Par novada skolām cīņa vēl būs

Pēdējo gadu laikā skolas slēgtas straujāk, nekā krities skolēnu skaits. Ja tiks īstenota ministrijas prezentētā iecere, skolu skaits reģionos varētu samazināties par 75%. Arī Ventspils novadu reforma skartu būtiski.

Fakti neatbilst pārmetumiem

Intervijā, kas šī gada 10. martā tika publicēta arī laikrakstā Ventas Balss, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša saka, ka «pēdējo desmit gadu laikā cilvēku skaits reģionos samazinājies par 30–40%, un tie ir gan pieaugušie, gan bērni un jaunieši. Bet skolu tīkls tam pēc būtības nav gājis līdzi.» Taču Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) eksperti ministrei šomēnes prezentējuši savu pētījumu, kura rezultāti apliecina, ka viņas teiktais ne gluži atbilst statistikai. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir samazinājies tikai vispārizglītojošo iestāžu skaits, bet bērnu un pedagogu skaits nav būtiski samazinājies. Rezultātā jau šobrīd notiek aizvien lielāka skolēnu koncentrācija izglītības iestādēs.

LPS eksperti Ināra Dundure un Jānis Upenieks ir izveidojuši interaktīvus kartogrāfiskos materiālus, kuros apkopota informācija par pamatskolu un vidusskolu atbilstību dažādiem kritērijiem. Kā skaidro LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis, pašvaldību pārstāvji vēlas panākt, lai turpmākie lēmumi par skolu tīklu reorganizāciju tiktu pieņemti, balstoties datos, un izglītības iestāžu tīkls tiktu izvērtēts kvalitatīvi. Tādēļ pašvaldības diskusijā ar ministriju vēlas likt priekšā arī savu redzējumu.

Pašvaldību rīcībā esošie skaitļi jeb Valsts izglītības informācijas sistēmas un Centrālās statistikas pārvaldes dati 2023. gada 1. martā parāda, ka skolēnu skaits pēdējos gados ir ar nelielu, bet tomēr pieaugošu tendenci. Tā, piemēram, šajā mācību gadā Latvijas pašvaldību dibinātajās 572 izglītības iestādēs kopā mācās 207 439 bērni. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu izglītības iestāžu skaits ir samazinājies par 165. Savukārt laikā no 1998./99. mācību gada Latvijā ir slēgtas vairāk nekā 400 skolas.

Arī Ventspils novads nav izņēmums – šajā laika periodā ir slēgtas trīs skolas, bet Ances pamatskola savu darbību beigs šajā mācību gadā, tādējādi papildinot slēgto skolu skaitu par vēl vienu. Iepriekš Ventspils novada dome pieņēmusi lēmumu slēgt Usmas, Jūrkalnes un Zlēku pamatskolu. Tāpat vidusskolas statusu zaudējusi Piltenes skola, kas pārtapusi par pamatskolu.

Reģiona politiķi sola cīnīties

Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (Apvienotais saraksts) pauž satraukumu, ka ar diviem no jau šobrīd apspriestajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) minētajiem nosacījumiem, ko tā prezentēja šī gada 24. februārī, skolu skaita samazinājums ir prognozējams dramatisks. Ja kritērijs ir vismaz 180 skolēni, tad skolu skaits samazinātos par 75%, bet, ja, pēc Batņas vārdiem, tiek piemērots «ne tik drastisks paņēmiens» un kritērijs ir vismaz 10 izglītojamie vienā klasē, kas ir vismaz 90 bērni skolā, tad skolu skaits samazinātos par 50%. Batņas ieskatā, darba grupai, ko ministrija izveidojusi, lai izvērtētu iespējamos skolu tīklu optimizācijas scenārijus un izveidotu kritērijus, neizlēdzot arī katra novada specifiku, darbs būs ļoti sarežģīts. Pēc viņa domām, šajā darbā būtu jāiesaista arī plānošanas reģioni un individuāli jāizvērtē arī katra pašvaldība, lai skolu slēgšana nepasliktinātu reģionālo attīstību novados. Savukārt Čakša jau vairākkārt uzsvērusi, ka izglītības kvalitāte ir prioritārāka par reģiona ekonomiskajām interesēm un skolām būtu jāveidojas tur, kur ir darba vietas, nevis otrādi – jākļūst par tām, kas nodrošina darba vietas, uz tā rēķina liedzot bērniem lauku reģionos pieeju kvalitatīvai izglītībai.

Ja LPS izstrādātajā kartē ievada kritēriju, ka skolā jābūt vismaz 180 izglītojamajiem, tad Ventspils novadā tam atbilstu tikai viena skola – Ugāles vidusskola. Taču, ja pieņem, ka tā zaudē arī vidējās izglītības programmu (un atbilstoši LPS interaktīvajai kartei saskaņā ar kritērijiem tā arī būtu), tad šobrīd esošais pamatskolas izglītojamo skaits pat Ugālē neļauj atviegloti nopūsties. Protams, Ugāles skolā iespējams rēķināties, ka to papildinās bērni no blakus pagastiem, un arī kilometru skaits līdz tuvākajai skolai Ugālei ļauj būt drošai, ka tās durvis netiks slēgtas. Savukārt, ar kritēriju, ka klasē jābūt vismaz 10 bērniem, kas nozīmē, ka jābūt vismaz 90 bērniem katrā skolā, Ventspils novadā darbu varētu turpināt tikai četras skolas – Ugālē, Piltenē, Tārgalē un Zūrās. Mazliet cerīgāka veidotos situācija, ja kritērijs būtu 70 skolēni. Tad novadā darbu varētu turpināt arī Popes, Užavas un Puzes pamatskola – ar noteikumu, ja slēdzamās Ances skolas bērni ar pašvaldības autobusu tiktu pārvadāti uz Puzi.

