Šajā mācību gadā stājusies spēkā jauna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība skolās. Tās nolūks ir objektīvāk novērtēt skolēnu iegūtās zināšanas. Būtiskākās izmaiņas – skolēniem vairs nav iespējas pārrakstīt pārbaudes darbus un labot saņemtos vērtējumus. Ventas Balss devās uz skolām uzzināt, kā jaunā sistēma ieviesta dzīvē un kādi ir izaicinājumi.
Lielāka bērnu iesaiste
Ventspils 1. pamatskolas skolotāja Ilze Sula, kura strādā sākumskolas klasēs un pasniedz arī teātra mākslu 4.–7. klases skolēniem, par jaunās sistēmas lielāko plusu uzskata to, ka skolēni paši tiek iesaistīti vērtēšanā, lai saprastu, kurā no četrām kādas prasmes apguves pakāpēm šobrīd atrodas. Mīnuss savukārt ir tas, ka jaunā sistēma rada pedagogam papildu darbu un prasa daudz laika.
Pārbaudes darbos vērtē kādas konkrētas prasmes jeb sasniedzamos pakārtotos rezultātus, piemēram, prot aprēķināt lauztas līnijas garumu, prot lietot garuma mērvienības. Sākumskolā ir gan formatīvie vērtējumi jeb vērtējums procentos, gan vērtējumi, kas izteikti burtos. P nozīmē – padziļināti apguvis, A – apguvis, T – turpina apgūt, bet S – sācis apgūt. No 4. klases vērtējumu izsaka atzīmēs, taču princips, ka arī bērns pats iesaistās vērtēšanā, saglabājas.
Atšķirībā no tā, kā bija agrāk, šobrīd 1. pamatskolā skolotāja nevis viena pati, bet kopā ar bērniem izstrādā snieguma līmeņu aprakstus, kuros ir konkrēti atslēgas vārdi, piemēram, skolotājs mudina, skolotājs palīdz, kad bērns jau ir konkrēto prasmi apguvis – patstāvīgi prot, bet, kad prasme apgūta padziļināti, palīdz citiem, izskaidro. Līdz ar to bērni ir vairāk iesaistīti un izprot, kas tiks vērtēts un pēc kādiem kritērijiem to novērtēs. Snieguma līmeņu aprakstus pedagogs ievada E-klasē.
Vaicāta, vai skolēniem nav grūti sevi novērtēt, skolotāja uzsver, ka bērni pierod to darīt kopš 1. klases, tāpēc ar šo uzdevumu galā tiek labi. Veidojot snieguma līmeņa aprakstus, bērni labāk saprot, kas viņiem ir jāapgūst, un tad var pakāpeniski virzīties uz vajadzīgā rezultāta sasniegšanu. Bērns arī spēj vecākiem paskaidrot, kā viņam sokas ar konkrētās prasmes apguvi un kāpēc saņemts tāds vai citāds vērtējums. Ar vecākiem skola un pedagogi daudz strādā, skaidrojot jauno kārtību sapulcēs, taču novērots, ka sākumā vecākiem jauno sistēmu saprast nav bijis viegli.
Vērtējums parāda, pie kā vēl būtu jāpiestrādā, un, iespējams, rosina atnākt uz konsultāciju, lai apgūtu nesaprasto. Uz konsultācijām piesakās gan paši bērni, gan bērnus piesaka vecāki. Dažkārt arī skolotāja uzaicina kādu bērnu uz konsultāciju, redzot, ka bērnam tas būtu nepieciešams. Konsultācijas ir trīsreiz nedēļā, un tajās ne tikai strādā ar bērniem, kuriem ir grūtības, bet notiek arī darbs ar talantīgajiem bērniem.
Skolotāja Ilze Sula uzskata, ka bērnu iesaistīšanās sevis vērtēšanā ir vērtīga, jo ļauj labāk apzināties pašiem savu atbildību, nevis – saņēmu sliktu vērtējumu, vainīga skolotāja!
Bērnu motivēšanai mazākajās klasēs skolotāja izmanto dažādas glītas uzlīmes. Tās it kā ir sīkums, bet bērniem ļoti patīk – daļa tās pat krāj uz dienasgrāmatas. Skolotāja arī izmanto pozitīvās piezīmes jeb uzslavas E-klasē – viņa novērojusi, ka arī tās pamudina bērnus censties vairāk, jo visiem gribas tikt novērtētiem.
Jaunā sistēma jau pierasta
Ventspils 4. vidusskolas direktores vietniece Laila Freiberga stāsta, ka skolā jaunā vērtēšanas sistēma nerada lielus pārsteigumus, jo 4. vidusskola jauno sistēmu sākusi ieviest jau iepriekšējos mācību gados, kad tā vēl nebija oficiāli spēkā. Tas prasījis daudz darba, un nozīmīgs bijis citu pilsētas skolu direktoru vietnieku atbalsts, jo praktiski visas skolas jaunajai vērtēšanas kārtībai gatavojušās laikus. Direktoru vietnieku sanāksmēs valdījusi sadarbības gaisotne, kolēģi savstarpēji dalījušies labās prakses piemēros un atrastajos risinājumos.
Ļoti daudz skolā ar skolēniem runāts par to, ar ko formatīvais vērtējums jeb vērtējums procentos, ar kuru skolēns pārbauda savas zināšanas un prasmes par kādu tēmu, atšķiras no summatīvā, par kuru tiek saņemta atzīme. Veidojuši arī fokusgrupas no klasēm, pārrunājuši, kā bērni jūtas, kas sagādā grūtības. Tāpat bijušas diskusijas par jauno vērtēšanas ar kārtību ar vecākiem – gan skolas padomē, gan klašu sapulcēs. Vecāki bijuši satraukti, ka bērni vairs nevarēs uzlabot vērtējumus.
Jaunajā sistēmā ļoti svarīga ir atgriezeniskā saite skolēniem par viņu sniegumu. «Jau pagājušajā gadā mēs pilnībā pārstrādājām vērtēšanas kārtību un ieviesām to, ka ir jābūt formatīvajam vērtējumam, jābūt atgriezeniskajai saitei. Mēs tiešām ļoti daudz mācāmies – mums ir bijuši dažādi kursi un nodarbības, atklātās stundas un dalīšanās pieredzē par to, kā skolotājs var sniegt atgriezenisko saiti, kā skolēni cits citam to var sniegt, lai viņi saprot, ko zina un ko nezina,» pastāstīja Freiberga.
Skolai šķiet svarīgi, ka skolēni jau laikus zina, cik pārbaudes darbu ar summatīvo vērtējumu būs katrā mācību priekšmetā un par kādām tēmām tie būs. Skolā ir pārbaudes darbu kalendārs, kurā pedagogi iepriekšējā mēnesī ievada nākamā mēneša pārbaudes darbu datumus. Saprotot, ka vērtējums ir ļoti svarīgs, skola noteikusi, ka dienā skolēnam var būt tikai viens pārbaudes darbs. Tas nozīmē, ka skolotājiem ir rūpīgi jāplāno savs darbs un jāsadarbojas.
Tā kā pārbaudes darbos iegūto vērtējumu labot nevar, pedagogi mudina skolēnus izmantot konsultāciju iespējas, un novērots, ka skolēni uz konsultācijām arī nāk aktīvāk. Freiberga ievērojusi, ka skolēni sākuši pievērst lielāku uzmanību tam, kādi būs pārbaudes darba kritēriji. Jaunā sistēma paredz, ka neviena atzīme nepazūd. Piemēram, ja fizikas pamatkurss vidusskolā ilgst divus gadus, tad gala atzīme veidosies no pilnīgi visiem divos gados saņemtajiem vērtējumiem. Arī tas motivē skolēnus pacensties vairāk.
Iepriekš, strādājot testa režīmā, noteikumi bijuši nedaudz atviegloti – pastāvējusi iespēja atsevišķos gadījumos labot kādu vērtējumu. Taču skolēnam, kurš vēlējās vērtējumu uzlabot, bija jānāk pie direktores vietnieces, jāpamato, kāpēc viņš vēlas vērtējumu labot, un obligāti jāiet uz konsultācijām. Freiberga uzsver, ka arī šobrīd izņēmuma situācijās, ja patiešām ir pamatojums, ir iespēja nākt runāt par vērtējuma labošanu, jo dzīvē varot gadīties visādi, piemēram, stresa vai saslimšanas dēļ. Savukārt, ja skolēns ir gatavs gada beigās kārtot komplekso pārbaudījumu par visa gada vielu, arī tāda iespēja vērtējumu uzlabot pastāv. Reālajā dzīvē gan pēc šādas iespējas liela pieprasījuma neesot.
Freiberga uzskata, ka jaunā vērtēšanas kārtība, kas izslēdz daudzās darbu pārrakstīšanas iespējas, uzliek skolēniem lielāku atbildību, ir taisnīgāka un ļauj skolēniem parādīt patiesāku sava snieguma līmeni. Un, galu galā, eksāmenu jau arī nevar labot.
Komentāri (0)