6. decembrī plkst. 19 koncertzālē Latvija koncertu sniegs klavierspēles virtuozs, vairāku starptautisku konkursu laureāts Vestards Šimkus. Sarunā ar Ventas Balsi viņš stāsta par koncertprogrammas izvēli un izceļ koncertzāles lielisko akustiku. Ventspilī Vestards Šimkus uzstāsies trešo reizi.
Klaviermūzikā atklās dievišķo dabas skaistumu
0Vestards Šimkus ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, saņēmis Polijas Zelta ordeni, ir Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeņa kavalieris, kā arī Lielās mūzikas balvas un Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas ieguvējs. Šimkus ir arī klavierkoncertu, kinomūzikas, kamerdarbu un klaviermūzikas skaņdarbu autors. Koncertā Ventspilī Vestards Šimkus atskaņos Ferenca Lista klaviermūziku, Pētera Vaska un savus skaņdarbus, skanēs gan Dāvida Kļaviņa vertikālās klavieres M470i, gan Steinway koncertflīģelis.
Pastāstiet nedaudz vairāk par koncertu, kas izskanēs koncertzālē Latvija.
– Koncertprogramma atklās dabas apjūsmojumu, godinot pašu dabas radītāju. Daba ir tik skaista kā mākslas darbs. Ja reiz šis mākslas darbs eksistē, tad ir arī mākslinieks, kas to visu ir radījis. Koncerta pirmajā daļā skanēs vairāki Ferenca Lista skaņdarbi, kas tiks atskaņoti uz Steinway koncertflīģeļa, savukārt otrajā daļā koncerta apmeklētājus iepriecināšu ar mana domubiedra un drauga Pētera Vaska, kura vadībā esmu apguvis mūzikas kompozīciju Emīla Dārziņa mūzikas skolā, klaviermūzikas ciklu Gadalaiki. Tajos Vasks jo spilgti notvēris Latvijas dabas ainavu, parādot visu tās būtību. Atskaņošu ziemai veltīto Balto ainavu, kas ir meditatīvas pārdomas par dabas cikliskumu, kā arī vasarai veltīto enerģijas un prieka pilno Zaļo ainavu. Lai arī Ferencs Lists un Pēteris Vasks ir savstarpēji nesaistīti komponisti, šo abu autoru vienojošais elements ir viņu spējas saredzēt dabas un radības skaistumu, virtuozi to ietērpjot savā mūzikā. Romantisma pārstāvis Ferencs Lists man vienmēr bijis nozīmīgs iedvesmas avots. Pianista skaņdarbus pirmo reizi dzirdēju astoņu gadu vecumā, un, pateicoties tam, iemīlēju klasisko mūziku. Lists bija manas bērnības un tīņu gadu klasiskās mūzikas rokzvaigzne. Lista mūzika atklāj apjūsmotu dabas skaistumu, raugoties uz to no dziļi ticīga cilvēka prizmas, kāds bija pianists. Gan Lista garīgā mūzika, gan Pētera Vaska skaņdarbi ir radušies garīgā impulsa, komponistu talanta un iedvesmas rezultātā. Koncerta izskaņā uz Dāvida Kļaviņa vertikālajām klavierēm nospēlēšu savus divus skaņdarbus. Klausītājiem būs iespēja dzirdēt ne tikai dažādu laikmetu autoru mūziku, bet arī divu dažādu klavieru skanējumu, kas padarīs šo koncertu unikālu.
Vai piekrītat, ka daba ir katras tautas viens no lielākajiem dārgumiem?
– Neapšaubāmi. Katra ģeogrāfiskā vieta mums saistās ar konkrētu ainavu, kas veido cilvēku un visas tautas kopējo pasaules redzējumu. Latvijas ainava ir fantastiski skaistie līdzenumi. Mani iedvesmo un bagātina dienišķās pastaigas pa Kurzemes mežiem un pļavām. Tas man sniedz īpašu, trīsuļojošu mieru un laimes sajūtu. Ne velti vienam no manis sarakstītajiem skaņdarbiem, kas izskanēs arī šajā koncertā, ir dots nosaukums Miera saviļņots. Tas sniedz dziļa miera un laimes piepildījumu, ko man palīdz rast arī Latvijas daba. Manuprāt, ir svarīgi iemācīties justies harmonijā ar to dabu un laikapstākļiem, kādus mums sniedz katrs gadalaiks, nevairojot pret to nepatiku. Arī tumšajam laikam ir sava noskaņa.
Kā rodas jūsu mūzika?
– Mūzikas radīšanas process manī notiek bez pārtraukuma, jo manā galvā tā san visu laiku, nāk jaunas muzikālas enerģijas. Šis process neapstājas ne mirkli. Izaicinājums ir šo mūziku noglabāt nošu pierakstos. Šo lielo meistarību vēl tikai kaldinu. Mūziku nedzirdu savā galvā tikai brīdī, kad to spēlēju pie klavierēm. Man ir sajūta, ka mūzika eksistē neatkarīgi no manis.
Kas jums kā komponistam šobrīd ir vissvarīgākais?
– Vēlos radīt ko tādu, kas kaut nedaudz atstarotu gaismu. Jau vairākus gadus man ir sajūta, ka pasaule ap mani kļūst arvien tumšāka un neprātīgāka, ka pasaule ir pavērsusies tumsas virzienā. Man kā komponistam ir ļoti svarīgi nevairot šo tumsu un neprātu, neiemiesot to savā mūzikā, bet gluži pretēji – dot kaut nelielu, kaut mazas liesmiņas gaismu. Dot to, kā pietrūkst šai pasaulei. Līdz ar to es cenšos radīt mūziku, kas izstaro no sevis gaismu. Arī viens no maniem pēdējiem Parīzē izdotajiem oriģinālmūzikas albumiem saucas Gaismas lāses. Albuma kompozīcijas vieno gaiša noskaņa un laimes sajūta – gan viegli ēteriska, gan spēka un enerģijas pilna. Es pats nevaru radīt tik spožu gaismu, kas šo tumšo pasauli varētu šķelt, bet es varu kā mazs spogulītis censties atstarot dievišķo gaismu, kas spīd vienmēr, neatkarīgi ne no kā.
Koncertu organizē SIA Kurzemes filharmonija ar Ventspils pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu. Biļetes iegādājamas koncertzāles Latvija un teātra nama Jūras vārti kasēs, kā arī visās Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās.
Komentāri (0)