Novadā situācija gana stabila

Ventspils novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietnieks, Sociālās, izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Guntis Mačtams Ventas Balsij skaidro, ka pēc šīs izstrādātās kartes pagaidām dramatiskus secinājumus izdarīt ir pāragri, jo tā vēl neko neuzrāda. Mačtams uzsver, ka kritēriji aizvien nav skaidri un tie ir darba procesā. Turklāt, jau augstāk minētā IZM darba grupa aprīlī plāno apmeklēt arī Ventspils novadu, lai iepazītos ar vietējo specifiku. Te jāatzīmē, ka Ventspils novadā specifika ir pat ļoti izteikta. Jau vēsturiski izglītojamo blīvumā, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, Ventspils novads izceļas ar viszemāko rādītāju jeb 0,35 izglītojamajiem uz kvadrātkilometru. Un šis skaitlis ir mazāks nekā Eiropas Savienības pierobežas novadiem, kuriem, kā izskanējis no ministrijas, varētu tikt piemērotas īpašas atlaides kritērijos. Pierobežas novados šis rādītājs svārstās ap 0,7. Salīdzinājumam – Rīgā izglītojamo blīvums ir 228, bet Ventspils pilsētā – 68.

Mačtama ieskatā, būtu nesamērīgi piemērot vienādus kritērijus pilsētas skolām un lauku skolām, un, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, novada politiķis neizslēdz, ka šāda specifiska pieeja arī tiks atrasta attiecībā uz Ventspils novadu. Mačtams atsaucas uz to, ka iepriekš līdzīga darba grupa, kas vērtēja skolu tīklu un atbilstības kritērijus, Ventspils novadam, ņemot vērā tā zemo apdzīvotības blīvumu un ceļa tīklu, piešķīra koeficientu, kas dod iespēju strādāt arī ar mazāku bērnu skaitu skolā un klasēs. Tāpat Mačtams norāda, ka kopumā bērnu skaits šobrīd esošajās novada skolās, izņemot Ances pamatskolu, par ko jau pieņemts lēmums, ka tā tiks slēgta, ir vairāk vai mazāk stabils. Arī Užavas, Puzes un Popes pamatskolā tas noturas robežās ap septiņdesmit bērnu.

Arī demogrāfiskā statistika un prognozes liecina, ka pieprasījums pēc izglītības pakalpojumiem visās vecuma grupās Ventspils novadā ir stabilizējies un tuvākajos gados būtiski nemainīsies. Tas akcentēts arī Ventspils novada izglītības nozares attīstības stratēģijā 2023.–2028. gadam, kas jau nodota sabiedrības izvērtēšanai un virzīta apstiprināšanai.

Mačtams nenoliedz, ka nestabilāka situācija ir ar vispārējās vidējās izglītības programmu Ugāles vidusskolā. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir arī fakts, ka aizvien vairāk jauniešu izvēlas apgūt profesionālo izglītība un dod priekšroku profesionālas ievirzes skolām.

Pašvaldībām savs redzējums

Līdz ar to, gaidot ierodamies ministrijas ierēdņus arī Ventspils novadā, LPS jau šobrīd aktīvi strādā, lai līdzdarbotos kritēriju tapšanā. Prezentējot izglītības ministrei datus par skolu tīklu, izglītojamo un pedagogu skaitu, LPS eksperti pauduši viedokli, ka, lai arī turpmāk novērstu iedzīvotāju skaita aizplūšanu no reģioniem, skolu tīkls jāplāno sasaistīti ar reģionu attīstības plāniem, ņemot vērā arī novadu attīstības centrus. Taču pats galvenais, ko uzsver pašvaldību pārstāvji, – ir nepieciešama skaidra un vienota izpratne par to, kas ir kvalitatīva izglītība skolā. Tās vērtējums būtu jābalsta tieši katra bērna individuālās izaugsmes mērījumos.

Tāpat LPS uzsver, ka jāņem vērā sabiedriskā vai pašvaldības transporta nodrošinājums novadā, ceļā pavadītais laiks un ceļu stāvoklis, kā arī dienesta viesnīcu un internātu pieejamība. Nebūtu ignorējams arī skolēnu vecāku, pedagogu un pašu skolēnu viedoklis, kas būtu jānoskaidro pirms lēmumiem par skolu tīkla reorganizāciju, jo jāapzinās, ka, pieaugot attālumam no dzīves vietas līdz izglītības iestādei, pieaug arī mājsaimniecību un pašvaldību izmaksas par katru izglītojamo.

LPS uzsver: ņemot vērā, ka pamatizglītība ir obligāta, šajā pakāpē nevajadzētu vispār noteikt minimālo izglītojamo skaitu vienā klasē, bet atstāt to pašvaldību kompetencē. Tomēr skolā būtu jānodrošina, ka mācību process nenotiek apvienotajās klasēs. Izņēmums varētu būt vien tādi mācību priekšmeti kā mūzika, māksla, sports un dizains.

Izglītojamo skaits Ventspils novada skolās

Avots: LPS interaktīvās kartes dati par situāciju 2022./23. mācību gadā

*Ances pamatskola pamatizglītības programmu šogad realizē pēdējo gadu un no nākamā gada 1. septembra tā tiks slēgta.

Ventspils novadā deklarētie bērni, kas dzimuši no 2017. gada līdz 2022. gadam

Avots: Ventspils novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļa