Jauniešiem nevajag tikai izklaidi

Arī Ventspils novada jaunatnes lietu speciāliste Sibilla Veģe izmanto vasaru, lai apbraukātu novada pagastus un neformālā gaisotnē informētu jauniešus par iespējām un atbalsta instrumentiem, kas pieejami gan Eiropas, gan valsts, gan pašvaldības mērogā.

Tikšanās ar jauniešiem jau notikusi Usmā, Ugālē, Vārvē, kā arī Piltenē. Uz sarunu ar Ventas Balsi Sibilla Veģe atnākusi starp pasākumiem Popē un Ancē, stāstot par projekta, kas ietver mobilo darbu ar jaunatni, Esam ceļā mērķi. «Ir ļoti būtiski tieši reģionos, mazajos pagastos informēt, iepazīstināt, ko nozīmē darbs ar jaunatni, ko tas piedāvā, kādi ir pieejamie resursi, instrumenti Latvijā, Eiropā. Vienlaikus izmantoju iespēju informēt arī par iespējām Ventspils novada pašvaldībā, pastāstīt par sevi un to, ko es varu palīdzēt, piedāvāt,» stāsta Sibilla un neslēpj, ka nav pārsteigta, ka mazajos pagastos informācijas pietrūkst un iekustināt uz aktivitātēm ir grūti. Taču ir būtiski, lai šī informācija tomēr jauniešiem būtu, jo tajā brīdī, kad būs situācija, kad tai būs pielietojums, būs kāda ideja vai vajadzība, jaunietim būs arī skaidrāks ceļš, kur meklēt atbalstu, palīdzību.

«Patiesībā iespēju, kas jauniešiem tiek piedāvātas, ir daudz. Nenoliedzami, ka bieži šķērslis ir finanšu, ģimenes iespēju un atbalsta, nereti arī izpratnes trūkums. Taču te arī parādās tā pašvaldības un starpinstitucionālās sadarbības loma. Man izvērtusies aktīva sadarbība ar dažiem Ventspils novada kultūras darbiniekiem, kuri iesaistās un atrisina arī transporta jautājumu, kas dod attālāko nostūru jauniešiem iespēju nokļūt līdz viņiem domātām aktivitātēm.» Vienlaikus Sibilla neslēpj, ka sadarbība, kā tas ir vēl daudzviet Latvijas pašvaldībās, nav sistēmiska un plānveidīgi, stratēģiski organizēta un lielu lomu spēlē cilvēkfaktors jeb entuziasms.

Labie piemēri ir tie pagasti, kur kāds ir atradis izpratni un motivāciju uzņemties iniciatīvu darbā ar jauniešiem, kaut vai skolēnu pašpārvaldes līmenī motivējot darboties arī ārpus skolas. Jo atslēgas vārdi jauniešu piesaistei ir: sadarbība, uzticēšanās, pozitīva attieksme, spēja saredzēt lietas un notikumus jauniešu acīm. Tādēļ tajos pagastos, kur nav jaunatnes darba koordinatora, pēc Sibillas domām, šo lomu veiksmīgi varētu pildīt kultūras darbinieki, kaut vai tikai padomājot par jauniešu auditorijai saistošiem pasākumiem. «Un tie nav tikai tusiņi, ko jaunieši gaida. Ir ļoti vajadzīga dažādu jomu sadarbība. Mēs cits citam varam palīdzēt, sniegt noderīgu informāciju un veidot mūsu kopienu dzīvi labāku.» Kā pozitīvos piemērus Ventspils novadā Sibilla min Jūrkalni, Puzi, Vārvi, Ugāli. Taču tādos pagastos kā Pope, Užava, Ance, kā arī Piltenes pilsētā diemžēl situācija ir bēdīga un cilvēku, kas kaut mēģinātu pulcēt jauniešus, motivētu, iedrošinātu un ar tiem darbotos – nav. «Īpaši gribu pieminēt Vārvi un Mariju Jaroslavsku, kas sevi ļoti pašaizliedzīgi iegulda darbā ar jauniešiem un bērniem. Lai arī ir paaudžu jeb gadu starpība, jaunieši pie viņas burtiski līp,» norāda Sibilla. Vārvē arī realizēts viens no vērienīgākajiem jauniešu projektiem, kas tapis tā dēvētā Solidaritātes korpusa laikā,– piesaistot finansējumu un saņemot arī pašvaldības līdzfinansējumu, jaunieši komanda no biedrības MUMS pati saviem spēkiem izveidojuši jauniešu telpu – trenažieru zāli atbilstošu savām vēlmēm.

