Vieglās valodas aģentūra paziņojusi, ka rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānu Mērnieku laiki adaptēs vienkāršāk uztveramā veidā – vieglajā valodā. Šī informācija pamatīgi sašūpoja sociālo tīklu lietotājus, kuri steidza paust bažas, ka tas degradēs jauniešu lasītprasmi un pašu valodu. Ventas Balss aptaujāja ventspilniekus, lai uzzinātu viņu viedokļus.
Kas ir vieglā valoda?
Vieglās valodas aģentūras paziņojums adaptēt romānu Mērnieki laiki vieglajā valodā sabiedrībā uztverts neviennozīmīgi, jo pastāv uzskats, ka tādējādi latviešu literatūras klasika tiks padarīta par nejēdzīgu. Kas tad īsti ir vieglā valoda? Un kāpēc ir svarīgi, ka informācija ir pieejama šādā formātā? Vieglās valodas pamatprincipi ir īsi, vienkārši teikumi, bez liekvārdības, birokrātiskiem samudžinājumiem. Ideja par vieglo valodu jau ļoti sen aizsākās Skandināvijas valstīs. Tās pamatdoma – šāda valoda tiek gatavota cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Ieviešot vieglo valodu, sabiedrība Skandināvijā saprata, ka tādējādi cilvēki ar uztveres grūtībām var sekot līdzi labām lietām, ja informācija tiek sagatavota viņiem saprotamā veidā. Pakāpeniski Skandināvijā vieglo valodu sāka aizvien vairāk izmantot. Šo valodu iecienīja bērni, veci cilvēki, cittautieši, kas apguva valodu. Arī Latvijā Vieglās valodas aģentūra darbojas jau daudzus gadus. Aģentūra iespēju robežās izdod grāmatas, rīko kursus, skaidro vieglās valodas jēgu un nozīmi. «Mēs dzīvojam sarežģītā informatīvā telpā. Tajā katrs runā savā valodā. Ierēdņiem ir savs izteiksmes veids, juristiem, datoriķiem un ārstiem – pavisam cits. Reizēm grūti saprast citam citu. Taču par sarežģītām lietām var runāt arī vienkārši. Tādēļ izmantojam vieglo valodu kā iespēju, lai cilvēki varētu vienlīdzīgi iekļauties sabiedrībā. Mūsu misija ir padarīt informāciju pieejamu visiem. Tad sekot līdzi jaunumiem politikā, kultūrā un ikdienas notikumos varēs un spēs ikviens,» norādīts Vieglās valodas aģentūras mājaslapā. Aģentūra ir pārliecināta: ja valstī visi cilvēki ir svarīgi, tad visiem ir tiesības zināt informāciju par valsti, kurā viņi dzīvo. Aģentūrā darbojas eksperti un speciālisti, kas prot sagatavot visiem pieejamu informāciju vieglajā valodā un vienkāršajā valodā, prot veidot viegli uztveramu dizainu un papildināt to ar atbilstošām ilustrācijām.
Vētra sociālajos tīklos
Kad novembra vidū plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka latviešu literatūras klasika – brāļu Kaudzīšu romāns Mērnieku laiki – tiks adaptēta vieglajā valodā, sabiedrība pauda satraukumu, ka tiks pārveidots viens no latviešu literatūras pamattekstiem, padarot to pavisam vienkāršu, jaunieši nevēlēsies lasīt darbu oriģinālversijā, dodot priekšroku adaptētajai versijai, degradēs domāšanu. Vieglās valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika ir pārliecināta, ka, restaurējot romānu, tiks identificētas sarežģītās valodas, sižeta un kultūrvēsturiskās nianses, tās pielāgojot mērķauditorijas vajadzībām. Projektu «Mērnieku laiku» iekļaujošā restaurācija paredzēts īstenot gada laikā, un izdevniecība Valters un Rapa, kas šogad uzsākusi oriģinālliteratūras sērijas Stāsti vieglajā valodā izdošanu, apņēmusies rast iespēju publicēt restaurēto brāļu Kaudzīšu romānu. Šobrīd vieglajā valodā jau ir pārtulkotas vairākas Rūdolfa Blaumaņa noveles, Kārļa Skalbes pasakas, Sudrabu Edžus Dullais Dauka u. c.
Mēs esam dažādi
Ventas Balss uzrunāja vairākus ventspilniekus, aicinot paust savu viedokli, vai šāda romāna adaptēšana vieglajā valodā ir nepieciešama. Latviešu valodas skolotāja Biruta Virbule īsti nesaprot, kam tas ir vajadzīgs. «Daiļdarbam ir jāpaliek daiļdarbam, bet vieglajā valodā var rakstīt informatīvas lietas. Mērnieku laiki ir pirmais latviešu valodā sarakstītais reālistiskais romāns, kas tika izdots pirms 145 gadiem – 1879. gadā. Šaubos, vai tā mērķauditorija, kam Mērnieku laiki tiek adaptēta, šo daiļdarbu lasīs,» saka Virbule. Skolotāja norāda, ka jaunais mācību saturs prasa literatūru mācīt tā, lai dotu iespēju attīstīties skolēnu radošumam. Vairs nepastāv obligātās literatūras saraksts, katrs skolotājs pats izvēlas, par kurām kultūras pamatvērtībām klasē runāt. Skolotāja savās stundās iepazīstināja skolēnus ar latviešu literatūras klasiku, vienlaikus neslēpjot, ka Mērnieku laiki mūsdienu jauniešiem ir pietiekami grūti uztverami. To, ka romāns Mērnieku laiki ir grūti uztverams, atzīst arī tie, kas ikdienā vienmēr ir bijuši lieli lasītāji. Ventspils Mūzikas bibliotēkas vadītāja Inga Aulmane norāda, ka jau no mazotnes viņas mājās vienmēr bijusi plaša bibliotēka un varējusi dienām neiziet ārā, jo lasījusi. «Toties, kad nonācu līdz Mērnieku laikiem, sapratu, ka es vispār nesaprotu, par ko ir runa. Teikumi, kuri reizumis aizņēma puslapu, neko neizteica un rakstnieku valoda tik senila, ka daudzus vārdus nesapratu. Pieļauju, ka to ietekmēja arī tas, ka biju pilsētā audzis cilvēkbērns. Manu robu zināšanās par romānu aizpildīja 1968. gadā uzņemtā filma, ko skatījos ar interesi. Var teikt, ka tā bija mana vieglā versija. Tāpēc uzdodu sev jautājumu: kas labāk – neizlasīt nemaz vai izlasīt mūsdienām adaptētu versiju? Mana atbilde ir: vieglajai versijai nebūs ne vainas, pat Bībelei ir vieglās versijas! Tam, kuru tas interesēs, izlasīs oriģinālo tekstu. Mēs esam tik dažādi.»
