Jaunietes pēta, cik svarīgs ir vecāku atbalsts

Martas pētnieciskā darba uzmanības centrā ir vecāku atbalsts vidusskolēnu mācībās. «Pie darba tēmas nonācu, jo vidusskolā ir ļoti liels mācību apjoms. Ar to skolēniem ļoti grūti tikt galā, ir liels stress. Vēlējos izpētīt, vai vecāku atbalsts spēj kaut kā atvieglot mācību procesu un uzlabot skolēnu sekmes,» stāsta skolniece. Veidojot pētījumu, Marta aptaujāja 88 skolēnus un 60 vecākus. No aptaujas datiem secināms, ka visizplatītākais vecāku atbalsta veids ir tieši morālais atbalsts, piemēram, palīdzība problēmu risināšanā, uzklausīšana, ja jaunietim ir kaut kādi pārdzīvojumi.

Otrajā vietā ir atbilstošas mācību vides nodrošināšana, kā arī palīdzība dažādos mājasdarbos un projektos. «Tas mani pārsteidza, jo likās, ka tas ir izplatīts tikai pamatskolā,» stāsta Marta. Diezgan bieži minēts atbalsta veids bija arī privātstundu nodrošināšana tiem skolēniem, kuriem tas nepieciešams. Marta secinājusi, ka skolēni, kuriem vecāki iesaistās mācību procesā un atbalsta, ir vairāk apmierināti ar savām sekmēm, mācās labāk un gūst vairāk panākumu.

Savukārt Lijas darba tēma bija vecāku atbalsts skolēnu vidusskolas novirziena un nākotnes profesijas izvēlē. «Izvēlējos šo tēmu, jo man šis temats šobrīd pašai ir ļoti aktuāls. Jau drīz būs eksāmeni, jāstājas universitātē. Bija ļoti interesanti izpētīt, kādi faktori vispār ietekmē karjeras izvēli un kāda loma ir vecākiem šajā procesā,» stāsta skolniece.

Viņas pētījuma aptaujas anketu aizpildīja 131 skolēns, kas mācās no 9. līdz12. klasei, taču lielākoties uz jautājumiem atbildējuši tieši vecāko klašu skolēni. Lija intervēja arī ģimnāzijas karjeras konsultanti Evu Zeltzaķi. No pētījumā saņemtajām skolēnu atbildēm Lija secināja, ka jauniešiem ir ļoti svarīgi, lai vecāki viņus atbalsta galvenokārt morāli. Svarīgs ir arī finansiālais atbalsts, rosināšana mācīties sev, nevis labu atzīmju dēļ, un arī pamudinājums darboties dažādās ārpusstundu aktivitātēs.

No skolēnu atbildēm kļuvis skaidrs, ka lielākā daļa jau lielākoties zina, ko plāno studēt un kādu profesiju izvēlēsies. 31% aptaujāto atzina, ka zina konkrēti, ko studēs, bet 50% aptaujas dalībnieku plānoto studiju virzienu zina daļēji. Tikai 17% vispār nezina, ko vēlas darīt pēc skolas absolvēšanas.

Diezgan daudz jauniešu – 34% – norādījuši, ka vecāku profesija neietekmē viņu profesijas izvēli. «Man tas bija pārsteigums, jo es apkārt redzu, ka tomēr ir kaut kāda saistība. Negatīva ietekme, ka bērns nevēlas studēt vecāku profesiju, arī ir kaut kāda ietekme,» spriež Lija. Viņasprāt, jaunietim atrodoties attiecīgajā vidē, ja ar vecākiem ir labas attiecības, tas, iespējams, var ietekmēt jaunieša profesijas izvēli.

Lija uzskata, ka ir ļoti svarīgi jauniešiem pētīt informāciju par profesijām un izzināt, ko nolūkotā profesija patiešām nozīmē. Novērots, ka skolēni, piemēram, zina, ka ir jurista profesija, bet nezina, ko jurists ikdienā dara un kādas ir šīs jomas apakšnozares. Tāpēc ir svarīgi meklēt informāciju, izmantot Ēnu dienas un citas pieejamās iespējas.

Savukārt karjeras konsultante intervijā Lijai teikusi, ka vecāki var rādīt jauniešiem piemēru, ja paši mācās kaut ko papildus, regulāri papildina savas zināšanas. Tā jauniešiem rodas piemērs, kuram gribētu līdzināties.