Golfs – kā šahs, tikai lielā laukumā

Pļavu golfa laukums Usmas pagasta Rīdzniekos ir jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. To savās dzimtas mājās ierīkojis Latvijas Olimpiskās komitejas Goda prezidents Vilnis Baltiņš. Reiz viņš iestādīja kartupeļus, bet rudenī secināja, ka novācis mazāk nekā iestādījis. Tad viņš izlēmis labāk pļaut zāli un ierīkot golfa laukumu, ar ko arī aizsākusies pļavu golfa kustība Latvijā. Šobrīd Latvijā ir vairāki pļavu golfa laukumi, bet mūspusē Usmas golfa laukums ir vienīgais. Tas atrodas pateicīgā vietā – 35–40 km attālumā ir Talsi, Kuldīga, Ventspils. Tuvu ir arī Ugāle, Piltene, Valdemārpils un citas vietas, no kurām cilvēki brauc spēlēt golfu.

Laukumā ir zināms reljefs ar uzkalniem un ielejām un skaista ainava: viena bedrīte atrodas Engures upes ielokā, cita – mežmalā. Santa smejas, ka ogojot un sēņojot sanākot salasīt arī no laukuma izsistās golfa bumbiņas. Pēc golfa standartiem vietām atstāta garāka zāle, obligāti ir jāatstāj arī kāds smilšu bunkurs un jābūt arī ūdenim. Golfā parasti standarts ir 18 bedrītes, bet Usmā ir deviņas, jo vairāk platība neatļauj, līdz ar to var spēlēt vienu vai divus apļus pēc izvēles. Deviņas bedrītes iziet prasa vismaz divas stundas, bet, izejot 18 bedrītes, iznāks nostaigāt ap deviņiem kilometriem – atkarībā no tā, cik taisni cilvēks sitīs. «Mazo laukumu skaistums ir tāds, ka, piemēram, pēc pirmās bedrītes var aiziet nopeldēties. Lielajos laukumos tā nevar. Ja esi piekusis, apsēdies ēnā un apēd ābolu,» atklāj Santa.

Lauzt mītu, ka bagātajiem

Santai šķiet svarīgi lauzt mītu, ka golfs ir spēle bagātajiem. Viņa stāsta, ka miljonāri golfu spēlē par miljoniem izbūvētajos laukumos, bet pļavu golfā ir vien rūpīgi nopļauta zāle. Zāli pļauj, kā Santa saka, traktorists Vilnis, palīdzot bērni, mazbērni, draugi. «Izmaksas, spēlējot miljonu laukumos, protams, ir lielas, bet mums tās ir tiešām pieņemamas – sākot no 10–15 eiro. Mēs gribam, lai šis burvīgais sporta veids ir pieejams ikvienam arī Kurzemē. Tāpēc es pēc 20 gadiem Rīgā pārcēlos uz dzīvi šeit un sāku te saimniekot. Es gribu, lai golfu iemācās bērni, ģimenes, jebkura vecuma cilvēki. Golfs ir unikāls ar to, ka jebkurš vecums kopā var spēlēt,» stāsta Santa. Inventārs pašiem nav jāpērk – to var iznomāt. Kopš pie Rīgas šosejas uzstādīta norāde, laukums nokļuvis lielākā apritē.

Iepazīst Amerikā

Santa pati savulaik bijusi sportiste – gan vieglatlēte, gan arī hokejiste. Studējot par angļu valodas skolotāju, pirmajā praksē kādā Rīgas skolā mācījusi bērniem angļu valodu. «Smejos – ja es toreiz būtu tai skolā palikusi un direktors būtu sapratis, ka būs Skola 2030, nezinu, vai es golfu šobrīd mācītu. Sastūmu malā visus krēslus un bērniem angļu valodu mācīju caur sportu. Viņi skrēja, uz ātrumu rakstīja vārdus uz tāfeles. Pēc 30 minūtēm pieklauvēja direktors un teica, ka ir par skaļu,» atceras Santa.

Pēc tam devusies uz Ameriku studēt maģistrantūrā. Bijusi praksē sieviešu sporta federācijā, kur arī iemīlējusi golfu. «Ofisam blakus bija treniņlaukums, kur var rindā nostāties un golfu sist. Mums bija obligātā pusdienu fizkultūras pauze golfa laukumā – katru dienu no vieniem līdz diviem uzlika uz pauzes visus telefonus, mēs nestrādājām, izgājām, lai izkustētos, jo sēdošs darbs.» Pēc atgriešanās Latvijā Santai bija iespēja ar golfa laukuma un investoru palīdzību izveidot pirmo bērnu golfa skolu Latvijā, kur viņa ilgus gadus mācīja bērniem un jauniešiem spēlēt golfu. Paralēli darbojusies Latvijas Golfa federācijā, koordinējusi Latvijas golfa izlasi, četrus gadus Eiropas Golfa asociācijā organizējusi amatieru golfa čempionātus visā Eiropā.

