Agri rīti un garš ceļš: vētī skolēnu pārvadājumus novadā

Ceļā uz skolu līdz stundai un ilgāk

Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs jūnijā veica aptauju par skolēnu nokļūšanu skolās. «Pagājušogad bija aptauja par mācību līdzekļiem. Šogad pievērsāmies agro rītu jautājumam, ņemot vērā, ka bija iesniegums – ne no Ventspils novada – par skolu, kurā ļoti agri sākušās stundas, un ņemot vērā notikušās skolu reorganizācijas, par ko mums ir diezgan daudz sūdzību un kur arī izkristalizējas transporta jautājums,» stāsta Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste Valērija Leščinska. Aptaujā tika saņemtas atbildes no teju 3700 bērnu vecākiem, tostarp sniegtas vecāku atbildes par 50 bērniem, kuri dzīvo Ventspils novadā. Vecāki atbildēja uz jautājumiem, kas saistīti ar bērna nokļūšanu skolā – cikos bērns ceļas, cik ilgs laiks paiet ceļā uz skolu, cik apmierināti ir vecāki ar bērna mācību stundu sākuma laiku u. c. Izskatot atbildes, secināts, ka 21 pašvaldībā izglītojamo pārvadājumi, iespējams, nav organizēti bērnu interesēm atbilstoši. Šīm pašvaldībām Tiesībsarga birojs nosūtīja vēstules, aicinot iepazīties ar individuālo gadījumu izlasi, kas varētu liecināt par nepieciešamību pilnveidot skolēnu pārvadājumus.

Ventspils novada gadījumā izlasē iekļautas 13 sākumskolas un pamatskolas vecuma bērnu vecāku atbildes. Divās atbildēs redzams, ka Popes pamatskolas un Ugāles vidusskolas audzēkņi ceļā uz skolu pavada līdz pusotrai stundai, bet līdz stundai ceļš uz skolu jāmēro Zūru pamatskolas, Tārgales pamatskolas un kaimiņu novadā esošās Dundagas vidusskolas audzēkņiem. Atsevišķi Zūru, Ugāles un Tārgales audzēkņu vecāki norādījuši, ka bērns skolā ierodas par agru. Daži bērni ceļas pirms plkst. 6 – tas redzams Popes, Tārgales un Ugāles skolu audzēkņu vecāku atbildēs. Šāda situācija nav samērojama ar bērnu tiesībām uz atpūtu, norāda tiesībsargs. Arī citi respondenti, kuru atbildes nav iekļautas izlasē, izteikuši iebildumus, ka sabiedriskā transporta kustības grafiks nav saskaņots ar interešu izglītības nodarbību laiku, kā arī par reisu trūkumu. Kāds Popes pamatskolas audzēkņa vecāks norādījis, ka «ne jau stundu laikam ir nozīme, bet gan tam, ka skola atrodas tālu» (šajā gadījumā vairāk nekā 10 km, ceļā uz skolu paiet līdz pusotrai stundai), savukārt Tārgales pamatskolas skolēna mamma komentējusi: «Ar stundu laika sākumu apmierināta, ar autobusa grafiku ne. Bet nu mēs arī dzīvojam tālu, mežos, [jābrauc] pa grantētu, ziemā bieži piesnigušu ceļu.»

Līdzīgi Ventas Balsij atzina arī divu skolnieču mamma: «Dzīvojam apmēram 13 kilometru attālumā no skolas. Tā kā autobuss met diezgan lielu loku, brauciens ilgst apmēram 40 minūtes. Bērni skolā ir pat pārāk laicīgi, pusstundu pirms stundu sākuma. Tas ir par agru. Tas nozīmē, ka jāceļas mazliet pēc sešiem, lai var paspēt saposties,» atzina novada iedzīvotāja. Turklāt viņa saskārusies ar situācijām, kad autobusa šoferis patvaļīgi izdomā, cikos izbraukt, un pieturā ierodas kādas minūtes agrāk, sevišķi sliktos laikapstākļos. «Šoferis ir arī mazliet tāds situācijas ķīlnieks, jo grantētie ceļi ir diezgan slikti un, līdzko uzlīst, viņam visu bērnu nogādāšana skolā prasa ilgāku laiku,» atzīst skolnieču mamma. «Es neesmu vienīgais vecāks, kurš saka, ka brīžiem vispār nevar saprast, cikos tam autobusam ir jābūt. Šogad esam izvēlējušies vairāki vecāki kooperēties un vedam bērnus ar mašīnu, nevis izmantojam skolas autobusa pakalpojumus. Tas nozīmē to, ka var izbraukt 50 minūtes vēlāk no mājām.»

Pašvaldība sniegusi atbildi

Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi skolu sasniedzamības kritērijus ar pašvaldības organizētu transportu: 1.–6. klašu grupā ceļā pavadītais laiks vienā virzienā ne ilgāks par 40 minūtēm; 7.–9. klašu un 10.–12. klašu grupā ne ilgāks par 55–60 minūtēm. Vērtējot vecāku atbildes, kurās norādīts, ka bērns ceļā uz skolu pavada līdz stundai, varētu šķist, ka tas gandrīz atbilst pamatskolas klašu grupām noteiktajam kritērijam. «Bet ir viens nianse – sasniedzamības kritēriji runā par visu ceļu līdz skolai,» norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste. «Tas būtu, piemēram, arī laiks, ko bērns pavada, aizejot uz autobusa pieturu. Citreiz aptaujā ir ļoti pretrunīgas atbildes, tādēļ mēs nedalījām pēc sasniedzamības kritērijiem, lai respondents neapjuktu. Tāpēc mēs arī nepārmetam pašvaldībām, mēs norādām, ka, iespējams, varētu būt problēma, lūdzam izpētīt. Iespējams, ka viss ir kārtībā. Mēs to neizslēdzam, un vēstule pašvaldībai nebija gatavota kategoriskā formā, bet ar lūgumu pārbaudīt, vai tiešām viss ir labi,» skaidro Leščinska.

