Usmā atjauno brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību

Esam divi traki zemessargi – sarunas sākumā ar smaidu sevi piesaka Una Upīte un Uldis Valtmanis. Ikdienā Una ir jaunsargu instruktore, bet Uldis strādā kā maiņas meistars pārtikas rūpniecības uzņēmumā Ugālē.

Una stāsta, ka viņas bērnībā Usmā bijusi brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ar savu ugunsdzēsēju mašīnu. Biedrībā darbojies arī Unas tētis. Taču nu jau labu laiku iepriekšējās biedrības darbs pārtrūcis, nav arī speciālā transporta. Pētot dokumentus, konstatējuši, ka Ventspils novada attīstības programmā 2020.–2026. gadam atrodami novecojuši, nepārbaudīti fakti, kas vairs neatbilst īstenībai. Dokumentā teikts, ka Jūrkalnes, Popes, Tārgales un Usmas pagastā ir ugunsdzēsības mašīnas un brīvprātīgie ugunsdzēsēji, taču realitātē tā neesot. Šobrīd novadā bez Usmā nodibinātās ir vēl viena – Ventspils novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība –, kas darbojas Vārvē. Tā arī dibināta pagājušajā gadā, vien dažus mēnešus pirms Usmas biedrības.

Ugunsdzēsējiem tālu jābrauc

Kad pirms kāda laika novada tūrisma un uzņēmējdarbības speciāliste Dace Kolāte atbraukusi uz Usmu runāt par viedajiem ciemiem, usmenieki izveidojuši WhatsApp grupu, kas pastāv jau gadu un ir ļoti aktīva. Tieši grupā Uldis pārējiem izteicis domu, ka vajadzētu izveidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Pēc tam arī plānu īstenojuši – biedrība reģistrēta pērn 5. septembrī. Biedrībā jau iesaistījušies vairāk nekā 15 cilvēki, tostarp seši profesionāli ugunsdzēsēji, kuri ir gatavi no pamatdarba brīvajā laikā darboties biedrībā.

Una skaidro: «Mēs esam melnajā punktā. Tuvākās ugunsdzēsēju daļas ir Piltenē, Talsos un Ventspilī. Pēc Ministru kabineta noteikumiem apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju blīvums ir zem 10 cilvēkiem uz kvadrātkilometru, ekipāžai vajadzētu varēt ierasties 25 minūtēs.» Taču dzīvē to izpildīt esot grūti, jo ceļš līdz Usmai vai Ugālei ir tāls un ir maz ekipāžu – ja tās aizņemtas citā vietā, uz izsaukumu nākas sūtīt mašīnu no tālākas vietas, bet 40 minūtēs koka māja jau var būt nodegusi. Degt var ne tikai ēkas – ļoti ātri var uzliesmot pērnā zāle, sausās niedres, mežs, purvs vai pat sauss labības lauks. Una uzsver – ja vide nav sakopta un ir izmētāti atkritumi, nav pat jābūt ļaunprātīgai dedzināšanai, ugunsnelaimei pietiek ar stikla gabaliņu, kurā iespīd saule. Pie vainas mēdz būt arī neuzmanīgi tūristi.

Gaida tehniku un telpas

Biedrības darbība ir pašos pirmsākumos. Šobrīd iesniegti dokumenti, lai iegūtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Kad tāds būs, biedrība cer bezatlīdzības nomā no pašvaldības iegūt telpas, kur glabāt ugunsdzēsības tehniku. Jau bijusi tikšanās ar pagasta un novada vadību, saņemts apsolījums, ka varēs palīdzēt, kad biedrībai būs sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Usmā telpas jau noskatītas – tajās senākos laikos jau turēta ugunsdzēsēju mašīna, bet Ugālē aktīvisti bāzes vietu vēl meklē. Biedrība arī plāno uzrunāt vietējos uzņēmējus un māju īpašniekus, aicinot ziedot biedrībai, pretī iegūstot drošību, ka ugunsnelaimes gadījumā izdosies liesmas ātrāk nodzēst.

