Piepilda savu sapni – dodas solo braucienā ar motociklu

Moču rūkoņa aizrauj no mazotnes

Ventspilnieku Oskaru Pīpiķi jau no pusaudža gadiem aizrāva viss, kas saistīts ar tehniku, – sākumā tie bija mopēdi, vēlāk nāca motocikli. Mīlestību uz motocikliem Oskaram pielipināja tētis, kura Jawas benzīna smarža joprojām spilgti iespiedusies viņa atmiņā. Tikko Oskars ieguva motocikla vadīšanas tiesības, tā aizsākās viņa pirmie ceļojumi pa Latviju. «Jau tajā vecumā domāju par to, ka man ļoti gribas ceļot ar moci, jo neviens cits transporta līdzeklis mani tik ļoti neinteresēja,» saka Oskars. Pie šīs atziņas viņš vienmēr ir turējies.

Ar motociklu ir braukts daudz un tālu, «pieejot pie kartes, redzu, ka zemes ziemeļu puslodei esmu apbraucis apkārt». Šogad beidzot izdevās doties piedzīvojumiem piepildītajā ceļojumā, izbraucot leģendāro maršrutu Route 66 Amerikā. Tas ir pasaulslavens maršruts, un to nevar salīdzināt ar tiem daudzajiem ceļiem, ko Oskars mērojis iepriekš. Neraugoties uz Oskara pieredzi, šis leģendārais ceļš licis izkāpt no komforta zonas. «Starp sapņiem un īstenību ir viens brīdis, kad beidzot ir jāpieņem lēmums piepildīt savu sapni, tādēļ sajutu: ja neizdarīšu to tagad – šajā gadā – , tad, visticamāk, to tā arī nekad nepiepildīšu, tāpēc 10. maijā devos ceļā,» atbild Oskars, vaicāts, cik viegli bijis pieņemt lēmumu doties garajā ceļojumā ar motociklu vienam pašam.

Piedzīvo ainavisku braucienu

Oskaram, tāpat kā daudziem citiem, ikdienas dzīvi veido ģimene, darbs, kas prasa laiku un uzmanību. Kā pats jokojot atzīst, līdz šim nekad nav saņēmis nevienu ierosinājumu vai piedāvājumu par to, ka šis nu ir īstais mirklis doties garākā un tālākā braucienā prom no mājām. «Turklāt dažas iestrādes, lai informētu un sagatavotu ģimeni manam braucienam tika veiktas savlaicīgi,» smejoties bilst Oskars. Tiklīdz pagājušajā vasarā tika pieņemts lēmums izbraukt Amerikas maršrutu, uzreiz sākās plānošanas darbi: bija jāizstrādā maršruts – braukt uz austrumiem vai uz rietumiem –, jāsaprot – pirkt vai izīrēt motociklu, kurā gada mēnesī braukt, lai piedzīvotu maksimāli labvēlīgākos laikapstākļus.

Motoceļojumā kopumā tika pavadītas 55 dienas, un tas iesākās Sietlā, caurvijoties gar Klusā okeāna piekrasti līdz Losandželosai. Tā saucamais Pacific Coast Highway sniedzis ļoti ainavisku braucienu – okeāns, serpentīni. Aizbraucot līdz Losandželosai, tika veikts pagrieziens pa kreisi, un sākās Route 66 – pa diagonāli pāri Amerikai līdz Čikāgai. Motociklu Oskars nolēma iegādāties Amerikā uz vietas. «Daudzas lietas dzīvē esmu darījis neloģiski, tādēļ – kāpēc šoreiz domāt racionāli: riskēju un nopirku lietotu 31 gadu vecu Harley Davidson Softail Custom motociklu, neko nepārbaudot pirms tam, tikai uzticoties pārdevēja godavārdam, ka viss būs kārtībā. Par laimi, visa garā ceļa laikā gadījās tikai viena tehniska ķibele, kuru dažu dienu laikā Arizonā veiksmīgi atrisināja,» turpina Oskars. «Iztēlojoties Harley Davidson, pat motociklu nepazinējam viss kļūs skaidrs, kas tas par braucamrīku,» joko Oskars. Nelielai atkāpei – uzticamais ceļabiedrs pirms neilga laika ar konteineru tika atgādāts uz Ventspili, šobrīd atradis vietu Oskara garāžā. «Satikt savu moci Ventspilī bija negaidīti emocionāli,» atzīst Oskars.

Satikt sevi

Došanās solo braucienā bija viens liels nezināmais un izaicinājums pašam sev – kā to varēs izdarīt un kā būs satikt pašam sevi. «Visvairāk pietrūka vakaros iespēju pārrunāt dienas laikā piedzīvoto – tā kā bija atšķirīga laika zona, nevarēju piezvanīt uz mājām, jo laikā, kad es biju nomodā, Latvijā visi gulēja,» atceras Oskars. Braucot vienam, laiks bijis aizņemts, jo bija jādomā par braukšanu, naktsmītni, ēdienu, pēc tam jāplāno katra nākamā diena – maršruts, apskates vietas. «Katru rītu modos entuziasma piepildīts – kas tad mani sagaida šodien aiz nākamā līkuma,» saka Oskars. Viņš arī neslēpj, ka garajā ceļojumā iznācis parunāt arī ar savu motociklu, ar savu es, jo īpaši brīžos, kad nogurums ņēmis virsroku. Tomēr ceļa maģija, satiktie jaunie cilvēki, piedzīvotie notikumi nosedza šo nogurumu. Viens no Oskara atklājumiem, ceļojot solo, – cilvēki labprāt un droši komunicē, vēlas uzzināt, no kurienes esmu ieradies, kāpēc ceļoju viens pats. Oskars pats personīgi piedzīvojis Amerikas iedzīvotāju atvērtību, gatavību sniegt palīdzību un atbalstu jebkurā brīdī. «Iebraucot pilsētā paēst brokastis, prombraucot vismaz divi draugi ir garantēti. Cilvēku emocijas un uzmundrinājums – tu izdzīvo tik daudzu cilvēku sapni – palīdzēja atgūties pēc kaut kādām grūtībām un noguruma. Citos ceļojumos nebiju tik daudz komunicējis, kā šajā solo ceļojumā,» atklāj Oskars.

Leģendārais maršruts

Route 66 ir viens no Amerikas kultūras pieminekļiem un ikonām. Tas ir unikāls ceļš, kas tika atklāts jau 1926. gadā kā maģistrāle starp Čikāgu un Losandželosu, kas savieno ASV austrumus ar rietumiem. «Pirms brauciena centos neskatīties nekādus YouTube video, lai saglabātu pirmreizīguma momentu un pārāk neietekmētos. Ceļš ir ikonisks, ar Amerikas filmās redzamajiem benzīntankiem, moteļiem, kafejnīcām. Vienā brīdī sapratu, ka jau kādu laiku pilnīgi viens pats pa to pārvietojos. Uzreiz metu pa bremzēm un stājos nost, lai izbaudītu to skatu, ko tik ļoti gribēju redzēt un izjust,» stāsta Oskars.

Leģendārais maršruts, ceļojuma nejaušības, satiktie cilvēki, garais ceļš uz motocikla, neaizmirstamas ainavas – šīs lietas Oskaram patīk izdzīvot, un tas bija tas, ko viņš vēlējās piedzīvot. «Par nākotnes plāniem īpaši nedomāju, jo šobrīd joprojām esmu savās atmiņās,» sarunas izskaņā atzina Oskars.