Pētot Ventspils pusē populārākos māju nosaukumus, jāsecina, ka Ventspils novads ir bagāts ar dažādiem neparastiem un Latvijā unikāliem māju nosaukumiem. Mums ir Čečlodes, Bindžas un Rēdzes. Pie mums Latvijā populārie Ozoli pārtapuši unikālā mājvārdā Viedozoli.
Valsts zemes dienests jau kādu laiku aizsācis soctīklos realizēt interesantu ideju. Iestādes oficiālajā Facebook lapā tiek izpētīti un apkopoti ielu un māju nosaukumi, kuri semantiski atbilst kādai dienesta izvēlētai tēmai. Īpaši aktīvi šāds saturs radīts vasaras mēnešos, kad pētīti māju un ielu nosaukumi, kuros ietverti dažādu ogu, koku un dārza velšu nosaukumi. Šī ideja kalpo par ierosmi noskaidrot, kādi ir Ventspils novada populārākie vai – gluži otrādi – neparastākie māju nosaukumi, kā avotu izmantojot Valsts zemes dienesta sistēmu kadastrs.lv.
Ventspils novadā, tāpat kā visā Latvijā, mājvietu nosaukumos visbiežāk sastopamas atsauces uz kokiem un dabas objektiem. Tomēr, ja visā Latvijā populārākajos mājvietu nosaukumos minēti ceriņi, liepas, ozoli, dzintari un strauti, Ventspils pusē populāri ir kalni, meži un, protams, priedes. Ievadot kadastrs.lv īpašumu meklētājā vārdu kalni, sistēma atrod 468 ierakstus, kur mājvietu nosaukumus ietverta vārda sakne kaln-. Mums ir daudz Kalnieku, Vīnkalnu un Akmeņkalnu. 448 Ventspils novada māju nosaukumi atvasināti no vārda mežs – tās ir Mežnoras, Mežarāji, Mežmalas, Mežāres, daudz arī salikto nosaukumu, piemēram, Meža ozolkalni un Meža eglāji. Vairāk nekā trīssimt Ventspils puses mājvietu nosaukumos minētas priedes. Uzreiz gan jāpiebilst, ka Tārgales pagasta Akmeņdzirās nosaukums Priedes dots veselam vasarnīcu ciemam, kur kopā ir vairāk nekā divsimt māju ar nosaukumu Priedes un kārtas skaitli. Kopš 2012. gada vietvārdus šādi veidot vairs nav atļauts. Tomēr arī bez šī ciema novadā ir ap simt mājvietu, kuru nosaukums atvasināts no šī vārda, – ir vairākas Priedes, Priedītes un Priedulāji. Visvairāk, protams, piejūras ciemu apkārtnē – Užavas, Tārgales un Jūrkalnes pagastā, bet Usmas pagastā ir vienīgās Bēģpriedes Latvijā. Arī mūsu mājvārdos ir daudz spēka koku ozolu. Pavisam Ventspils novadā ir 69 Ozoli un to atvasinājumi – ierastāki ar saknēm jaun-, vec-, maz- un kaln-, bet, piemēram Ziru pagastā ir vienīgie Viedozoli Latvijā. Tāpat mums ir 121 nosaukums, kur minēts vārds mala. Ir Grāvmalas, Dīķmalas, Laukmalas un Ceļmalas un Latvijā vienīgās Drostmalas (Piltenes pag.) un vienīgās Čiekurmalas (Popes pag.). 89 Ventspils novada mājvārdu atvasinājumos izmantoti gali un gaļi. Vienīgie Līnijgali ir Tārgales pagastā. Šajā pagastā ir arī Latvijā vienīgās Bindžas, turklāt ar šo īpašumu robežojas arī unikālie Pužaki. Netālu ir arī vienīgās Čečlodes, savukārt šis īpašums robežojas ar Latvijā vienīgajiem Štrampiem un Kniebējiem. Mazliet uz dienvidiem, Dziļģos, ir Latvijā vienīgās Dziļģu mājas, vienīgie Diždziļģi, Tojatkalni un Veckas, turpat netālu – vienīgie Bērzkaukši. Tārgales pagasta Būšniekos ir vienīgie Ķīpši.
Liepenē ir daudz mājvietu nosaukumu, kas saistās ar kādu ūdenstilpes apzīmējumu: Strauti, Valki, Grāvji un Grāvīši, Upītes un Urdziņas. Uz Liepeni no Vidzemes atceļojis apvidvārds kaņķis jeb kartupelis, un šeit ir Latvijā vienīgie Mazkaņķi, arī vienīgie Raggaļi. Savukārt Užavas pagastā – vienīgie Tantaļi, Zaksi un Jaunzaksi, Smīti, Mazsmīti un Smītiņi. Sārnatē ir vienīgās Rēdzes, Bēņas un Tomdēli.
Septembra sākumā Valsts zemes dienests pētīja mājvārdus un ielas, kuru nosaukumā minēti pīlādži. Ventspils novadā daudzviet pīlādžus dēvē par puceņiem un tā augļus par pucenēm. Mums ir savas Pucenes (Tārgales un Vārves pag.) un Puceņi – Piltenē. Arī Puceņkalni un Jūras puceņi Tārgales pagastā – tie arī vienīgie Latvijā. Vieni Puceņi aizmaldījušies līdz Aizkraukles novada, Klintaines pagastam.
Latvijas toponīmikas speciālisti bieži vien rakstos un uzrunās mudina cilvēkus lepoties ar saviem neparastajiem māju nosaukumiem un aicina tos saglabāt, kā arī, veidojot jaunus mājvārdus, izvēlēties tiem savdabīgākus, vietējā vidē iederīgākus nosaukumus. Popes pagastā pie agrākās Nabeles upes ir Latvijā vienīgais Nabeļkrogs – laukakmeņu ēka, kas pamazām iet bojā. Par šo bieži novērojamo parādību bažījas daudzi, arī toponīmu pētnieki. Toponīmikas speciāliste Vita Strautniece vienā no aktuālākajiem mājvārdu pētījumiem (100 izplatītākie vietvārdi Latvijā, Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 14, Latviešu valodas aģentūra, 2019) raksta: «Ja māja un zeme paliek bez iedzīvotāja un saimnieka, tad arī vietas nosaukums drīz vien būs meklējams vairs tikai arhīvu dokumentos un novecojušās kartēs.»
Komentāri (0)