Teju katrs no vecākiem droši vien pazīst satraucošo sajūtu, kas pārņem bērnudārza gaitu sākumā, atstājot savu bērnu pirmsskolas izglītības iestādē, lai dotos uz darbu. Kā bērns jutīsies? Vai viņam patiks? Kā viņam palīdzēt?

Noderīgos padomos par to, kā vecākiem atbalstīt savu bērnu un viņa pedagogus, dalās pirmsskolas izglītības iestādes Zvaigznīte vadītāja Zita Janušone, pieredzējusī skolotāja Anita Fogele un mūzikas pedagoģe Anita Odorska.

Rīta izkustēšanās

Bērnudārza vadītāja Zita Janušone norāda, ka jau pirmajās vecāku sapulcēs aicina ģimenes rīta cēlienu saplānot tā, lai tas notiktu bez liekas steigas un stresa, lai bērns var laikus nonākt bērnudārzā, harmoniski ienākt grupā, parunāt ar draugiem, saprast, kas šodien būs darāms. Bērnam būs grūti iejusties, ja viņš atnāks deviņos, kad citi jau būs paēduši brokastis un darbosies mācību jomu centros. «Tas ir ļoti svarīgi no vecāku puses – cieņa pret savu bērnu, ka viņi vērtē viņu kā personību, ka viņam ir iespēja atnākt, saprast, kur es esmu un ko darīšu,» skaidro vadītāja.

Skolotāja Anita Fogele piebilst, ka izprot vecāku gaidas, ka skolotājs katru bērniņu personīgi sagaidīs un veltīs viņam uzmanību, taču realitātē ne vienmēr tā izdosies, jo skolotājs uz visiem bērniem ir viens un viņam ir jāpalīdz visiem.

Zvaigznītē ir jauka tradīcija katru rītu kopīgi izkustēties, pavingrot mūzikas pavadībā. Vadītāja saka, ka šī iniciatīva rada kopības sajūtu un palīdz tiem bērniem, kas no rīta nejūtas tik droši un pozitīvi noskaņoti, kam ir grūti šķirties no vecākiem. Noskaņojums uzlabojas, ja, atverot dārziņa durvis, skan pazīstama mūzika un ir gaidāma kopīga darbošanās.

Mūzikas skolotāja Anita Odorska stāsta, ka sākotnēji bijis iecerēts, ka vingrojumus rādīs pedagogi, bet bērni paši grib rādīt vingrojumus, tāpēc to tagad dara viņi. Skolotāja priecājas, ka kopīgā izkustēšanās pamudinājusi priekšā iznākt arī kautrīgākus, nedrošākus bērnus, kuri citkārt pastāvētu maliņā.

Kārtība un robežas

Bērniem ir svarīga kārtība un robežas, citādi viņiem rodas stress un apjukums. Pedagogi gādā par to, lai bērns zinātu ierasto dienas kārtību un ritmu, lai bērni izprastu sabiedrībā pieņemtās normas. «Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur ir zināmas normas, un tās nepastāvēs tikai bērnudārzā, bet arī turpmākajā dzīvē. Sākam šīs normas ievērot ar grupas noteikumiem, kurus mazākiem bērniem audzinātāja izstrādā, pēc tam vecākajās grupās viņi var to izdarīt paši,» stāsta skolotāja Fogele.

Pedagogi arī vecākiem stāsta, cik svarīgi ir tas, lai robežas būtu arī mājās. Novērots, ka diemžēl ir ģimenes, kurās stingru robežu nav, kur vecāki baidās pateikt bērnam kādu stingrāku vārdu. Tādos gadījumos bērns apjūk, jo nezina, ko viņam darīt. «Tiklīdz nav stingru robežu, bērns jūtas apjucis, nedrošs, var sākt smieties, raudāt vai kā citādi reaģēt,» stāsta Zita Janušone. Skolotājas aicina vecākus tomēr turēt ģimenes grožus savās rokās. «Vecāki bieži vien nav tik stipri emocionālā ziņā kā viņu bērni, un bērns ir apjucis, jo viņš vada ģimeni. Viņam ir pārāk liela atbildība,» saka iestādes vadītāja.

Pedagoģes aicina arī neaizrauties ar ekrāna laiku. «Tas ir šodienas ieguvums un arī zaudējums, ka mēs ļoti mēģinām savu laiku kavēt ar ierīcēm. Es vecākiem stāstu, ka bērnam ir jāatļauj garlaikoties, kādā brīdī pašam sameklēt nodarbi. Tas ir ieguldījums nākotnē, ka viņš iemācās sevi pašnodarbināt un ar kaut ko nodarboties,» uzsver Zita Janušone.

Bērnudārzs – bērna darbs

Katrs bērns grib vecāku uzmanību, tāpēc vadītāja aicina vecākus izrādīt interesi par to, ko bērns dara dārziņā: «Tas ir viņa darbiņš, un viņš jutīsies ļoti novērtēts, ja jūs parunāsiet par to, ko viņš šeit dara. Mums gribas bērnam pajautāt – vai kāds neizdarīja pāri, vai garšoja ēdiens, vai labi gulēja, vai nebija auksts? Bet parunājiet par viņa tiešo darbu, pasakiet, ka tas, ko viņš dara, ir ļoti novērtējams, aiciniet iemācīt to dziesmiņu, ko bērns dziedāja. Motivācija bērnam būs tūkstošreiz lielāka, un vecākiem pat nav īpaši jāgatavojas – tikai jāizrāda interese.» Zita Janušone arī aicina bērnus paslavēt par izdošanos.

