancāns atzīst, ka pneimonoloģijas specialitāte ir ļoti plaša, tostarp ar daudzveidīgām iespējām pacientiem palīdzēt, veicot savlaicīgu diagnostiku. Jaunais ārsts norāda, ka ikdienas darbā saskaras ar ļoti dažādu plaušu slimību pacientiem - smēķēšanas izraisītām plaušu slimībām, bronhiālo astmu, onkoloģiju (plaušu vēzi), dažāda veida pneimonijām, kā arī citām plaušu slimībām. Līdzīgi kā citi jaunie speciālisti, kuru profesija saistīta ar elpceļu saslimšanām, arī Dr. Ancāns pieņēma izaicinājumu uz laiku pārtraukt rezidentūru, lai operatīvi iesaistītos Covid-19 pacientu ārstēšanā, sākotnēji strādājot Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, bet vēlāk Ventspils slimnīcā, tostarp vadot vienu no Covid-19 nodaļām. Bet šobrīd jaunais speciālists ir gatavs uzsākt aktīvu darbu plaša spektra plaušu slimību diagnostikā un ārstēšanā Ventspils slimnīcā.
Iekārtas kopējās izmaksas ir 73 320 eiro, no kuriem 79.12% – ERAF, bet 8.38 % – valsts budžeta līdzekļi. Iekārtu piegādi un uzstādīšanu veica SIA “Arbor Medical Korporācija”.
Komentāri (6)
Un kas no tā? Stāvēs bez tolku. Labāk par to naudu būtu kvotas nopirkuši
Apmaksātos pakalpojumus, izmeklējumus un manipulācijas jeb slimnīcai piešķirto kvotu apjomu nosaka valsts. Ārstniecības iestādes, tai skaitā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, nepārtraukti vērš valsts ierēdņu uzmanību uz to, ka piešķirtais kvotu apjoms ir nepietiekams, bet diemžēl ne vienmēr tas tiek ņemts vērā.
Plaušu funkcionālās diagnostikas iekārta iegādāta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, kas paredzēts veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai. Citiem mērķiem pieejamais finansējums nav novirzāms. Iekārtas tiek iegādātas, pamatojoties uz pacientu vajadzībām un slimnīcas attīstības plāniem, nodrošinot iespēju nepieciešamos izmeklējumus saņemt tuvāk dzīvesvietai.
Sito vajadzetu vispar izskaust !Valsts slimnicas, kautkadi maksasas pakalpojumi.Visas iekartas,komunalie maksajumi,dakteru algas no valsts iedzivotaju nodokliem.Ja slimnica ta velas un dakteri ari velas nopelnit vairak,tad uz prieksu,sava brivaja laika.Maksas pakalpojumi,darba dienas no pl.17lidz 8.00.Sestdienas,svetdienas visu diennakti.
Doma jau skaista, un būtu jau skaisti, ja valdība ko tādu sakārtotu. Ārsti pelnītu atbilstoši kvalifikācijai, iztērētajai naudai un laikam ilgajos studiju gados. Un nebūtu jāstrādā 3 darbos, lai nodrošinātu minimālo iztiku. Pacienti tiktu laicīgi pie speciālistiem sev tuvākajā slimnīcā, bez milzīgas samaksas.
Ja valdība ko tādu beidzot sakārtotu - būtu skaisti.
Bet kamēr slimnīcām pašām jāsitas kā var, un kvotas tiek iedotas tik, cik ir, un ārsti valstī ir tik, cik ir un par tiem savā starpā jācīnās, lai tie nāktu strādāt - slimnīcai ir jādomā par kvalitatīvu aparatūru uz kuru ārsti gribētu strādāt, ar ko var kvalitatīvus izmeklējumus veikt, lai nodrošinātu nepieciešamos izmeklējumus pacientiem. Slimnīcai ir jāstrādā neatkarīgi no tā cik sakārtota vai haotiska ir veselības aprūpe valstī. Un Ventspilī to dara godam.
Laba ziņa-jauns dakters,jaunas uzpariktes.Borsa varēs beidzot iet pensijā.
Marta P - Jūs neredzējāt raidījumu "Aizliegtais paņēmiens" - rādīja tabulu ar ārstu stundas likmēm- mazākā likme pediatram - ap 21 eur un lielāka- neiroķirurgam - virs 40 eur pa stundu. Par kādu minimālo iztiku Jūs runājāt? Čakša, būdama par Bērnu slimnīcas galv. ārstu un vienlaikus Stradiņa slimnīcas valdes locekļis, gadā saņēma 96000 - 104000 eur.