Izglītības iestādes vadītājs lems par izglītības ieguves veidu skolēnam, kurš apdraud drošību

Grozījumi paredz izglītības iestādes vadītājam tiesības pieņemt lēmumu par trim atšķirīgiem izglītības ieguves klātienes nodrošināšanas veidiem nepilngadīgam izglītojamam, kura atrašanās vienā telpā ar citiem rada apdraudējumu: citu telpu, citu laiku un attālinātas mācības.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir nozīmīgi, lai būtu iespējama operatīva rīcība, ja izglītības iestādes vadītājam ir pamatotas aizdomas vai viņa rīcībā ir informācija, kuras dēļ nav pieļaujama vardarbību veikušā izglītojamā atrašanās kopā ar saviem grupas, klases vai kursa biedriem vai arī ar citiem izglītības iestādes izglītojamiem vai darbiniekiem. Piemēram, vardarbību veikušais izglītojamais fiziski ietekmējis citu izglītojamo vai darbinieku, uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu, viņš tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu par vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Gadījumā, ja aizdomās turamajam nav piemērots apcietinājums vai aizliegums uzturēties izglītības iestādē un tās teritorijā, bet nevar izslēgt nedz vardarbību veikušā izglītojamā vēršanos pret līdzcilvēkiem vai arī šo personu vēršanos pret vardarbību veikušo izglītojamo, izglītības iestādes vadītājam ir jāizvērtē konkrētā gadījuma apstākļi un jāpieņem atbilstošākais lēmums.

Izglītības iestādes vadītājam ir jāpamato gan konkrētajai situācijai izvēlētais izglītības ieguves nodrošināšanas veids, gan tā ilgums, samērojot vardarbību veikušā izglītojamā tiesības uz izglītības ieguvi. Vardarbību veikušam izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrāde un īstenošana atsevišķi no citiem ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un sākotnēji ne ilgāk kā līdz vienam mēnesim.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) PISA (Programme for International Student Assessment) 2018. gada starptautiskā pētījuma dati liecina, ka Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni relatīvi bieži ir cietuši no ņirgāšanās no savu skolas biedru puses – indekss Latvijas gadījumā nozīmē, piemēram, to, ka kopumā 35,5% (vidēji OECD valstīs – 22,6%) mūsu skolēni izjutuši kādu no ņirgāšanās veidiem ''Dažas reizes mēnesī'', ''Vienreiz nedēļā'' vai biežāk. Latvija šajā ziņā ieņem pirmo vietu starp visām ES valstīm, turklāt, salīdzinot ar 2015. gadā veikto OECD PISA pētījumu, pāridarījumu izplatības rādītāji ir pasliktinājušies. Savukārt PISA 2022 pētījumā vidēji OECD valstīs 20%, bet Latvijā kopumā 29% mūsu skolēnu izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem ''dažas reizes mēnesī'' vai ''vienreiz nedēļā vai biežāk''. Salīdzinot ar PISA 2018, pāridarījumu biežums kopumā un visos atsevišķos veidos Latvijā un arī vidēji OECD valstīs ir statistiski nozīmīgi samazinājies, bet joprojām tas ir augsts.