Novada jaunatnes lietu speciāliste uzsver, ka jauniešu biedrības izveide novadā ir bijis viens no būtiskiem soļiem, lai aktivizētu jauniešus. Tā ir ne vien iespēja dažādu pagastu jauniešiem attīstīt un izjust vienotu identitāti, pulcēties jeb, kā tagad saka – tīkloties, bet arī piesaistīt papildu finansējumu. Ventspils novada pašvaldības budžets jaunatnes jomai vismaz pagaidām vēl ne tuvu nespēj apmierināt tās vajadzības, kas ir prioritāras. Lai arī ir izstrādāta jaunatnes politikas stratēģija, kā to pieprasa valsts vadlīnijas, finansējums tai līdzi netiek. Soli pa solim kļūst labāk – jau vairākus gadus ir jauniešu projektu konkurss Jaunietis darbībā, uz nepilnu slodzi izveidota jaunatnes lietu speciālista darba vieta; pozitīvi, ka jauniešiem ir pieejama un vienmēr atvērta novada sporta infrastruktūra, tāpat pašvaldība neliedz līdzfinansējumu projektu konkursos. Tomēr tāds mērķtiecīgs un stratēģiski noteikti virzīts darbs jaunatnes jomā vēl izpaliek.

Sibilla ir gandarīta, ka biedrībā aktīvi turpina darboties arī tie jaunieši, kas jau devušies studiju gaitās. Viņi ir tie, kuri iedrošina un nodod savu pieredzi arī jaunākajiem un uztur arī tādu kā jauniešu–studentu komūnas garu, nu jau esot ārpus skolas soliem pagastos. Un te ir jāapzinās, ka jaunatnes politika nav tikai tā, kas ir skolas telpās, izglītības iestādēs, un jaunietis nav līdz 18 gadu vecumam. Jaunieši saskaņā ar Eiropas klasifikāciju ir vecumā no 13 līdz 25, un uz šo mērķauditoriju arī vērsta jaunatnes politika, kas ietver ļoti plašas sfēras, tai skaitā nodarbinātību, brīvprātīgo darbu, mājokļu politiku, sociālos jautājumus utt.

Stāstot par biedrības aktivitātēm, Sibilla atklāj, ka «katram atrodas savs pienesums tajā, un man ir gandarījums, ka aktīvi kļuvuši tie, kas ir pievienojušies vēlāk, tie jaunākie. Tas nozīmē, ka arī viņi ir iedrošināti, apguvuši zināmas prasmes. Turklāt būšana biedrībā dod viņiem arī zināmu vērtību pirmajiem ierakstiem CV. Tas arī nav mazsvarīgi. Šogad pirmo gadu attīstām arī brīvprātīgā darba programmu, kas arī ir ieguvums pirmajai pieredzei, kas oficiāli iekļaujama CV. Daudz sadarbojamies ar Ventspils Jauniešu māju, kas palīdz arī brīvprātīgā darba kontekstā.» Sibilla atklāj, ka Jauniešu māju aktīvi izmanto arī novada jaunieši, īpaši tie, kuri dzīvo pilsētai tuvākajos pagastos, un izsaka pateicību Jauniešu mājai par to, ka tā atvērta sadarbībai.

Iegūstot pirmo pieredzi un iedrošinājumu, darbojoties savu pagastu jauniešu kopienās un biedrībā, jaunieši aizvien vairāk iedrošinās izteikt savas idejas, vērtējumus un paust intereses un vajadzības. Tā, piemēram, šogad izkristalizējušās vairākas atziņas. Ir nepieciešamība pēc daudz plašākas un pieejamākas vasaras nodarbinātības programmas. Tāpat Ventspils novada jaunieši labprāt gribētu vairāk neformāli izglītojošu pasākumu, kuros par aktuālām tēmām tiem pastāstītu jauniešiem zināmi jomas profesionāļi vai sabiedrībā zināmas personības. Saistīti ar iepriekšējo ir arī jauniešu priekšlikumi pašvaldībai pirkt pakalpojumu, ko jaunieši vai viņu vecāki varētu līdzfinansēt, par vasaras nometņu rīkošanu ārpus skolas. Daudzi jaunieši neslēpj, ka ļoti labprāt tādas apmeklētu, taču diemžēl ģimenes budžets nav tāds, lai to varētu atļauties.

Jaunatnes lietu speciāliste stāsta, ka arī šovasar novada jauniešiem vēl gaidāmi kopīgi pasākumi, aicina aktīvi sekot līdzi informācija sociālajos tīklos, kā arī iesaistīties biedrības darbā.

Kāda ir motivācija iesaistīties jauniešu biedrībā?

Arta Roderte

biedrības MUMS dibinātāja, Latvijas Banku augstskolas studente

– Bieži no malas kādam var šķist, ka iesaistīšanās nevalstiskās organizācijās ir saistīta tikai ar palīdzības sniegšanu citiem, koncentrējot visu darbību atbalsta sniegšanai, taču tikai pēc laika saprotam, cik daudz tas ir mainījis mūs pašus, sniedzot neizmērojamu pieredzi, zināšanas un kontaktus. Mana motivācija iesaistīties biedrībā ir vēlme kaut nedaudz ar savu darbu padarīt novada jauniešu dzīvi piepildītāku, kas man pašai ir ļāvis gūt gan neaizvietojamu pieredzi, gan jaunus draugus un paziņas. Iespējas sniegt jaunu pieredzi jauniešiem no jaunieša perspektīvas ir satriecoša sajūta, tāpēc ar lielāko prieku iesaistos dažādos biedrības darbiņos, jo zinu, ka arī es varu veltīt laiku kādam citam, kuram tas pavērs kādas jaunas durvis vai vienkārši nāks kā lielākais atbalsts savu mērķu sasniegšanai.

