Rada drošu vietu «neērtajiem» jauniešiem

OPEN radošais centrs nav nedz izglītības, nedz krīzes centrs. Pēc būtības tā ir privāta iniciatīva, kas ar sabiedrības līdzdalību radījusi drošu vietu, kur jauniešiem, vecumā no 13 gadiem, patverties, pagatavot sev ēst, pildīt mājasdarbus, radoši izpausties vai vienkārši pabūt mierā. Jaunieši uz centru nāk brīvprātīgi, un tieši tāpat brīvprātības principos ir balstīta visa viņiem sniegtā palīdzība un dotās iespējas.

Ventspilī OPEN centrs līdz šim darbojās Pārventā, kur, šķita, ir vairāk tādu jauniešu, kas mājās nejūtas droši un nav pienācīgi aprūpēti. Laika gaitā pierādījies, ka vietai nav tik būtiskas nozīmes. Nav arī tādas vienas izteiktas riska grupas, – jaunieši tiek pamesti novārtā arī turīgākās ģimenēs. Protams, problēmas, ar kādām viņi saskaras, ir atšķirīgas, bet tas nenozīmē, ka to nav. Šobrīd ir atvērti jau 18 centri dažādās Latvijas pilsētās, un, kā skaidro centru veidotājs Edijs Klaišis, problēma, ka jaunieši nav pienācīgi aprūpēti, ir apdraudēti un pat nonāk uz ielas, ir aktuāla visur, arī tur, kur to nepamana vai neatzīst.

Brīdī, kad Ventas Balss viesojas jaunajās centra telpās, tur tiek veikti mērījumi logu un ārdurvju žalūziju ierīkošanai. Šīs izmaksas apņēmies segt kāds no Edija Twitter sekotājiem. Visbiežāk un operatīvāk iesaistās tieši soctīklu lietotāji. Šobrīd centra veidotāju māc pamatotas bažas par nākotni. «Jau janvārī, kad cilvēki sāka saņemt lielos elektrības rēķinus, mums centros pārtikas patēriņš dubultojās. Šobrīd pat īsti nevaram aptvert, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, jo tā jau nav tikai atsevišķu preču vai pakalpojumu cenu sadārdzināšanās. Turklāt nekur īpaši nerunā par algu celšanu. Kā jau tas šādās krīzēs notiek, visvairāk parasti cieš tie, kuriem jau tā ir smagāk.» Cilvēkiem bieži vien šķiet, ka šie jautājumi jārisina sociālajiem dienestiem, bet Edijs atzīst, ka jaunieši pārsvarā klusē par savām problēmām, tā sargājot savus – lai nu kādus, bet – vecākus.

OPEN centros jauniešiem tiek nodrošināta pilnīga anonimitāte. Jauniešus šeit neviens neizglīto, nepamāca, kā dzīvot, atklāj Edijs. «Jāatceras, ka šī ir emociju paaudze ar pilnīgi citu domāšanu un pilnīgi citām vērtībām. Mēs esam materiālisti un, kā es saku – pamuļķu paaudze. Viņi ir pavisam savādāki, un mums nav nekādu tiesību viņus pamācīt. Tas, ka vecākā paaudze jauno mēra pēc savas mērauklas, ir bijis visos laikos. Jāatzīst, ka mēs vienkārši paši nespējam saprast šo laiku. Paskatieties, cik labi pusaudži tiek galā ar informācijas atsijāšanu! Arī spēles spēlējot, viņi taču komunicē ar saviem vienaudžiem no visas pasaules. Kāds viņiem ir plašs pasaules skatījums!»

Edijs daudz braukājis un vēl aizvien brauc uz skolām un stāsta par savu pieredzi ar alkohola un narkotiku atkarībām. «Mums ar jauniešiem ir ļoti atklātas sarunas, un tās notiek bez skolotāju klātbūtnes. Divas reizes esmu bijis arī Ventspils Valsts ģimnāzijā, kur man ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar skolas direktori Pārslu Kopmani. Visu cieņu viņai, jo viņa ir viena no retajiem cilvēkiem, kas man godīgi tā arī saka – es tik daudz ko nezinu! Tas ir apsveicami, ka ir mācībspēki, kas tiešām vēlas palīdzēt jauniešiem un cenšas viņus saprast, nevis tikai bārsta pārmetumus.» Edijs atzīst, ka pēdējā laikā saņem arvien vairāk zvanu tieši no skolotājiem, kuru redzeslokā nonācis kāds pusaudzis, kam nepieciešama palīdzība. Viņš skaidro, ka bieži vien jaunieši par OPEN centriem uzzina no saviem vienaudžiem.

«Sadarbojamies arī ar Neatliekamo medicīnisko palīdzību. Mums ir pašvaldības, kur izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Pašvaldības policiju. Ventspilī pašlaik ar Pašvaldības policiju gan ir tikai ievadītas sarunas. Ir ļoti laba sadarbība ar Valsts policiju, palīdzot tieši vardarbībā cietušajiem. Mums ir pieejami juristi un advokāti. Jauniešiem ir iespēja tikt pie jebkura ārsta,» daudzās iespējas uzskaita Edijs. «Bez sabiedrības iesaistes mums nekas no visa šī nebūtu iespējams. Šobrīd centrā vajadzētu vēl kādu dīvānu, kur jauniešiem apsēsties, un virtuves galdu, vienmēr nepieciešamas arī higiēnas preces.» Edijs ļoti daudz laika un enerģijas velta, stāstot cilvēkiem, cik ļoti dažādi ir iemesli, kāpēc pusaudži nonāk grūtībās, neapmeklē skolu. «Cilvēkiem bieži vien ir grūti iztēloties, kas tieši ir nepieciešams šiem jauniešiem, ar ko viņi ikdienā saskaras.» Piemēram, higiēnas preču vai tīru apavu un apģērba nepieejamība var radīt kaunpilnas situācijas skolā. «Mums jāatceras, ka pusaudzis nenonāk uz ielas tāpēc, ka viņš to izvēlas, vai tāpēc, ka ir slikts vai nepareizs. Viņš tur nonāk tāpēc, ka dzīve viņu piespiež tā rīkoties,» skaidro Edijs. «Tā ir mūsu kā sabiedrības atbildība – rūpēties par viņiem.»

Visu centru darbība tiek uzturēta no ziedojumiem.
Biedrība ''OPEN Radošais Centrs''
Reģ. Nr. 40008278783
Konts: LV81RIKO0002930293084
Maksājuma mērķis - Ziedojums