Sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācība (VAM) tiks iekļauta valsts vidējās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā kā obligāts mācību priekšmets. Šobrīd VAM pilotprojektā piedalās vairāku Ventspils skolu audzēkņi, lielākoties no tām skolām, kurās jau iepriekš bijušas Jaunsardzes iestrādnes.
Pēc pašlaik Jaunsardzes centrā pieejamajiem datiem, VAM šobrīd tiek realizēta trīs pilsētas vispārizglītojošajās skolās – Ventspils 2. vidusskolā, 4. vidusskolā un 6. vidusskolā 10. un 11. klases skolēniem –, kā arī Ventspils Tehnikumā. Tas ir divu gadu apmācības kurss, un pagaidām jauniešiem tas pieejams kā izvēles priekšmets. Pašlaik kursu apgūst 76 Ventspils vispārizglītojošo skolu audzēkņi un apmēram 80 tehnikuma jaunieši. Apmācības Ventspilī vada četri instruktori, trīs no tiem mācību dienās mēro ceļu no Talsiem un Kuldīgas, viena instruktore ir no Ventspils puses. Kā norāda Jaunsardzes centra 1. novada pārvaldes vadītājs Artis Guzlēns, pašlaik instruktoru apmācībās piedalās trīs topošie instruktori no Ventspils reģiona, tādēļ līdz 2024. gadam instruktoru Ventspilī būs vairāk.
Mācības notiek reizi mēnesī, vienas dienas garumā, un kopumā divus gadus ilgajā programmā paredzētas 18 šādas nodarbības. Katra mācību gada noslēgumā, vasarā, tiek organizēta 2 – 11 dienu ilga nometne, kurā dalība ir brīvprātīga. Nometnē skolēni praksē nostiprina iepriekš gūtās teorētiskās zināšanas, apgūst pirmo palīdzību, mācību noslēgumā saņemot sertifikātu. «Šobrīd ir palaists pilotprojekts, kurā paredzēts, ka jaunieši nometnē piedalās tikai otrajā mācību gadā, bet tad paredzēta jau 21 dienu ilga nometne. Skatīsimies, kā šis projekts aizies, jo šobrīd ir diezgan sarežģīti salāgot, lai nometnē varētu piedalīties gan vidusskolēni, gan tehnikuma audzēkņi, kuriem vasarā ir prakse,» stāsta Kurzemes reģionālās pārvaldes vadītājs.
Ieguvumi un vērtības
Kā galvenos VAM ieguvumus Guzlēns min valstiskuma apziņas veidošanu jauniešos un sabiedrībā kopumā, jo bez valsts aizsardzības iemaņām un citām militārajām prasmēm liela vērība vērsta arī uz pilsoniskās apziņas veidošanu un patriotisko audzināšanu. «Nodarbībās stāstām, kā darbojas pilsoniskā sabiedrība, kā darbojas valsts un kāpēc to vajag aizstāvēt. Jauniešiem mācām arī konkrētas prasmes: kā pasargāt sevi un savus tuviniekus, kā sniegt pirmo palīdzību, kā nodrošināt sakarus krīzes situācijās,» skaidro Guzlēns. Bez pilsoniskās aktivitātes valsts drošības kontekstā un valsts aizsardzības iemaņām jaunieši nodarbībās apgūst noturību krīzes situācijās un attīsta līderību. Liela nozīme VAM ir arī sabiedrības saliedēšanai.
2. vidusskolas pieredze
Ventspils 2. vidusskolā VAM tiek īstenota pirmo gadu. Direktores vietniece mācību darbā Linda Sokolovska stāsta, ka skola atsaukusies aicinājumam piedalīties pilotprojektā, un šobrīd VAM apgūst 30 skolēni. Nodarbības notiek gan telpās, kur tiek apgūtas teorētiskās nodarbības, gan arī tad, ja laikapstākļi ļauj, laukā, kur tiek stiprināta fiziskā sagatavotība. «Skolēnu atsauksmes ir labas, viņiem ļoti patīk nodarboties un viņi tiešām gaida šīs nodarbības,» stāsta Sokolovska. Skolēnu atsaucības dēļ, kā arī tāpēc, ka VAM plāno no 2024. gada iekļaut vispārizglītojošo skolu mācību programmā kā obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, 2. vidusskola pieteikusies VAM īstenot arī nākamgad. «Šādi mēs palīdzam adaptēt šo kā mācību priekšmetu,» apņēmīgi saka Sokolovska.