Agnese Vēbere

jauniete no Vārves pagasta

– Motivāciju var radīt, ja redz no tā rezultātu, un mūsu gadījumā mēs redzējām fantastisku iespēju uzlabot infrastruktūru savā ciematā un tajā pašā laikā rādīt savstarpēju saikni starp jauniešiem. Taču projekta īstenošana nebūtu iespējama, ja mūs nebūtu uzrunājusi Sibilla Veģe, jaunatnes lietu speciāliste. Ja Sibilla nebūtu interesējusies par to, ko mēs vēlamies, un devusi padomus, kā praktiski īstenot to, ko gribam sasniegt, projekta nebūtu. Manuprāt, pieredze, ko jaunietis gūst no šādu projektu īstenošanas, ir ļoti daudzveidīga. Mums bija jāatrod dažādi risinājumi, lai izveidotu telpas, kādas mēs paši gribam, turklāt tas bija jāizdara ar ierobežotiem līdzekļiem. Tajos brīžos, kad spējam noformulēt, kā mūsu darbības ietekmē jauniešus un kā tas viņiem palīdzēs, arī ieguvām vislielāko jauniešu atsaucību. Tad, kad paši neesam pārliecināti par to, ko darām, atsaucība noplok. Ja mēs gribam pilnveidoties, interesantāk pavadīt savu laiku, mums ir jāsper pirmais solis un jāizkāpj no sava apļa.

Kāda nozīme ir jaunatnes politikai pašvaldībās, un vai Kurzemē iezīmējas labās prakses līderi?

Vilis Brūveris

līdzdalības un jaunatnes lietu eksperts

– Patiesībā ne tikai Kuldīga, Liepāja ir labās prakses piemēri. Atzinīgi, ka Liepājas ne vien stratēģijā, bet arī investīciju plānā jaunatnes jomai iezīmējusi ļoti ievērojamu finansējumu. Taču varu teikt, ka arī Ventspils par tādu labo piemēru ir atzīstama. Ventspils ir izvirzījusi mērķi kļūt par jaunietim draudzīgu pilsētu, kas ir ļoti apsveicama stratēģiska vēlme. Turklāt soļi tās īstenošanai tiek sperti ļoti apdomīgi un secīgi, jo vispirms notiek nopietns darbs pie tā, lai saprastu, kādai būtu jābūt jauniešiem draudzīgai pilsētai jeb ko šīs jēdziens ietver, lai tam būtu patiesi lietderīga nozīme. Tas tiek darīts ar dažādu hakatonu, pētījumu palīdzību, iesaistot arī pašus jauniešus. Tiek jautāts, ko tad jauniešiem pašiem patiesi vajag! Tas, ko es gribu uzsvērt: mēs bieži lietojam tēzi, ka jaunieši ir mūsu rītdiena, bet patiesībā jaunieši ir resurss jau šeit un tagad – šodien. Un, ja mēs skatāmies uz lauku teritorijām un jauniešiem, tad viņi ir tie, kas nodrošina to vārdos neizskaidrojamo, netveramo vibrāciju, kuru iespējams pārvērst jaunās idejās, attīstībā. Tādēļ pašvaldību un jaunatnes politikas uzdevums ir tvert, noturēt šīs vibrācijas un palīdzēt tām tapt praktiski realizētām, ievadīt tās jēgpilnā gultnē. Parasti saka tā: mēs ieguldīsim jauniešos, tad viņi izaugs lieli un sāks radīt. Taču jaunieši rada jau tagad. Ventspils pilsēta ir labi sākusi šo ceļu, darbojas arī Jauniešu māja, un arī Ventspils novads varētu pievienoties un doties šajā virzienā kopā.

Jaunieši alkts pēc spēcīgām personībām

Sibilla Veģe

Ventspils novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste, biedrības MUMS dibinātāja

– Tas, kas mani pārsteidz, ka mazsapulcītē, kur ar jauniešiem sanācām kopā, lai apspriestu nākamās jauniešu dienas, visi kā viens teica – mums vajag izglītojošo daļu. Pagājušajā gadā mums tāda, pateicoties projekta finansējuma, bija. Un tas jauniešiem liekas saistoši. Es saku: draugi mīļie, pagājušogad mēs varējām atļauties, bet šogad mums jāizvēlas, varbūt varam vienu. Uz ko liekam akcentu? Tad ņemam, lai mums pastāsta par veselīgu dzīvesveidu. Tas nozīmē, ka jaunieši alkts pēc harismātiskām, saistošām personībām, viņu pieredzes stāstiem, kas tos izglīto un iedvesmo. Nav tā, ka jaunieši grib tikai izklaides. Gribu piebilst, ka darbā ar jauniešiem akcentu mēģinām likt uz to, ka idejas, ierosmes nāk no viņiem, tā nav hierarhiska, didaktiska pieeja.