Svarīga drošība

Golfs nav vienkārša pastaiga – tas ir gan fizisks, gan intelektuāls sporta veids. «Kad es jau Rīgā biju kādu gadu trenējusi bērnus, viens puisītis man teica – golfs ir kā šahs, tikai uz 70 hektāriem,» atceras Santa. Viņa spriež, ka rezultātu lielā mērā nosaka tas, kas cilvēkam galvā. Svarīgs ir gan talants, gan darbaspējas. Santa pieredzējusi gadījumus, kad bērni, kas sākumā nevarēja nūjiņu noturēt, pēc astoņiem gadiem iekļuvuši Latvijas junioru izlasē.

Santa uzsver, ka golfā pats svarīgākais ir drošība, jo spēlē izmanto dzelzs nūjas un bumbas, kas tālu lido. Tāpēc jaunajiem spēlētājiem vispirms jāapgūst tas, kā uzvesties laukumā. Golfa pamatu apmācības ilgst pusotru, divas stundas, kurās apgūst, kādas ir nūjas, kā sit. Noslēgumā iziet kādu mazāku bedrīti. Santa salīdzina golfa pamatus ar baltajām tiesībām autoapmācībā.

Sākumā galvenais uzdevums esot trāpīt bumbiņai – cilvēkiem ar to ejot visādi. «Golfā nevajag spēku. Golfā vajag tādu mierīgu atbrīvotību. Tad vieglāk trāpīt bumbiņai,» uzsver Santa. Spēlētājam jākoncentrējas, jādomā līdzi, kur sist, kādu nūju ņemt, jāvērtē distance, laikapstākļi, tas, kā pats jūtas konkrētajā dienā. Pirms sitiena jāiztēlojas, kā bumbiņa lidos.

Ja cilvēku golfs interesē, tad viņš var turpināt trenēties, spēlēt, piedalīties kādās sacensībās. Ja vēlas spēlēt arī citos golfa laukumos, jākārto pārbaudījums, lai iegūtu zaļo karti. Tas, cik ātri izdosies no baltajām tiesībām nonākt līdz zaļajai kartei, būs atkarīgs no cilvēka – cik bieži trenējas, ko pirms tam ir darījis, vai viņam ir izpratne. «Šis ir izteikti individuāls sporta veids. Cik tu daudz pats ieliec sava darba un laika, tik arī ir,» saka Santa.

Golfs ir arī socializēšanās – spēles laikā var satikt interesantus cilvēkus. Šajā spēlē nav tiesnešu. «Tu pats sev esi tiesnesis. Tu vari šmaukties, bet golfa dievs ļoti ātri visu noliek savās vietās. Pie nākamā dīķa tev divas, trīs bumbiņas noslīks, un tad tu sāksi domāt – kam man tas ir vajadzīgs,» teic Santa.

Sirdslieta – bērnu golfs

Tā kā Santas sirdslieta ir tieši bērnu golfs, viņa vēlas iepazīstināt bērnus ar šo sporta veidu, piedāvāt izkustēties, kaut ko jaunu iemācīties. Usmas golfa laukumā gaida ciemos klases, bērnu sporta komandas, lai apgūtu golfa pamatus un saliedētos. Bērni var braukt trenēties uz Usmu arī individuāli vai kopā ar ģimenēm.

Santa ir gatava arī braukt ciemos uz skolu, jo viņai ir speciāls inventārs, ar ko var strādāt ne tikai stadionā, bet arī iekštelpās. «Golfs ir lielisks veids, kā mazliet piebremzēt hiperaktīvus bērnus. Der arī bērniem, kuriem ir problēmas, piemēram, ar sirdi, tāpēc kardio aktivitātes neder,» stāsta Santa, turpinot: «Es golfu salīdzinu ar Skola 2030. Pirmkārt, ir matemātika. Otrkārt, ir ļoti daudz angļu terminu, un es kā angļu pedagogs varu mācīt arī angļu valodā. Apkārt ir daba, un tās ir dabaszinības. Ir fizika – kā bumba kustas, kā atlec, kādi leņķi.»