Ventspils teātris aicina uz pirmizrādi

Šajā sezonā Ventspils teātra vadības grožus līdzšinējā režisore Vija Draviņa nodevusi Kārļa Neimaņa rokās. Kārlis ir dzimis Jelgavā, un viņš ir ar vērā ņemamu aktiera pieredzi uz Valmieras Drāmas teātra skatuves. Šobrīd – kuldīdznieks, bet ar mūsu pilsētu un Ventspils teātri viņu vienmēr vienojusi īpaša saikne. «Ventspils man ir ļoti zīmīga vieta,» teic Neimanis. «Abi mani vecāki ir no Ventspils, un abi spēlēja Ventspils teātrī – kopā ar Viju Draviņu, Inetu Kalniņu, kuras joprojām spēlē. Mani vecāki toreiz bija pavisam jauni, un viņiem abiem bija kluss sapnis iestāties aktieros. Viņi turpināja spēlēt arī Jelgavā, kur es piedzimu. Vecāki spēlēja studentu teātrī, bet gan mana uzrašanās, gan arī varbūt mazliet bailes no iestājeksāmeniem kaut ko ietekmēja, līdz ar to viņi neaizgāja uz aktieriem. Kaut kādā ziņā doma par teātri man tika jau šūpulī ielikta,» stāsta Kārlis.

Pabeidzis Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra un kino aktieru kursu, 2007. gadā viņš pievienojās Valmieras Drāmas teātra kolektīvam, ar kuru kopā aizvadīti desmit gadi. Lēmums aiziet no teātra bijis likumsakarīgs – juties sevi tajā izsmēlis. Pēc tam dažus mēnešus Kārlis pavadījis Norvēģijā, savā bērnības pilsētā, kur piecus gadus dzīvojis laikā, kad viņa mamma Norvēģijā studēja. Tomēr tad nolēmis atgriezties Latvijā. «Sapratu, ka tie desmit gadi, kas ir ieguldīti šeit, – tas nav tikai darbs, tā ir arī savas personības veidošana,» atzīst Kārlis. Sācis strādāt par rīta programmas vadītāju Kurzemes Radio un pārcēlies uz Kuldīgu, kas ir viņa mājas arī šobrīd. Radio pavadījis četrarpus gadus, paralēli strādājot par pedagogu un vadot amatierteātrus. V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā pasniedzis teātra mākslu, aizvien turpina mācīt kultūru un mākslu Druvas vidusskolā un publisko runu Ventspils Mūzikas vidusskolā. Padurē nodibinājis amatierteātri, kas darbojās divus gadus līdz kovidam, pašlaik vada Vārmes amatierteātri. Neskatoties uz lielo slodzi un aizņemtību, brīdī, kad saņēmis piedāvājumu vadīt Ventspils teātri, nav uzreiz atteicis, bet gan atbraucis, parunājis un sapratis, ka ir gatavs pieņemt piedāvājumu. 

«Man ļoti patīk Ventspils teātra kolektīvs, un man ir sajūta, ka arī kolektīvs mani ir pieņēmis, ka viņi man uzticas. Tas ir ļoti svarīgi. Ja tu sāc veidot jaunu teātri, tad pierīvēšanās notiek kopīgi, bet, ienākot jau gatavā struktūrā, ir jāspēj pielāgoties, jo tu nedrīksti lauzt esošo tradīciju. Protams, man ir savs stils, kā es režisēju un redzu lietas. Man ir sajūta, ka mums ļoti labi izdodas līdzpastāvēt. Es teiktu, ka no visiem teātriem, ko esmu vadījis, šis ir vistuvāk profesionālajam teātrim. Cilvēki nāk uz mēģinājumu nopietni gatavojušies,» atzinību savam kolektīvam pauž režisors.

Kā savu pirmo izrādi Ventspils teātrī Neimanis nolēma iestudēt Brehta Kuražas māti un viņas bērnus. Lugas darbība risinās Zviedrijas–Polijas Trīsdesmit gadu kara laikā 1624. gadā, kad sīktirgotāja Anna Fīrlinga, iesaukta par Kuražas māti, dodas cauri Eiropai kopā ar somu 2. pulku, cenšoties izdzīvot un pasargāt savus bērnus. Izrāde liek aizdomāties par to, kam ticēt, dzīvojot laikā, kad no dažādām pusēm tiek paustas atšķirīgas, šķietami neapgāžamas patiesības.

Runājot par lugas izvēli, Neimanis atzīst, ka sākumā viņam un aktieriem bijušas pārdomas, vai tā nebūs pārāk smaga šodien, kad cilvēku prātus nomāc notikumi pasaulē. Tomēr režisors uzsver, ka iestudējuma centrā nav karš, bet gan cilvēks un tas, kā viņš jūtas, un teātrim arī nav jāvairās runāt par būtiskajiem jautājumiem – arī tad, ja tie ir sāpīgi. «Diezgan daudzi saka, ka teātrī vajag kaut ko vieglu un izklaidējošu, jo apkārt tāpat viss ir šausmīgi drūms. Es līdz galam tam nepiekrītu, jo vienkārša izklaide notrulina, atslēdz smadzeni, un tas nav vajadzīgs. Bet es arī piekrītu tam, ka nevajag skatītāju gruzīt, spiest skatīties kaut kādas drausmas un likt viņam justies slikti.» Viņaprāt, Brehta luga ir veids, kā par būtisko runāt viegli, pat savā ziņā komēdijas manierē.

Atšķirībā no klasiskā teātra, kurā skatītājs tiek vedināts iegrimt dramatiski sakāpinātā pārdzīvojumā, Brehta episkā teātra princips ļauj abstrahēties no konkrētiem notikumiem, vērot notiekošo no malas, atstājot brīvu telpu refleksijai un analīzei un ļaujot skatītājam domāt un izdarīt savus secinājumus. «Brehts ir ļoti interesants ar šo atsvešinājumu. Mēs apzināmies, ka esam aktieri, spēlējam teātri un stāstām stāstu, un arī skatītājs neaizmirstas, ka ir teātrī. Domāju, ka lielākajai daļai cilvēku šobrīd ir daudz jautājumu. Mēs nezinām – sāksies karš, nesāksies karš? Mēs negribam visu laiku par to domāt, mēs negribam visu laiku par to runāt, mēs negribam visu laiku par to dzirdēt. Bet mēs staigājam ar to, un mēs nevaram nestaigāt ar to. Tāpēc man liekas, ka ir svarīgi radīt platformu, kurā par to reflektēt, būt nedaudz abstraktāki un šādi varbūt kopīgi nonākt pie atbildēm, kas mums der,» saka Neimanis.

Izrādē piedalās Ventspils teātra aktieri – Simona Grieze, Ineta Kalniņa, Andris Lasmanis, Liāna Griķe, Vija Draviņa, Simona Pastore, Uldis Pabērzs, Mētra Zikmane, Laima Prūse, Sinta Daliņa, Rūdolfs Punkstiņš, Dāniels Strauts, Anita Kalniņa, Gints Kānītis un Baiba Griķe. Muzikālo pavadījumu atskaņo Ventspils nonets, aranžiju autors – Kristers Lauriņš. Horeogrāfiju veido Kristīne Angere, scenogrāfiju – Kārlis Neimanis un Andris Lasmanis, bet kostīmus – Kārlis Neimanis.