Arī pašas tehnikas vēl nav, taču esot cerības šogad tādu iegūt – tā kā VUGD šajā gadā būs jaunas mašīnas, iepriekšējās iecerēts nodot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām, kas šobrīd aktīvi veidojoties visā Latvijā. Lai iegūtu pieredzi un resursus, ko izmantot ekipējuma iegādei, aktīvisti plāno sadarboties ar Valsts meža dienestu, kam ir pašiem savs ugunsdzēsības dienests un vajadzīga cilvēkresursu palīdzība. Ir apzinātas arī potenciālās ūdens ņemšanas vietas.

Iecerēts, ka gan Usmā, gan Ugālē būs speciālā mašīna, lai tuvākā ekipāža varētu ātrāk nokļūt ugunsnelaimes vietā. Kad VUGD būs pārliecinājies, ka šeit ir ugunsdzēsēju auto un apmācīti cilvēki, gadījumos, kad būs izsaukums šai pusē, dispečers zvanīs un vaicās, vai brīvprātīgie palīgi var izbraukt pirmie, lai sāktu dzēšanu, ko vēlāk pārņems atbraukušie profesionāļi. Tā tas strādājot vietās, kur biedrības ir jau aprīkotas un iestrādājušās. Ierašanās laiks uz notikuma vietu tā ir krietni ātrāks. Vietējie varēs arī zvanīt uzreiz biedrībai.

Izglītos cilvēkus

Aktīvisti iecerējuši arī apmācīt cilvēkus, jo īpaši jauniešus, lai mainītu viņu attieksmi un sniegtu noderīgas zināšanas un praktiskas iemaņas par to, kā rīkoties, ja izcēlusies nelaime, kā darboties ar ugunsdzēšamo aparātu. Lai gan skolās par to mēģina stāstīt, ar to ir par maz, un daudzi joprojām nezina elementāras lietas. Ja cilvēks nezina, ko darīt, var rasties apjukums un pat panika. Citreiz cilvēki pat nesaprotot, kā izsaukt palīdzību. Uldis uzsver, ka privātmāju iedzīvotājiem būtu jāapzinās – mājā jābūt pietiekami lielam ugunsdzēšamajam aparātam, lai pirmajā brīdī saimnieks spētu pats sev palīdzēt. Daudziem arī dūmu detektoru joprojām nav vai tie stāv plauktiņā nefunkcionējoši, bez baterijas. Una domā, ka vēsturiskais fons daudziem bremzē pozitīvo attieksmi pret likumiem, to, ka tie ir jāievēro, ka tas ir mūsu labā. «Jaunatnei vieglāk, jo viņi uzauguši brīvā Latvijā,» domā Una. Viņai ir svarīgi, lai jaunā paaudze izaugtu atbildīgāka un zinošāka. Lai ieinteresētu jauniešus, ir vēlme attīstīt ugunsdzēsēju sportu, tikai pagaidām nav vajadzīgās infrastruktūras.

Gaida jauno likumu

Usmenieki gaida jauno Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, kas arī brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām noteiktu tiesības un pienākumus, kā arī paredzētu iespējas saņemt valsts mērķdotāciju, brīvprātīgo ugunsdzēsēju sociālās garantijas un atlīdzību. Pašreizējais likums nosakot, ka šādas brīvprātīgās biedrības var būt, taču neregulē to atbildības robežas. «Nav likuma, kas mums aizliedz izbraukt uz ugunsgrēku, bet nav arī likuma, kas mums liek izbraukt. Mēs darbojamies saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un varam darīt to, ko uzrakstām statūtos. Varam uzrakstīt, ka būs tamborēšana katru nedēļu,» ironizē Una. Likumprojekts esot sagatavots, un jūnijā tikšot lemts, vai to virzīt tālākai izskatīšanai.