Iedzīvotāji iebilst pret jaunu vēja parku

Uz sanāksmi bija ieradušies gan ieceres attīstītāja pārstāvji, gan konsultanti no SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, jo iecerei piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Interesanti, ka apspriešanā nepiedalījās Tārgales pagasta vadītājs. Nelielā sastāvā pārstāvēta bija novada politiskā un izpildvara. TCK pārstāvis Kārlis Dreimanis skaidroja, ka esošais Tārgales vēja parks nodots ekspluatācijā 2022. gada nogalē. Nu uzņēmums iecerējis īstenot vēja parka otro kārtu jeb paplašināšanu ar vēl 12 turbīnām. Šobrīd vēl esot daudz jāizdara un jāsaprot tehniski, kā šo projektu realizēt. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 70 miljonus eiro. Lai vēja ģeneratorus uzstādītu, plānots atkal izbūvēt nepieciešamo infrastruktūru. Dreimanis uzsvēra, ka izbūvētie ceļi pēc tam kļūstot publiski un tos varot izmantot gan lauksaimniecības tehnikas pārvietošanai, gan arī privātām vajadzībām.

Konsultāciju uzņēmuma vadošais konsultants Oskars Beikulis skaidroja, ka iecere attīstīt šajā teritorijā vēja parku aizsākusies jau 2010.–2011. gadā, kad izstrādāti teritoriju detālplānojumi. Plāns bijis šajā teritorijā izbūvēt krietni vairāk vēja elektrostaciju, un turbīnas, kas redzamas dabā, ir daļa no sākotnējās ieceres. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras laikā apzinās ietekmes, kas ir saistītas ar vēja parku būvniecību un darbību, tad tās kvantitatīvi un kvalitatīvi novērtēs. Jebkuru ietekmi varot mazināt – vai nu ar tehniskajiem risinājumiem, vai parka pārplānošanu. Pēc tam tiks izdoti konkrēti nosacījumi, kas attīstītājam jāievēro. Ja attīstītājam ar šiem nosacījumiem būs izdevīgi vēja parku būvēt, tad projektu īstenos.

Troksnis rada diskomfortu

Tārgalnieks Māris Smiltiņš pastāstīja par savas ģimenes pieredzi, dzīvojot 800 metrus no vēja elektrostacijām. «Mēs pagaidām izturamies diezgan noraidoši pret ieceri, jo šobrīd mums diskomfortu rada troksnis. Pieļauju, ka ir kaut kādi novērtējumi, ka tas ir veselībai nekaitīgi, bet es runāju par diskomfortu. Tas ir atkarīgs no vēja virziena. Mūsu mājas atrodas uz rietumiem. Ja ir austrumu vējš un tas ir spēcīgs, tad mēs ļoti izteikti dzirdam rotora griešanos. Vējam iegriežoties noteiktā virzienā, var dzirdēt vairākus,» stāstīja Smiltiņš. Viņš pieļauj – ja būs vairāk vēja ģeneratoru, ietekme pastiprināsies. «Tie jau arī dūc – neatkarīgi no vēja stipruma un tā, cik ātri griežas. Ja ir vējš, var dzirdēt švīkstoņu. Ja ir kluss vakars, tad dzird dūkoņu. Tas ir ikdienā, un to vairs nevar mainīt, bet var cerēt, ka to nebūs vairāk,» uzsvēra Smiltiņš.

Kaimiņam piekrita Jana Berka: «Man liekas, vislielākais noziegums šajā procesā ir tas, ka formalitātes ir ievērotas, trokšņa līmeņi ievēroti, viss ir smuki atrakstīts uz papīra. Izmantojam normatīvo regulējumu neesamību par infraskaņu, ko mēs nedzirdam, par tām ietekmēm, ko nevar pierādīt, sevi nepakļaujot pētāmā trusīša lomai, neveicot savas veselības mērījumus pirms un pēc projekta. Pilnīgi pievienojos Mārim – ir ļoti slikti. Patiesībā ir sliktāk, nekā es biju domājusi, jo dzīvošana ir diezgan neciešama. Man ir migrēna, un es savā siltumnīcā iet vairs nevaru, jo tur troksnis tiek vēl vairāk pastiprināts. Es nerunāju par to, ka tas ir faktiski konstants.»

Beikulis piekrita, ka vēja elektrostacijas rada troksni. Novērtēšanas procesā vērtēšot, kādu troksni raja esošais vēja parka, kādu radīs jaunā iecere un kāda sagaidāma kopējā ietekme. Vētīšot dažādas alternatīvas, jo vēja elektrostacijas ir gan klusākas, gan skaļākas.

Gaismas un mirgošana

Iedzīvotāji runāja par gaismām, ar ko vēja turbīnas aprīkotas, lai naktī brīdinātu lidmašīnas, – sarkano gaismu mirgošana naktī rada diskotēkas sajūtu tuvējām privātmājām un ir redzama arī no daudzdzīvokļu mājām. Uz jautājumu, vai nevar uzlikt sensoru, kas nodrošinātu gaismu ieslēgšanos tikai tad, ja tuvojas lidmašīnas, Beikulis atbildēja, ka to, kādas gaismas uzstādāmas, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Eksistē apgaismojums, kas automātiski ieslēdzas tikai tad, ja lido lidmašīna, bet tādu var uzstādīt tikai tad, ja to pieļauj gaisa satiksmes uzraudzības sistēma valstī. TCK pārstāvis sacīja, ka jautājums apspriests Civilās aviācijas aģentūrā, bet tā tuvākajos gados neplāno mainīt Ministru kabineta noteikumus.

Māris Smiltiņš jautāja par visu nakti degošajām gaismām pie turbīnu ieejas durvīm: «Citām turbīnām durvis ir uz austrumiem, kur ir mežs un neviens nedzīvo. Bet dažām ir uz rietumu pusi. Kāpēc pie durvīm jādeg tik spilgtai gaismai? Tā man spīd iekšā pa virtuves logu tā, it kā kāds brauktu ar tālajām gaismām.» Par šo TCK solījās padomāt.

Janas Berkas ģimeni traucē vēja lāpstiņu mirgošana agrās rīta stundās. Viņa vēlējās zināt, cik bieži esošā parka darbības laikā turbīnas ir tikušas izslēgtas mirgošanas jeb gaismas zibināšanas dēļ. Dreimanis sacīja, ka viņa rīcībā neesot precīzu datu, bet tos varot apkopot. Savukārt konsultants Beikulis teica, ka Latvijā šobrīd nav normatīva, kas regulētu mirgošanas efektu un tā ietekmes laiku: «Zinu, ka Klimata un enerģētikas ministrijas šī gada plānos ir šādu normatīvo regulējumu izstrādāt. Patiesībā mirgošanas efekts ir lieta, ar kuru, ja ietekme uz sabiedrību ir traucējums, visvienkāršāk tikt galā. Ja ir situācijas, ka mirgošana traucē, tad arī esošo vēja elektrostaciju darbību var pārplānot, ieliekot iekšā jaunus logus, kad stacija konkrēti apstājas. Tad, ja tas traucē, nevajag klusēt, vajag runāt ar attīstītāju. Ja attīstītājam ir vēlme šajā teritorijā strādāt ilgtermiņā, tad viņam arī attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem jāuztur.» Berka uz to norādīja, ka dokumentos par esošo vēja parku iestrādāts, ka parka attīstītājam jānodrošina izslēgšana, taču tas nav noticis.

