Atskurbtuves pakalpojums izrādījies pieprasīts

Ventspils atskurbtuvē pirmie klienti tika nogādāti šī gada 21. februārī. Tā kā pašvaldībām no šī gada ir pienākums nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu, Ventspils pašvaldība noslēdza deleģēšanas līgumu ar biedrību Latvijas Samariešu apvienība par šī pakalpojuma sniegšanu Fabrikas ielā 2a – ēkā, kur Latvijas Samariešu apvienība nodrošina arī naktspatversmes darbību. Līgumus par Ventspils atskurbtuves izmantošanu noslēgušas arī Ventspils un Kuldīgas novadu pašvaldības.

«Domāju, ka atskurbtuve sevi ir pilnībā attaisnojusi,» vērtē Latvijas Samariešu apvienības Ventspils nodaļas vadītājs Andis Sukurs. «Tas ir instruments gan mums – naktspatversmei, kurā nevar uzņemt personas reibumā, gan policijai, jo ne Valsts policija, ne Pašvaldības policija pie sevis šos cilvēkus turēt nedrīkst, un droši vien arī Ventspils slimnīca jūtas ļoti atviegloti, ka pie viņiem vairs neuzturas cilvēki alkohola reibumā.»

Atskurbtuvē mēnesī tiek nogādātas 40–70 personas. «Domāju, ka līdz gada beigām kopējais atskurbtuvē nogādāto cilvēku skaits būs tuvu pieciem simtiem,» lēš Sukurs. «Prognozējām daudz mazāku cilvēku skaitu. Domājām, ka būs viens, kādreiz varbūt divi cilvēki diennaktī un ne katru nakti, bet izrādījās, ka pakalpojums ir daudz pieprasītāks.»

«Daudzus jau neredzēja – tos, kuri nenonāca policijas redzeslokā,» viņš skaidro, kā piemēru minot agrāk tipiskās situācijas, kad «cilvēks pacelts no ielas, kāds privāti izsaucis ātro palīdzību, viņu aizved uz slimnīcu, un viņš tur sēž, kamēr atžirgst, un tad dodas prom savās gaitās, – tagad viņi nokļūst pie mums».

Pretēji gaidītajam, atskurbtuves klientu skaitam nav sezonāls raksturs. «Domājām, ka būs kaut kāda atšķirība, ka vasara varbūt būs mierīgāka, bet nē – tā nav. Vasarā varbūt ir arī vairāk tādu cilvēku, kas nav vietējie,» atzīst Sukurs. No Kuldīgas novada katru mēnesi tiek atvesti 4–8 cilvēki, tāpat atskurbtuvē nonāk Ventspils novada iedzīvotāji. Lielākā daļa klientu tomēr ir tādi, kuri atvesti no sabiedriskām vietām tepat, Ventspilī – visbiežāk vēlās vakara stundās. Lai arī klientu skaits izrādījies lielāks par prognozēto, vietu pietiek un uzturēšanas izmaksas tas neietekmē. «Vai telpā ir viens vai četri cilvēki, siltuma, apgaismojuma izmaksas jau nemainās. Tāpat ir dežurants aprūpētājs. Ja nu vienīgi ūdeni vairāk iztērē. Izmaksas būtiski nepieaug,» skaidro Sukurs.

Vērtējot atskurbtuves nepieciešamību pilsētā, Latvijas Samariešu apvienības Ventspils nodaļas vadītājs atzīst: «Sabiedriskās vietas ir atbrīvotas no šāda cilvēka, kas kaut kur gulētu piedzēries, un, otrkārt, viņš arī ir nogādāts drošā vietā, kur var atžirgt un sakārtot sevi pirms iešanas prom. Noņemts risks, ka viņš var nosalt vai izraisīt nepatikšanas kādiem citiem cilvēkiem.» Mazsvarīgs, pēc Sukura domām, nav arī psiholoģiskais faktors – vismaz tiem, kas nav atskurbtuves regulārie klienti, bet nonāk šajā iestādē vienu reizi: «Citam varbūt tas ir kā pīlei ūdens, bet kādam tas arī liek aizdomāties un ir atskaites punkts, saprotot, ka nu ir galīgas auzas, ka ir jau tik tālu, ka esi ticis līdz atskurbtuvei. Tas arī mazliet kaut ko psiholoģiski nospēlē, liek cilvēkam padomāt.»

- Ventspils atskurbtuvē mēnesī nogādā 40–70 personas.
- No Kuldīgas novada Ventspils atskurbtuvē mēnesī vidēji nogādā 4–8 cilvēkus, no Ventspils novada – aptuveni 10 iedzīvotājus, bet lielākā daļa klientu ir ventspilnieki.
85% atskurbtuves klientu ir vīrieši, 15% – sievietes.
- Vismaz puse atskurbtuves klientu ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, pārējie – jaunāki par 40 gadiem vai vecumā 60+.
- Viena trešdaļa klientu atskurbtuvē nonākuši vienu reizi, viena trešdaļa ir neregulāri atkārtotie klienti, bet vēl viena trešdaļa – regulāri klienti (nonāk atskurbtuvē katru mēnesi).
- Novembrī viena persona atskurbtuvē nogādāta 9 reizes.