Doktora grāds sadarbības jautājumos. Saruna ar Gunti Blumbergu

Šis jums atkal ir intensīvas politikas pavasaris. Gribu jautāt – vai grūts?

– Vēlēšanas ir vēlēšanas. Man ir pieredze vēlēšanās no 1989. gada. Toreiz startēju Ventspilī, bija Tautas deputātu padome ar 90 deputātiem. Pirms 2018. gada vēlēšanām bijām pie varas, ZZS premjers bija Māris Kučinskis. Parādījās KPV LV un JKP, kuras paņēma vēlētājus ar skaļajiem, konkrētajiem solījumiem. ZZS reitingi bija labi, tomēr, tuvojoties vēlēšanām, socioloģija rādīja, ka neizlēmušo skaits palielinās. Rosināju Kučinski sasparoties finišam, bet man atbildēja, ka viņi zina, ko darīt. Rezultātus mēs redzam, strādājam opozīcijā. Protams, no skaļajiem KPV LV un JKP lozungiem, piemēram, ministriju skaitu samazināšana, nekas nav izpildīts, pat saruna par to nav bijusi! Viņu reitingi šobrīd ir tik zemi, ka var pat neievēlēt. Partijas Latvijai un Ventspilij deputāti Gundars Daudze un Jānis Vucāns labi strādā Saeimā. Tiekos ar daudziem, arī citi novērtē viņu darbu. Domāju, ka šoreiz aktīvo vēlētāju skaits būs vēl mazāks. Cilvēki ir noguruši, notiek karadarbība Ukrainā. Tāds ir fons, kādā mēs ejam uz vēlēšanām. Tas nav labs. Būs ļoti nopietni jāstrādā.

Vai Zaļās partijas retorika, pametot savienību ar zemniekiem, jums ir pārsteigums?

– Tur ir iemesli, par kuriem, visticamāk, uzzināsim tuvākā pusgada laikā. Vienīgais, kas Latvijā pievērsa uzmanību Lemberga teiktajam par Krieviju Ventas Balss intervijā, bija žurnālists Ivo Leitāns. Pēc tam pēkšņi ZZS čatā parādījās Zaļās partijas ļoti ass pamudinājums novērsties no Lemberga izteikumiem. Čatā! Teicu, apsēžamies, sasaucam valdes sēdi, kaut attālināti. Man atbildēja – nē, vajag ātri novērsties. Pēc tam, kad jautāju viņam, kāpēc viena žurnālista izteikumi izraisa tik asu agresiju, kustības, ka iznesam publiskajā telpā savus jautājumus, kuri bija jāapsēžas un jāizdiskutē, Tavars teica, ka ir izrunājies ar Lembergu un ir sapratuši viens otru, ka jautājums tiek noņemts no dienaskārtības. Tagad tas atkal ir parādījies.

Ko es varu komentēt? Trešdien, 4. maijā, biju Ogrē uz basketbolu aizbraucis, runājot ar Zaļās partijas valdes locekli Raimondu Bergmani un biedru Raimondu Vējoni, uzzināju, ka viņiem pirmdien, 2. maijā, ir bijusi valdes sēde, kurā pieņemts lēmums iet projām no ZZS. Tavara kungam bija pietrūcis drosmes vienkārši paziņot pārējiem savas partijas valdes lēmumu! Mēs ilgus gadus esam kopā strādājuši un gājuši caur dažādiem notikumiem – gan priekiem, gan bēdām. Tāds lēmums var būt, viņu izvēle ir jāciena, bet būtu bijis godprātīgi mums to pateikt. Vai, piemēram, trešdienā sēžu Rīgā un mēs runājam ar Liepājas partijas vadītāju Uldi Sesku par to, kā mēs Kurzemē startēsim kopā sarakstā. Bija jānoskaidro, vai viņš pats iet sarakstā vai ne. Pēc divām dienām uzzinu, ka Liepājas partija izvirza premjera amatam Māri Kučinski, kurš paziņo, ka viņš to varēs darīt tikai tad, ja ZZS atteiksies no sadarbības ar Lembergu un viņa vadīto partiju.