Jaunsardze
Ilgi pirms VAM pilotprojekta uzsākšanas, jau kopš 1992. gada, Latvijā darbojas Jaunsardze, kam ir interešu izglītības statuss. Jaunsardzē darbojas 10 līdz 21 gadu veci jaunieši. Jaunsardzes iestrādnes Ventspilī ir 4. un 6. vidusskolā, kā arī Pārventas pamatskolā. «Tie skolēni, kuri darbojušies Jaunsardzē, nereti ir tie, kuri vidusskolas laikā tieši izvēlas apgūt aizsardzības mācību. Tie bieži vien ir tie aktīvākie, visvairāk iesaistās mācībās un palīdz instruktoriem,» norāda Jaunsardzes centra 1. novada pārvaldes vadītājs Guzlēns. Pērn Jaunsardzes 30 gadu jubilejas pasākumā Pateicības rakstu par ieguldījumu Jaunsardzes centra attīstībā saņēma arī ventspilniece Jana Kuzņecova, Ventspils 6. vidusskolas 12. klases skolniece, kura paralēli Jaunsardzei izvēlējusies apgūt arī VAM. «Jana šobrīd ir atzīta par vienu no aktīvākajām Jaunsardzes dalībniecēm 1. novada pārvaldē, kas aptver visu Kurzemi, gan Ziemeļkurzemi, gan Dienvidkurzemi,» meitenes aktivitāti un sasniegumus novērtē 1. novada pārvaldes vadītājs.
Iemāca drosmi
Kuzņecova Jaunsardzē ir četrus gadus un otro gadu apgūst arī VAM. 14 gadu vecumā viņa uzzinājusi par Jaunsardzi. Pati saka: «Aizgāju apskatīties un uzreiz iepatikās.» Meitenei ļoti paticis, kā instruktore Arta Brauna vada nodarbību, kā komunicē ar jauniešiem. Jau pirmajās nodarbībās jauniete sapratusi, ka viņai patīk un padodas gan teorētiskās, gan praktiskās mācības.
«Mans sapnis, pirms iestājos Jaunsardzē, bija kļūt par ārsti, bet, atnākot uz Jaunsardzi, es sapratu, ka vēlos kļūt par jaunsargu instruktori, tāpēc arī, tiklīdz bija izdevība, kā izvēles priekšmetu izvēlējos Valsts aizsardzības mācību. Šobrīd skatos arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas virzienā,» savu izvēli skaidro jauniete. Iesākumā ģimenes locekļi tomēr bijuši nedaudz neizpratnē, kāpēc meitene izvēlējusies savu nākotni saistīt ar militāro nevis medicīnas jomu, bet jau drīz, redzot viņas panākumus un saprotot, ka viņai tiešām patīk, nostājušies atbalstošā pozīcijā.
Kuzņecova piedalījusies gandrīz visās Jaunsardzes un VAM nometnēs, kuras bijusi iespēja apmeklēt. «Nometnēs mēs atkārtojam jau nodarbībās apgūto, izmēģinām, kā teorētiskās zināšanas var izmantot praksē. Izmēģinām, kā rīkoties dažādās situācijās. No 14 gadu vecuma var arī sākt apgūt šaušanas prasmes. Šaujam ar airsoft, mazkalibra un G36 LR22 ieročiem.»
Jautāta par Valsts obligātā militārā dienesta nepieciešamību, jauniete skaidro, ka to noteikti atbalsta, vien uzskata, ka sievietēm vajadzētu ļaut izvēlēties – dienēt vai nē. «Vīriešiem šādas prasmes ir nepieciešamas, sievietēm tomēr vairāk par ģimeni jārūpējas, bet es noteikti ietu!» Un dienēt jauniete ietu tādēļ, ka viņai patīk izaicinājumi: «Arī to, ko es daru Jaunsardzē, ikdienā es nedaru. Tas nav viegli, bet, pieņemot izaicinājumus un pārvarot grūtības, es pēc tam jūtos lepna par sevi. Iegūtās prasmes noder arī krīzes situācijās. Piemēram, reiz mēs ar draugiem Jāņos nakšņojām mežā. Sanāca tā, ka īsti nebijām tam gatavi, bet es pratu gan ugunskuru iekurināt, gan telti uzcelt – tas mums visiem palīdzēja.» Jaunsardzē jauniete guvusi ne tikai teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās, gūta arī vērtīga pieredze un prasmes, kas norūdījušas viņas personību. «Jaunsardze man iemācījusi būt atbildīgai, apzinīgai un visu darīt laikā. Tas man palīdz gan mācībās, gan ikdienā, gan darbojoties skolēnu pašpārvaldē. Arī stresa situācijās es iekšēji jūtos droši, man ir daudz lielāka stresa noturība,» teic Kuzņecova. Vaicāta, kas, viņasprāt, ir drosme, viņa ilgi nedomājot atbild: «Drosme man nozīmē, neskatoties uz savām bailēm, pārvarēt sevi, darīt un iet uz priekšu!»
Komentāri (0)