Negrib grūtības
Ventspils bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja, latviešu valodas skolotāja Vita Ozola atbalsta Mērnieku laiku adaptēšanu vieglajā valodā – viņasprāt, ir svarīgi saglabāt romāna oriģinālu un tikpat svarīgi, lai kādai sabiedrības daļai teksts būtu pieejams vieglajā valodā, lai veicinātu vēlēšanos iepazīt šo romānu. «Raugoties no savas darba pieredzes skolā, zinu, ka ir bērni, kuriem vajag tekstus vieglajā valodā. Romāns Mērnieku laiki mudina doties uz brīvdabas muzeju un iepazīt mūsu vēsturi, apskatīt dažādus priekšmetus, izpētīt senās mājas, to iekārtojumu, lai gūtu kaut nelielu priekšstatu par romānā aprakstīto laiku,» savās pārdomās dalās Ozola. Viņasprāt, skolotāja uzdevums ir sekot līdzi bērna lasītprasmei jau no pirmās klases, lai palīdzētu vairot lasītprieku. Bērni sākumskolā parasti nemēdz teikt, ka viņiem nepatīk lasīt, tādēļ ir būtiski nodrošināt labu pamatu, lai interese par lasīšanu nezustu. «Lai vēlāk būtu interese izlasīt arī romānu Mērnieku laiki.» Savukārt latviešu valodas skolotāja Sarmīte Bērzkalne ir kategoriskāka nekā viņas kolēģe un pauž domu, ka romānu nevajadzētu adaptēt vieglajā valodā. Skolēni ne vienmēr izlasa visu romānu, kopainu par šo darbu rod no darba fragmentiem, uzņemtajām filmām. «Kas mani vairāk satrauc – parādās tendence atmest visu, kas ir grūti, tas var veicināt pasivitāti, bailes no jaunas pieredzes, bet mācīšanās ir jaunas pieredzes apgūšana,» norāda Bērzkalne.
Atvērt acis jaunām idejām
Latviešu valodas skolotāja Agija Leimane uzskata, ka romāna pārveidošana vieglajā valodā nemudinās jauniešus to izlasīt. «Tieši šobrīd 11. klasē mācāmies par Mērnieku laikiem. Cenšos visvisādi viņus ieinteresēt – gan ar filmu, gan ar romāna fragmentiem, gan ar pārstāstīšanu vienkāršajā valodā. Jāatzīst, ka jaunieši nespēj romāna saturu adaptēt mūsdienām, līdz ar to vieglā valoda nelīdzēs. Robi vēstures zināšanās arī liek par sevi manīt,» atzīst skolotāja, piebilstot, ka viņa neuzstāj saviem skolēniem šo romānu obligāti izlasīt, taču viņiem ir jāzina, ka tāds darbs ir tapis, un viņiem ir jāmēģina apjaust tā kultūrvēsturisko nozīmi.
Vēl kāda ventspilniece Māra, aktīva grāmatu lasītāja, uzskata, ka romānu Mērnieki laiki noteikti nevajadzētu adaptēt vieglajā valodā. «Mana būtība, personība, dzīves vērtības, tai skaitā arī lasīšana, ir veidojušās 20. gadsimtā. Mana stingra pārliecība ir, ka latviešiem ir jāzina tautasdziesmas, teikas, pasakas un ir jāzina savas gara vērtības. Brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiki ir latviešu tautas stabila gara vērtība. Ja reiz izvēlamies tādu ceļu – tad vienkāršosim arī gleznas, mūzikas skaņdarbus. Visu lietu vienkāršošana ir nepareiza attieksme pret cilvēka prātu un attīstību. Attīstot lasīšanas kultūru, kuras pamati tiek ielikti ģimenē, atvērsies acis jaunām idejām un perspektīvām,» uzskata Māra.
Raugoties uz ventspilnieku atbildēm, nepamet sajūta, ka ir radusies kļūda komunikācijā – Vieglās valodas aģentūrai vajadzēja vairāk skaidrot, ko nozīmē tekstu adaptācija vieglajā valodā, pirms izskanēja viņu paziņojums, jo sabiedrības diskusija ir novirzījusies pavisam citā gultnē, liekot uzsvarus uz citām problēmām. Paustie viedokļi parāda to, ka sabiedrība nevēlas, lai skolēniem un arī visiem pārējiem zustu interese par mūsu valodas un literatūras vērtībām, nevēlas, lai zustu prasme domāt un analizēt.
Komentāri (0)