Lembergs: Nākamo valdību gaida grūts darbs

Vispirms prezidents runāja ar katru partiju vai partiju apvienību atsevišķi, bet trešdienas pēcpusdienā sasauca visus uz kopīgu tikšanos. «Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā, uzskatu, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu. Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtisku jautājumu. Līdzās manis minētajām vidēja un ilgtermiņa prioritātēm, tūlītējs uzdevums ir darbs pie 2024. gada valsts budžeta,» teikts otrdien izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā.

Partijas Latvijai un Ventspilij, kas kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) startēja 14. Saeimas vēlēšanās un ir pārstāvēta parlamentā, valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, lūgts komentēt to, vai izdosies izveidot koalīciju no piecām partijām, bija skeptisks. Viņš uzskata, ka gan Nacionālā apvienība, gan Apvienotais saraksts vēlas par katru cenu saglabāt savu ekskluzīvo stāvokli, kāds tiem bija līdzšinējā valdībā, kur attiecīgi 13 un 15 balsis ieguvušie politiskie spēki baudīja tādas pašas tiesības lemšanā kā Jaunā Vienotība ar 26 balsīm. Lembergs uzsver – šaura koalīcija dod daudz vadošu amatu, kam līdzi nāk kabineti, mašīnas, sekretāres, padomnieki, biroji un citi labumi, tāpat ievēlēto kļūšana par ministriem rada iespēju Saeimā ar tā saucamo mīksto mandātu iekļūt citiem partijas biedriem. «Protams, šai situācijā pats [premjers Krišjānis] Kariņš vien vainīgs bija, jo viņš bez vajadzības uzvilka sarkanās līnijas pret ZZS. Ja viņš to rudenī nebūtu izdarījis, būtu koalīcija no četrām partijām, līdz ar to nevienam, izņemot Jauno Vienotību, veto tiesību nebūtu,» pauž Lembergs.

Būtisks esot arī Edvarda Smiltēna faktors – viņš savulaik, zaudējot cīņā par Vienotības līdera posteni, pēc Lemberga domām, iemantojis personīgu naidu pret agrākajiem partijas biedriem. Lembergs min arī Rūdolfa Meroni faktoru, kas neveicina plašas koalīcijas izveidi, jo Meroni kā galvenajam Apvienotā saraksta stipendiju maksātājam esot uzstādījums nepielaist koalīcijā ZZS. «Apvienotais saraksts ir Tautas partijas atdzimšanas projekts. Šobrīd Andris Šķēle ar Rūdolfu Meroni arī biznesā sadarbojas, tā ka viņiem saskaņot viedokļus nav grūti,» teic Lembergs. Rūgtums palicis arī par zaudējumu prezidenta vēlēšanās, taču šajā politiskajā spēkā esot cilvēki, kuriem ir cits viedoklis un pragmatiskāks skats uz notikumiem. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars paudis cietu pozīciju, kas, domājams, dominēs pār citiem viedokļiem šajā politiskajā spēkā.

«Prezidents, aicinot visus piecus [politiskos spēkus], mēģina izmantot savu autoritāti, lai pārliecinātu, ka Latvijas interešu vārdā vajadzētu apvienoties visiem. Ir skaidrs, ka šobrīd Evikai Siliņai ir 53 balsis. Domāju, ka šonedēļ, visticamāk, viņa tiks nosaukta par premjera amata kandidāti,» pārliecināts ir Lembergs. Viņš piemin publiskajā telpā labi pamanāmo kampaņu pret potenciālo premjeri. «Ja neskaita kampaņu pret mani, kas iet jau 25 gadus, šī ir otra jaudīgākā kampaņa pret premjera amata kandidātu, kāda vispār ir bijusi. Uzstādījums ir tāds – lai Jaunā Vienotība un prezidents sauc jebkuru, tikai ne Siliņu,» komentē Lembergs, skaidrojot to ar kādu legāli nelegālu biznesu, kura intereses Siliņa kaut kādā veidā ļoti apdraud. «Tāpēc viņai ir šāds uzbrauciens un sitiens zem jostasvietas, kas, īpaši pret sievieti, manā skatījumā, nav solīdi.»

Lembergs min, ka Siliņa, izņemot pusgadu ilgo darbību labklājības ministra amatā, politikā nav bijusi pirmā persona: «Tas ir pieredzes jautājums. Cik viņa ātri iegūs pieredzi, redzēsim. Komunikācijā līdz premjera amata kandidātam viņa izskatījās pietiekami labi. Manuprāt, Siliņai ir jādod iespēja, jo Jaunā Vienotība ir viņu izvirzījusi. Lai viņai veicas!»

ZZS ir gatava strādāt valdībā, un Latvijai un Ventspilij šo konceptuālo pozīciju atbalsta, taču, pēc Lemberga domām, ir ļoti svarīgi vienoties par darāmajiem darbiem un resursiem – kā iekšējiem, tā ārējiem – to īstenošanai. «Bez resursiem nekāda darbu izpilde nav iespējama. Pat jebkuras mazākās pārmaiņas prasa resursus,» pauž Lembergs. Situācija, pēc viņa domām, ir smaga, un nākamo valdību gaida grūts darbs.

Pirmspublikācija lasāma 24. augusta laikrakstā Ventas Balss.