Ventspils novada pašvaldība atbildes vēstulē Tiesībsarga birojam skaidro, ka pašvaldība katru gadu apstiprina skolēnu pārvadājumu maršrutus un jaunais maršrutu saraksts būs pieejams pašvaldības mājaslapā pēc apstiprināšanas domes Sociālo, izglītības, kultūras un sporta komitejā. Norādīts, ka skolēnu pārvadājumi uz skolu plānoti laika posmā no 7.15 līdz 8.00, savukārt uz skolēnu dzīvesvietu – no plkst. 16. Skolas autobusu maršrutu laiki saskaņoti, lai skolēni pagūtu uz pirmo mācību stundu, kas sākas 8.20–8.40. Skolēniem, kuri dzīvo sabiedriskā transporta kursēšanas teritorijā, tiek apmaksāta sabiedriskā transporta mēnešbiļete, bet ģimenēm, kuru apdzīvotajā teritorijā netiek nodrošināts skolas autobuss, ir iespēja saņemt degvielas kompensāciju no pašvaldības, izmantojot personīgo transportu bērna nogādāšanai skolā. Pašvaldība arī norāda, ka skolā ar pašvaldības finansējumu tiek nodrošinātas brīvpusdienas un, ņemot vērā, ka skolēni pēc mācību stundām apmeklē pulciņu nodarbības, ir iespēja izglītības iestādē saņemt launagu.

Tiesībsarga biroja juristes vērtējumā pašvaldības atbilde ir diezgan skopa: «Ir izceltas labās lietas, piemēram, pašvaldība raksta, ka nodrošina bezmaksas pusdienas. Tas nebija tas, par ko mēs jautājām, un tas nekādā veidā neietekmē transporta nodrošinājuma jautājumu.» Savukārt attiecībā uz degvielas kompensācijām juriste norādīja: «Kopumā tas pats par sevi nav veids, kā pašvaldība var izpildīt savu Izglītības likumā noteikto pienākumu, jo Izglītības likums konkrēti paredz nodrošināt fizisku nokļūšanu skolā, un degvielas kompensācija neko nedod, ja, piemēram, vecākiem nav laika vai viņiem nav transportlīdzekļa.»

Plāno jaunu autobusu iegādi

Pašvaldība atbildē Tiesībsarga birojam norāda, ka projektā Bezemisiju transportlīdzekļa iegāde Ventspils novada pašvaldības funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai plānots iegādāties divus jaunus bezemisiju transportlīdzekļus ar 19 sēdvietām un tos aprīkot ar mehāniski atvāžamu platformu iekļūšanai transportlīdzeklī pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. «Tas ir ļoti apsveicami, jo par citām pašvaldībām aptaujā parādās, ka bērniem ar kustību traucējumiem ir problēma nokļūt uz skolu tieši nepielāgotā sabiedriskā transporta dēļ,» atzina juriste.

Ventspils novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča informēja, ka 19. septembrī Sociālo, izglītības, kultūras un sporta komitejā plānots apstiprināt jaunos skolēnu pārvadājumu maršrutu sarakstu, kas pēc tam būs apskatāms pašvaldības mājaslapā. «Domāju, ka tas ir tiešām maksimāli sabalansēts, jo vairākas reizes kopā ar pagastu priekšniekiem un skolu direktoriem to vēlreiz izskatījām, lai būtu labāk bērniem. Rūpējamies, lai ikviens bērns tiktu aizvests laikā uz mācību stundām. Mēs nevaram pateikt, ka mums ir pārpilnība ar skolēnu pārvadājumu autobusiem, bet mēs patiešām ļoti rūpīgi ar pagastu pārvalžu vadītājiem sastādām šo grafiku. Šogad pie tā arī ļoti piestrādājām, Tārgalē pārskatījām šo jautājumu, un arī Zūrās,» sacīja Klimoviča. Pašvaldības rīcībā ir 16 skolēnu pārvadājumu autobusi. «Užavas bērni tiek vesti ar ārpakalpojumu transportu, un arī Ugālei ir viens ārpakalpojuma transports,» piebilda Klimoviča.

«Mēs nevaram pateikt, ka simtprocentīgi katra bērna interesēm esam nodrošinājuši transportu. Bet mums ir jāpielāgojas, lai, iekāpjot pieturā, skolēns nonāk skolā atbilstošam laikam, kad sākas pirmā mācību stunda. Vienkārši jāsaprot arī Ventspils novada teritorija – mazapdzīvota, ar lieliem attālumiem,» sacīja Klimoviča. Plānotā divu jaunu autobusu iegāde nākamgad varētu palīdzēt risināt situāciju. «Tas uzreiz jau arī būs atspaids un uzlabojums. Kādā lielākā pagastā, piemēram, Tārgalē, ja būtu divi autobusi, tad viens uz vienu pusi brauktu un otrs uz otru pusi un vienam šoferim nebūtu jābrauc vēl nākamis aplis.»

Izglītības pārvaldes vadītāja atzina, ka saprot bērnus, kuriem gribētos no skolas mājās nokļūt ātrāk, nevis vēlā pēcpusdienā: «Bet jāsaprot arī pašvaldības puse, ka pašvaldībai nav tāda finansējuma, lai nodrošinātu vēl papildu reisus. Tāpēc mēs sākumskolas skolēniem nodrošinām pagarinātās dienas grupas, kur bērns var izmācīties skolotāju vadībā, viņiem pieejamas sporta bāzes. Bet, protams, katram jau gribas tikt ātrāk mājās. To jau es cilvēciski saprotu.»