Būvdarbu neērtības

Izskanēja daudz stāstu par pieredzēto esošā vēja parka būvniecības laikā un to, vai izbūvētie ceļi ir ieguvums vietējiem, kā to apgalvo attīstītājs. Smiltiņš sacīja, ka divus gadus bija jāsadzīvo ar nepārtrauktu smagā transporta kustību jebkādos laikapstākļos, kas sabojā ceļus un padara tos grūti izbraucamus un izejamus. Viņam piekrita Berka, norādot, ka ir zināms par būvniecības dēļ bojātu tehniku saimniecībām, kas radīja lielus zaudējumus, taču to neviens nekompensēja. Iedzīvotāji stāstīja, ka būvniecības laikā bijušas situācijas, ka darbos iesaistītie nav ievērojuši ceļu satiksmes noteikumus un dažādi izrādījuši vietējiem savu pārākumu. TCK pārstāvis Dreimanis teica, ka uzņēmuma pārstāvji neesot lietas kursā, ka atsevišķi darbu veicēji tā izrīkojušies.

Būvējot sabojāta meliorācija, tādēļ Smiltiņam ceļa galā krājas ūdens. «Ceļš tika paaugstināts – it kā labi. Bet vai tiešām uz 70 miljonu projektu ir žēl divas kravas iebērt, lai paaugstinājums nebūtu tāds, ka es ar vieglo auto nevaru uzbraukt? Vai arī man tas bija jāizdara par savu naudu? Es daudz ko esmu darījis par savu naudu. Uzņēmums, kurš taisās investēt lielu naudu, ir jau to izdarījis un, pieļauju, kaut ko pelna, varētu padomāt par tiem vietējiem cilvēkiem. Kur tad līdz šim ir bijusi jūsu brīvā griba un vēlme sadarboties ar vietējiem? Vai varbūt jūs domājat – nu tur ir desmit mājas, tas ir vienalga,» teica iedzīvotājs.

Esot bijusi cerība, ka sakārtos ceļu, kas nāk no Burtniekiem uz vēja parku un ko parku apkalpojošais transports intensīvi izmantojis, bet tā nav attaisnojusies. TCK pārstāvis Jānis Sprincis skaidroja, ka, uzsākot būvniecību, slēgts līgums ar pašvaldību, pieņemot ceļus lietošanā. Darbus pabeidzot, ceļi bija jānodod ne sliktākā stāvoklī kā pirms būvniecības, un tas esot ticis izdarīts.

Bet no jauna ierīkotie ceļi vietējiem neesot vajadzīgi. «Jūs neprecīzi sakāt, ka mums būs labums no pievedceļiem. Jūs taču paši labi zināt, ka pie ceļiem uzlikta zīme Caurbraukt aizliegts un uz citiem ir šlagbaums uzlikts. Un šorīt, piemēram, apkalpojošais transports brauc pa koplietošanas ceļu. Tad atkal jautājums – kāds man kā vietējam cilvēkam no tā labums? Man vienīgais ieguvums ir, ka man ir troksnis,» sacīja Smiltiņš. TCK pārstāvis Sprincis centās iebilst, ka par izbūvētajiem ceļiem priecīgi esot vietējie zemnieki un neesot tā, ka nedrīkst braukt – drīkstot ar TCK atļaujām, tikai vajagot tās paprasīt. Vietējais zemnieks Mārtiņš savukārt stāstīja par gadījumiem, kad uz ceļiem apsardze zemniekiem draudējusi ar policiju un soda punktiem, bet traktoristam, kas iebraucis laukā, apsargs pieskrējis un prasījis miglošanas apliecību.

Vairākkārt tika aktualizēts jautājums par vietējo iedzīvotāju ieguvumu, ja elektrība tiek nodota kopējā tīklā. Attīstītāji skaidroja nesen pieņemtos Ministru kabineta noteikumus par maksājumiem vietējai kopienai un iedzīvotājiem, kas dzīvo divu kilometru rādiusā ap vēja parku. Tiesa, šīs kompensācijas attieksies tikai uz nākotnes vēja parkiem, ne esošajiem. Spriests tika arī par vēja parku ietekmi uz putniem un sikspārņiem.