Kāpēc tā?

– ZZS socioloģijā visu laiku ir diezgan augsti rādītāji, turklāt – mēs strādājam opozīcijā un mums nav pieejami plašsaziņas līdzekļi, tie visi ir valdošās koalīcijas pārraudzībā. Tātad – mūs jāsašķeļ, jānovāc. Par to varētu uztraukties visas koalīcijas partijas, īpaši – bordānisti. Un – ko tad Tavars teiks, ka viņš nesatiek ar Krauzi vai Brigmani?! Kuru tas interesēs! Ja viņš saka – es ar Lembergu nesadzīvoju, tad puse Latvijas pagriežas uzreiz: Paga, paga, kurš ar Lembergu nesadzīvo!? Mēs vēl visu ko redzēsim šajā laikā līdz vēlēšanām.

Ko vēlētāji šobrīd gaida no politiķiem?

– Konkrētas lietas, nevis – lai pār visiem Latvijā saulīte spīdētu. Cilvēkiem ir svarīgi, kā viņiem bērnus palaist uz skolu, nopirkt apģērbu, mācību lietas, vai paši tiks kaut kur atpūsties, – tādi praktiski savas dzīves jautājumi. Un tāpēc ir būtiski, vai tu soli tikai reizi četros gados vai arī esi jau kaut ko izdarījis. Vēlētājs kļūst arvien pragmatiskāks. Vēlētājiem patīk stingri politiskie spēki, kas nekašķējas savā starpā, – ko saki, to izdari.

Lembergs ir tāds, – ja viņam kaut kas nepatīk, viņš nesēdēs pie galda klusēdams. Diemžēl 97% gadījumu viņam ir taisnība. Viņš runā, un tad iznāk, ka viņš vienīgais ir neapmierināts. Arī es runāju. Uzskatu – ja tevi cilvēki ir ievēlējuši, ja partija tevi ir izvirzījusi, nevar tā, ka tu nosēdi un pēc tam, izejot ārā koridorā, saki – es būtu darījis tā un tā. Ir jārunā un kopīgi jānonāk līdz slēdzienam. Jā, mēs tur esam tādi nemiera cēlāji.

Tad zaļajiem apnika, ka Lembergam arvien izrādās taisnība?

– Lembergam ir vadītāja talants. Viņš prot dot vārdu vieniem, otriem, un tad, kad pienāk kopīgais lēmums, bieži visi ir apmierināti, visi ir piedalījušies tā pieņemšanā. Un man šķiet, ka tas gads, kuru viņš pavadīja ieslodzījumā, ZZS bija laiks bez stipra līdera, kas visus savāktu kopā un organizētu darbu. Iepriekš pēc Lemberga iniciatīvas pirmdienās nāca kopā visi mūsu ministri un partiju vadītāji. Gada laikā, kamēr Lemberga nebija, ZZS komandas gars kaut kur pazuda, – tā ir tāda mana doma. Protams, nevar teikt, ka mēs slikti strādājām. Reitingi tomēr rāda, ka labi. Un vēlreiz uzsveru – opozīcijā!

ZZS kādreiz bija vadītāju rotācija, bet pēkšņi viņi nolēma, ka būs divi. Gan Tavars, gan Krauze. Mēs ar Sesku bijām pēdējie, kas tam piekrita. Kapteinis var būt tikai viens. Tomēr beigās arī mēs, kā es saku, no laukiem, piekritām, jo iekšēja rīvēšanās starp zaļajiem un zemniekiem bija. Arī Brigmanis, kad vadīja ZZS, mācēja saturēt kopā. Esmu par to, ka zīmols ZZS mums paliek. Esam zaļi domājoši cilvēki. Latvijas politikā nav tik atpazīstams zīmols LZS – Latvijas Zemnieku savienība.

Lemberga tiesvedība iet padsmitiem gadu. Frāze – smagos noziegumos apsūdzētais – vairs nestrādāja, tāpēc mērķtiecīgi tika interpretēti Lemberga izteikumi par Krieviju. Cik reizes viņš ir paudis nosodījumu Krievijas agresijai, to neviens nedzird. Mūs sašķelt visu laiku ir gribējuši, tagad tas ir izdevies. Uz gadu izrāva ārā mūsu savienojošo elementu, – katrs atsevišķi ir labs, bet vajag to kopā saturētāju. Vai tā ir apstākļu sakritība, vai nauda – to redzēsim. ZZS viss būs labi.

Kā Ventspilī izjutāt Lemberga klātneesamību?

– Mēs strādājām. Politiskos jautājumus caur advokātiem sūtīju, arī pa pastu. Domāju, ka cietumā diezgan interesanti bija, jo informācijas plūsma bija apjomīga. Viņš aktīvi sūtīja atbildes. Mēs tomēr esam ilggadēja, saliedēta komanda. Jānis Vītoliņš ļoti labi strādā. Jā, mazliet pamainījās sastāvs, Didzis Ošenieks aizgāja, Aigo Gūtmanis mums pievienojās, bet viņš jau ilggadēji bija domes deputāts.

Protams, kā vienmēr, cilvēcīgais kontakts... Arī tagad – cilvēki Rīgā man prasa, vai man izdevās aprunāties ar Lembergu, un es saku, ka tie nav pa telefonu runājami jautājumi. Biju domājis, ka viņš būs uz basketbolu, uz spēli ar VEF, bet viņa nebija. Cilvēcīgā kontakta pietrūkst. Man nav saprotams, kāpēc Saeima joprojām strādā attālināti! Protams, ir jautājumi, kuros tā var. Kausenieks, piemēram, saka, ka VIZIUM celtniecības jautājumos ļoti viegli ir attālināti risināt jautājumus ar arhitektu Lietuvā.

Vienreiz vienu vēstuli Lembergam uz cietumu uzrakstīju ar roku, viņš bija priecīgs. Bet šajā darba arī rokraksts izmainās, reizēm pats nevaru salasīt. (Smejas.) Datorā man ir vēstuļu kaudzes, ir folderīši sataisīti. Būs drusku jāpieķeras, jāsašķiro.

Tagad, kad Lembergs tika izlaists no cietuma, nākamajā dienā viņš man zvanīja. Apsveicu ar atgriešanos dzīvē, un viņš man stāstīja, ko nedarīs, ko darīs. Ģimene, veselība. Es viņam teicu, ka atceros – 2008. gadā, kad viņš, saskaņā ar tiesas lēmumu, nedrīkstēja iet ne uz domi, ne brīvostu, es biju Saeimas deputāts un mēs nedēļas nogalēs regulāri tikāmies. Runājām par dzīvi un politiku, braucām poliklīnikai vietu meklēt. Kādu nedēļu viņš priecājās: Redzi, man blociņā nekādu ierakstu nav! Bet viņš ir nemiera gars. Kad saņēmu pilsētas Lielo balvu, savā runā teicu, ka man skolā mācīja, ka neviens nekad nav redzējis mūžīgo dzinēju, bet es esmu. Viņam darbs ir hobijs. Ja tu ej uz darbu no pulksten 8 līdz 17, lai saņemtu algu, tas ir viens. Bet viņam, man, mums visiem tā ir dzīve. Man ļoti patīk mans darbs. Katra diena ir savādāka, un es redzu sava darba rezultātus. Labi, es piedzimu Kuldīgā, bet, kad man bija trīs gadi, mēs pārcēlāmies un dzīvojām pretī tagadējai Pārventas pamatskolai Ventspils naftas kopmītnēs. Gāju bērnudārzā Sprīdītis. Un es redzu pilsētu, kā tā mainās. Varējām iet pa Loču ielu un redzēt glābšanas torni un jūru. Ar bērnu ratiņiem piebraucu pie vecās poliklīnikas, pēc neilga brīža iznākot no tās, ratiņi visi bija noputējuši melni. Autobusi toreiz... Man patīk, esmu priecīgs, ka 1989. gadā piedalījos vēlēšanās un mani ievēlēja. Es neesmu šajā dzīvē saticis nevienu, kas kaut ko ļaunu būtu gribējis un darījis. Katram ir savs redzējums, bet ir jāatrod citi cilvēki, ar kuriem tu vari strādāt kopā. Bet kapteinim ir jābūt vienam. Tā ir mana pārliecība.

Didzis Ošenieks savu aiziešanu no jūsu komandas aktīvās daļas pamatoja ar pārāk lielo darbu apjomu un arī daļēju izdegšanu. Pēc viņa aiziešanas jūs pārdalījāt pienākumus.

– Didzi es pilnībā saprotu. Mani bērni ir jau lieli, mazbērni jau ir – katrs man dāvājis pa vienam to dzīves prieku, bet viņam visi trīs ir vēl mazi. Mana sieva ir teikusi, ka es neesmu mūsu bērnu audzināšanā piedalījies, esmu finansējis viņus. Šis darbs ir tā... nu, jā. Bet citiem ir līdzīgi. Mana māsa ir skolotāja, un sieva nāk no skolotāju ģimenes. Arī skolotāji vairāk uzmanību atdod skolas, klases bērniem nekā savējiem. Didzis bija aktīvs un joprojām ir, viņš jau neteica, ka nenāks atpakaļ. Protams, kad mēs uzaicinājām Aigo savā komandā, sākumā bija domāts, ka viņa darbu apjoms būs mazāks. Bet darbs tevi ievelk. Jau toreiz teicu, ka man būs ļoti daudz darba politikā, būs jābūt Rīgā. Man palika viss, kas man bija – Ūdeka, slimnīca, sports, daļa komisiju un komiteju. Izveidojām ZZS vadības čatu, es saucu to par ZZS politbiroju (smejas) – no katras partijas pirmais cilvēks, Lemberga kungs deleģēja un partijas valde apstiprināja mani, jo viņš pats nevarēja. Ir nedēļas, kad divas reizes esmu Rīgā. Pārstāvu pašvaldības intereses.

Kur smeļaties jaudu?

– Man kādreiz likās, ka visu laiku jāstrādā, jāstrādā, bet Lemberga kungs man mācīja: Gunti, ja tu strādāsi kāda cita vietā, tu neko neizdarīsi. Atceros, ka tad, kad gāju uz Saeimu, man bija uzkrājušās kādas 100 atvaļinājuma dienas. Tā nedrīkst. Ir kaut kur jābrauc prom. Ja paliec uz vietas, tad vienīgais – varu no rīta ilgāk pagulēt. Man saka: Gunti, vari atbraukt? Mēs ar sievu neesam slēpotāji, mēs braucam uz siltām zemēm, mums patīk saule. Es cenšos citiem tad nezvanīt un arī man nezvana. Parasti piezvana kāds, kurš gadu nav zvanījis. (Smejas.) Tagad biju atvaļinājumā pēc Lieldienām. Rudenī ir vēlēšanas. Mēs nezinām, kas būs pēc 1. oktobra, varbūt būs baigi jāstrādā. Vasaras es pavadu Ventspilī, skrienu uz jūru nopeldēties. Man meita Engurē dzīvo, mazmeitiņai ir jau divi ar pusi. Dēls ir Rīgā ar sievu un dēlu. Sievasmātei februārī palika 90 gadi. Krustmeita ar ģimeni dzīvo Kuldīgā. Visus jāaizbrauc apraudzīt. Kovids beidzies, sākas pasākumu sezona. Tā reizē ir arī atpūta.