Skolas stundās skan ukraiņu valoda

Bērni no Ukrainas apmeklē piecas mūsu pilsētas vispārizglītojošās skolas, trijās no tām viņi mācās mazākumtautību izglītības programmā, stāsta Izglītības pārvaldes vadītājas p.i. Jana Bakanauska. Tā ir 3. pamatskola, 2. vidusskola un vairākas klases 6. vidusskolā. Šajās skolās kara bēgļu bērniem ir iespēja mācīties ukraiņu valodu un literatūru – tajās stundās, kad viņu klasesbiedri apgūst krievu valodu un literatūru mazākumtautību programmā. «Ukrainas pirmsskolas vecuma bērni apmeklē arī bērnudārzus. Eglītē atvērtas divas mazākumtautību grupas ukraiņu bērniem, kur strādā arī ukraiņu audzinātājas. Bet Margrietiņā ukraiņu bērni ir integrēti latviešu grupiņās,» piebilda Bakanauska.

Vispārizglītojošās skolās ukraiņu valodu un literatūru bērniem pasniedz skolotāji no Ukrainas. 3. pamatskolā mazākumtautību programmā mācās 18 ukraiņu bērni. «Tā kā ukraiņu bērnu skolā ir maz, tad dzimto valodu un literatūru viņi apgūst apvienotās grupās no vairākām klasēm,» stāsta skolas direktore Vera Šengelija. Ukraiņu valodu saviem tautiešiem pasniedz skolotāja Svetlana Fjodorova, kura kopā ar ģimeni Ventspilī dzīvo trešo gadu.

Ventas Balss apmeklēja ukraiņu valodas stundu, kurā piedalījās 2. klases un 3. klases audzēkņi. «Фiрма ферму будувала, фiрмi фарбу було мало» – ukraiņu bērni mācījās burtu «f». Stundā bija četri skolēni. Līdz ar glītrakstīšanas iemaņu apgūšanu skolēni lasīja arī pasaku par viltīgo lapsu un kaķi. Stundas beigās katram skolēnam bija jāizvēlas luksofora actiņa, kas atbilst viņa paša vērtējumam par apgūtā materiāla sarežģītību – zaļa, dzeltena vai sarkana. Visi skolēni izvēlējās zaļo actiņu, kas atbilst vērtējumam «Viss bija vienkārši!».

Svetlana Fjodorova pēc izglītības ir vācu un angļu valodas skolotāja. Ukrainā iegūtais diploms ļauj viņai pasniegt arī ukraiņu valodu un literatūru. «Mans stāsts nedaudz atšķiras no Ukrainas kara bēgļu stāsta. Vīrs atbrauca uz šejieni darba jautājumā, un mēs ar ģimeni šeit dzīvojam jau trešo gadu. Tomēr aktīvi palīdzam mūsu bēgļu bērniem pielāgoties jaunajiem apstākļiem,» stāsta Svetlana. Pagājušajā gadā viņa kā skolotāja asistente palīdzēja ukraiņu bērniem, kas ieradās mūsu pilsētā, turpināt un pabeigt mācību gadu. No jaunā mācību gada Svetlana strādā 3. pamatskolā par ukraiņu valodas un literatūras skolotāju.

«Mācību process ir organizēts ļoti labi, mūsu bērni jūtas kā ģimenē, mums šeit ļoti palīdz, pateicoties tam, īpašu problēmu ar pāreju uz mācībām jaunajos apstākļos nebija,» dalās skolotāja. Tā kā Ukrainā bērni skolas gaitas uzsāk no sešu gadu vecuma, ukraiņu skolēni katrā klasē ir jaunāki par saviem klasesbiedriem. Īpaša uzmanība jāpievērš sešgadīgajiem pirmklasniekiem.

Joprojām trūkst mācību grāmatu ukraiņu valodā. Tās ir pasūtītas un, iespējams, tiks saņemtas šajā mācību gadā. Bet pagaidām pamatmācību materiālu skolotāja meklē internetā un pati drukā vajadzīgo informāciju. Pateicoties interaktīvajām apmācību rīkiem, ar kuriem apgādātas pilsētas skolas, iespējams nodrošināt maksimāli iespējamo pārskatāmību. Ukraiņu valodas un literatūras stundas pirmklasniekiem notiek četras reizes nedēļā, pārējās klasēs – trīs reizes.

Sarunā par ukraiņu bērnu mācībām pilsētas skolās diemžēl tiek skarts arī vissāpīgākais jautājums – kara radītās psiholoģiskās traumas. Ventspilī pašlaik dzīvo bērni, kas no Ukrainas ieradušies dažādos laikos. Kāds no viņiem jau piedzīvojis gan uzlidojumus, gan sprādzienus, gan slēpšanos pagrabos. Ir bērni no Mariupoles, kur no pilsētas nekas nav palicis pāri. Tie, kas aizbrauca agrāk, paguva no tā izvairīties. Taču traumējoši simptomi ir gandrīz visiem bēgļu bērniem. «Bērni paši par to runā. Mēs viņus neiztaujājam, taču viņi paši stāsta par piedzīvoto,» stāsta Svetlana. Kādam ir bailes no skaļām skaņām, kādam ir vajadzīga psihologa palīdzība, ko viņi saņem tepat skolā, turklāt no ukraiņu psihologa.

Svetlana ne tikai māca bērnus, bet arī mācās pati. Viņa apmeklē latviešu valodas kursus, kas organizēti pedagogiem no Ukrainas. Iepriekšējos gados viņa mācījās latviešu valodu integrācijas kursos. Nesen Svetlana nokārtojusi latviešu valodas eksāmenu A2 līmenī. Viņas ģimene pagaidām plāno palikt tepat, Ventspilī. Ieradusies Latvijā no Dņipropetrovskas (tagad – Dņipro), kura pēc iedzīvotāju skaita ir trešā lielākā Ukrainā, sākumā Svetlana jutās neierasti mazajā, klusajā Ventspilī. Pamazām apradusi ar vietējās dzīves ritmu un šobrīd izjūt milzīgu mīlestību uz šo vietu. «Liels kompliments Ventspilij – tā ir visskaistākā un sakoptākā pilsēta no visām, kurās esmu bijusi. Šeit ir padomāts par cilvēku ērtībām, tāpēc mēs jau esam vienādās patriotiskās jūtās ar vietējiem iedzīvotājiem,» atzīst Svetlana. Viņa pasniedz arī vācu valodu fakultatīvi ukraiņu bērniem 2. pamatskolā.