Palīgā var nākt dabas zāles

Ventas Balss jau rakstīja, ka aptiekās trūkst atsevišķu kategoriju medikamenti – gan tādi, kas iegādājami tikai ar ārsta izrakstītu recepti, gan arī bezrecepšu zāles. Situāciju apstiprināja un tās cēloņus komentēja Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kuras skaidrojums publicēts 13. janvāra numurā.

Turpinot sekot līdzi aktuālajai situācijai farmācijā, Ventas Balss vērsās vairāku Latvijas lielāko aptieku tīklu Ventspils aptiekās, interesējoties, vai šobrīd ir pieejami vieni no līdz šim pieprasītākajiem pretdrudža un pretsāpju bezrecepšu medikamentiem pieaugušajiem un bērniem. Vienā no aptiekām uzzinājām, ka ibuprofēnu (aktīvā viela; nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība) saturoši sīrupi Latvijā nav pieejami izejvielu deficīta dēļ. Jautājot pēc pazīstamām pretdrudža zālēm bērniem, farmaceiti piedāvā līdzīgas iedarbības zāles, bet ar citu aktīvo vielu. Jāpiemin, ka dažās aptiekās vēl aizķērušās pāris zāļu pudelītes ibuprofēnu saturošas suspensijas, taču uz jautājumu, vai tuvākajā laikā plānota šo zāļu piegāde, atbilde bija neviennozīmīga. Kāda farmaceite viesa cerības, ka, iespējams, mēneša beigās šie medikamenti varētu tikt piegādāti. Savukārt, interesējoties par pazīstamākajām pretsāpju zālēm, noskaidrojām, ka tās lielākoties ir pieejamas, taču tikai lielie iepakojumi. Trūkst arī antibiotikas, sevišķi tās, kas paredzētas bērniem.

Kuldīgā praktizējošā homeopāte, ausu, kakla un deguna ārste jeb LOR Ilze Ābele uzskata, ka saaukstēšanās, vīrusu izraisītu saslimšanu gadījumā ārstēšanos jāsāk ar dabas zālēm un pie nopietnākiem medikamentiem jāķeras tad, ja rodas komplikācijas. Ārste zināja teikt, ka augšējo elpceļu un citu gripveidīgo saslimšanu ārstēšanai aptiekās pieejams gana plašs homeopātisko zāļu jeb rūpnieciski apstrādātu augu preparātu sortiments, un antibiotikām nav jābūt pirmajai izvēlei.

Dabīgā antibiotika ir Islandes ķērpis, kam piemīt bronhu iekaisumu mazinošas, atkrēpošanu veicinošas īpašības, kā arī remdējoša iedarbība uz mutes dobuma un kakla gļotādu, tas atvieglo kņudēšanu un novērš aizsmakumu. Tāpat ārste iesaka izvēlēties gatavos tēju maisījumus. Īpaši vērtīgs ir pelašķis un raudene (mazina elpceļu iekaisumus, palīdz pret bronhītu un garo klepu, pazemina temperatūru), mārsils (veicina atkrēpošanos), aveņu kauliņu tēja (pazemina temperatūru, mazina saaukstēšanās simptomus, pretiekaisuma iedarbība). Taču jāielāgo, ka jebkuram dzērienam, tā arī tējai, pienam ar medu, dzeršanas laikā jābūt siltam, nevis karstam. Turklāt saslimšanas laikā ļoti svarīgi uzņemt daudz šķidruma, sevišķi tad, ja ir augsta temperatūra, jo tādā gadījumā cilvēks daudz šķidruma izelpo caur plaušām.

Runājot par paaugstinātu temperatūru, vienlaikus viņa atgādina, ka tā ir dabiska organisma reakcija, lai cīnītos ar vīrusiem, un ne vienmēr to vajag censties mākslīgi pazemināt ar medikamentiem. Sliktas pašsajūtas gadījumā vispirms labāk izvēlēties zāļu tējas, kam piemīt temperatūru pazeminoša iedarbība – liepziedu, aveņu tēju. Temperatūru var pazemināt arī ierīvēšanās ar šņabi. Šo metodi ārste vairākkārt izmēģinājusi arī savā ģimenē, taču bez panākumiem, lai gan dzirdētas pozitīvas atsauksmes.

Laba ir arī kāju mērcēšana karstā ūdenī (pakāpeniski palielinot ūdens temperatūru), kam var pievienot, piemēram, sinepju pulveri, sāli, zāļu tējas. Dakterei Ābelei bieži vien nākoties dzirdēt maldīgu pieņēmumu, ka paaugstinātas temperatūras gadījumā kājas nedrīkst karsēt, taču patiesībā to nevajadzētu darīt tikai tad, ja temperatūra ir virs 38 grādiem. «Ja atnāk mājās nosalis, tas ir pirmais darbs – kājas ir jāizkarsē,» uzsver ārste.

Iesnu gadījumā efektīvas var būt tvaika inhalācijas, piemēram, kumelīšu. Ja pēc inhalācijām kļūst vieglāk elpot un deguns jūtas labi, to varot darīt, savukārt deguna sildīšanu var veikt tikai tad, ja nav grūtību to izšņaukt, pretējā gadījumā var nodarīt sliktu. Savukārt kakla sāpju gadījumā tautā pazīstama ārstēšanas metode ir skalošana ar sālsūdeni, kas, pēc ārstes sacītā, ir iedarbīga strutu gadījumā.

Runājot par dabas zāļu iedarbību, pēc Ābeles sacītā, vispirms ļoti daudz kas atkarīgs no tā, vai mēs to pieņemam un vai darām: «Ja ar ļoti lielu neuzticību dzer antibiotiķus, tad arī tie var nepalīdzēt. Mums ir pietiekami liela teikšana pār savu ķermeni un ķermeņa reakcijām.»