Skolotāja Anita Odorska novērojusi, cik ļoti bērniem ir vajadzīgs emocionālais kontakts, apskāviens, samīļošanās, paskatīšanās acīs. Bet skolotāja Anita Fogele atgādina, cik svarīga ir kopīga darbošanās, tāpēc aicina vecākus ar bērniem mājās darīt kopā dažādus darbus, piemēram, gatavot vakariņas, tā iepazīstot dažādas mājsaimniecības lietas un paplašinot vārdu krājumu. Savukārt mūzikas skolotāja priecājas par vecāku vēlmi apgūt dziesmiņas, kuras bērni dārziņā mācās, tāpēc e-klasē publicē dziesmu vārdus un saites uz YouTube, lai ģimenēs varētu kopā padziedāt.

Iejusties bērna lomā

Brīdī, kad tūlīt jau grupās notiks Ziemassvētku svinības, skolotājas aicina vecākus padomāt par bērna labjūtību, lai viņam būtu svētku sajūta, lai viņš varētu patiešām priecāties. Svarīgi, lai vecāki, gādājot svētku tērpus un kurpes, padomātu par to, ka bērns kustēsies, dejos, ies rotaļās. Viņam nebūs ērti, ja jaunās kurpes grauzīs vai slīdēs, bet skaistā kleita traucēs kustēties.

Būtiski ir arī saprast, ka ne katram bērnam būs viegli uzstāties pieaugušo priekšā. Mēs visi saprotam, ka vecāki vēlas redzēt un dzirdēt savu bērnu uzstājamies, bet jāsaprot arī, kā jūtas bērns, kam tai brīdī vienam jāskaita dzejolis. Skolotājas zina, cik priecīgi ir bērni, ja vecāki prot sirsnīgi par katru priekšnesumu aplaudēt, ja izdošanās tiek atalgota ar uzslavu. Tāpat skolotājas aicina pasaudzēt bērnus un nenākt uz eglīti, ja bērns ir apslimis, – noteikti būs vēl arī citas eglītes.

Par problēmām jārunā

Zita Janušone norāda, ka vecāku iesaiste bērnudārzā ir ļoti svarīga un tiek augstu novērtēta, bet attiecībā uz mācību darbu uzsvars ir uz to, ka skolotājs ir savas jomas profesionālis. Katram – gan pedagogiem, gan vecākiem – ir sava loma. «Skolotāji iestādē dara visu, lai bērns justos omulīgi, lai viņš ir pozitīvi pieņemts. Mēs vienmēr vecākiem lūdzam un sakām – uzticieties profesionāļiem! Jo mēs taču neviens neapšaubām, aizejot pie ārsta vai pie friziera, ka viņš vislabāk zina savu darbu. Tāpat mēs aicinām vecākus – ka skolotāji darīs visu, lai bērns šeit justos labi. Un ja arī šķiet, ka kaut kas nav labi, tad katru rītu un vakaru jūs varat satikt skolotāju un pajautāt. Vienmēr aicinām nākt un atklāti izrunāties, ja ir kāds sasāpējis jautājums,» uzsver vadītāja.

Skolotājas ļoti priecājas par to, ka ģimenes un audzināšanas darbos ļoti liela loma ir tēviem. «Ļoti daudzus tētus mēs satiekam, kas ved un izņem bērnus, nāk uz pasākumiem, vispār ikdienas dzīvē iesaistās, reģistrē bērnu dārziņā. Tā ir ļoti pozitīva ziņa,» stāsta vadītāja.

Bez tiešā kontakta ar vecākiem rītos un vakaros Zvaigznītē vismaz reizi gadā notiek individuāla saruna, kurā piedalās bērna vecāki un skolotājas, – tas ļauj izrunāt visu, kas aktuāls. Pedagogi cenšas laikus pamanīt, ja bērnam ir kādas problēmas, un par to iejūtīgi vecākiem izstāstīt. Vadītāja norāda: «Mums ir iekšējā kārtība, kā sarunas veicam. Mēs nesākam sarunu – jūsu bērnam ir problēmas, bet – mēs varētu jums piedāvāt palīdzēt, lai jūsu bērns justos labāk, pastāstām, kādas mums ir iespējas.»

Vadītāja norāda, ka bieži vien vecāki, kuriem ir bērni ar uzvedības vai medicīniskām problēmām, atzīst, ka viņiem ir iekšējā trauksme par to, kurā brīdī skolotājs viņam teiks, ka bērns kaut ko ir ne tā izdarījis, un vecāki vaino sevi pie notiekošā. Taču vainas sajūtai nav pamata – galvenais ir saprast, kā bērnam labāk palīdzēt.

Skolotāja Fogele vēlētos, kaut bērnu vecāki, pirms bērnudārza gaitām aizpildot anketu, ne tikai paziņotu par alerģijām vai kāda ēdiena nepanesību, bet arī pastāstītu pedagogiem vairāk par bērna īpatnībām un to, ko viņiem patīk vai nepatīk darīt.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: