Pilsētas katlumājā Brīvības ielā 38 noslēgumam tuvojas apjomīga rekonstrukcija 7,5 miljonu eiro vērtībā, kuras rezultātā demontēts morāli un fiziski novecojis katls, bet tā vietā uzstādīti divi moderni jauni katli. Ģenerāluzņēmējs sola, ka tuvākajās dienās katli tiks iedarbināti un pilsētu nodrošinās ar siltumu.
Ventas Balss devās uz Brīvības ielas katlumāju kopā ar uzņēmuma Ventspils siltums vadītāju Arni Uzari un pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Vītoliņu. Ģenerāluzņēmēja pārstāvis – SIA MONUM projektu vadītājs Aļģirds Balta – novadīja viesiem ekskursiju, detalizēti pastāstot, kas ir paveikts un kas vēl darāms līdz projekta noslēgumam. Lai gan projekta oficiālais noslēguma termiņš ir nākamā gada 16. marts, rekonstrukcija jau izgājusi finiša taisnē un jaunajiem Austrijas ražotajiem katliem šonedēļ jāsāk ražot siltumu. Ģenerāluzņēmēja uzdevumu apgrūtina fakts, ka rekonstrukcija notiek katlumājā, kas darbojas.
Kā norādīja Jānis Vītoliņš, ģenerāluzņēmējs solījis jau decembra sākumā izmēģināt un iedarbināt jaunos katlus. Vairāku dienu aizkavēšanās notikusi tādēļ, ka, pirms ieslēgt katlus, nepieciešams izžāvēt to iekšējo apmūrējumu, pakāpeniski paaugstinot temperatūru. Tam bija nepieciešamas vairākas diennaktis, informē Aļģirds Balta. Katlu žāvēšanas procesu vada un uzrauga katlu ražotāja pārstāvji no Austrijas. «Katlu sagatavošanas, palaišanas process ir ļoti nopietns, prasa stingru tehnoloģijas ievērošanu, nepieļauj steigu,» komentē Arnis Uzaris. Arī pēc katlu ieslēgšanas to jauda pieaugs pakāpeniski. «Pilnu katlu jaudu sasniegsim, domājams, divu nedēļu laikā. Pēc tam nodosim katlu vadību pasūtītājam – Ventspils siltumam,» skaidro Aļģirds Balta.
Jauno katlu vadība notiks pilnībā automātiski. Diviem Austrijas katliem izbūvēta īpaša automātiskā vadības sistēma. Vecie katli – divi slovēņu ražojumi, uzstādīti 2013. gadā – un rezerves katls, kas darbojas ar dīzeļdegvielu, tiek vadīti no operatoru telpas otrajā stāvā. Arī jauno katlu vadības sistēma ir izvadīta uz operatora pults, tā ka operators visus katlus – gan vecos, gan jaunos – varēs vadīt no vienas pults. Turklāt modernizētā katlu vadības programma pati izvēlēsies, cik katlu un kuri no tiem darbosies noteiktā āra gaisa temperatūrā, automātiski nodrošinot katra katla darbības rentabilitāti. Jaunajos katlos koksnes šķelda tiks piegādāta īpašā veidā. Šim nolūkam izbūvēta kustīga grīda, kas ar hidrocilindru palīdzību kustas šurpu turpu, padodot šķeldu uz konveijeriem un tālāk – kurtuvēs.
Pēc rekonstrukcijas kreisā krasta katlumājā darbosies pieci katli: divi slovēņu pa 10 megavatiem (MW) katrs, divi jauni Austrijas pa 5 MW katrs un rezerves katls, kas darbojas ar dīzeļdegvielu, ar jaudu 14 MW. Vecā katla nomaiņa pret diviem jauniem dod cerību, ka rezerves dīzeļdegvielas katlu nevajadzēs izmantot tuvākajos gados.
Līdz ar siltuma ražošanas modernizāciju rekonstrukcijas rezultātā uz pusi samazināsies cieto mikrodaļiņu emisija atmosfērā no katlumājas skursteņa. Cita starpā iekārtām katlumājā uzstādīts papildu jaudīgs elektromagnētiskais filtrs. «Katlumāja atrodas pilsētas centrā, tāpēc tās ietekmei uz vidi ir ļoti liela nozīme,» uzsvēra Vītoliņš.
Atgādināsim, ka rekonstrukcijas gaitā, kas sākās pagājušā gada pavasarī, bet reālie darbi – šogad pavasarī, pilsētas katlumājā tika demontēts vecais Latvijas ražotnes katls Komforts, kas tika uzstādīts 2007. gadā un kam nominālā jauda bija 6 MW. Lai gan katls vēl bija darba kārtībā, 17 ekspluatācijas gados tas ir novecojis morāli un fiziski. «To renovēt būtu ļoti dārgi. Efektīvāk bija veco katlu aizstāt ar diviem jauniem, moderniem, vienlaikus palielinot siltuma ražošanas jaudu,» skaidro Uzaris.
Tomēr ar to katlumājas rekonstrukcija nebeidzas. Nākamgad praktiski tūlīt pēc jauno katlu nodošanas ekspluatācijā un visu formalitāšu izpildes Ventspils siltums ķersies pie nākamā projekta – otrās pakāpes dūmu kondensatora ar siltumsūkni uzstādīšanas. Kā skaidroja Uzaris, pirms dažiem gadiem uzstādītais pirmās pakāpes kondensators ļāva palielināt katlumājas iekārtu darbības efektivitāti par 15%, savukārt otrās pakāpes kondensators šo rādītāju palielinās vēl par 8% un ļaus vēl vairāk samazināt cieto mikrodaļiņu izmešus gaisā. «Pēc tam cieto mikrodaļiņu izmešu koncentrācija būs mazāka par 20 mg/m3, ņemot vērā normu 30 mg/m3,» norādīja Uzaris. Projekts noslēgsies 2026. gadā, tā izmaksas – 2,5 miljoni eiro, ES līdzfinansējums būs 919 tūkstoši eiro.
Kopējās investīcijas abos pilsētas katlumājas modernizācijas projektos būs 10 miljoni eiro. Projektu 7,5 miljonu eiro vērtībā pilnībā finansē Ventspils siltums, toskait daļēji no ienākumiem, kas iegūti no CO2 kvotu pārdošanas. Pilsētas vadība sola, ka katlumājas rekonstrukcija neradīs siltuma tarifa paaugstināšanos. «Spēkā esošais tarifs pakāpeniski samazinās katru mēnesi. Samazinājums turpināsies arī nākamgad,» apliecināja domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.
Komentāri (0)