Izvērtēta Ventspils Augstskolas zinātniskā darbība

Martā noslēdzies gandrīz divus gadus ilgais starptautiskais izvērtējums, par zinātnisko darbību VeA periodā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Izvērtējumu organizēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Minētajā laika periodā ievērojamas pārmaiņas un zinātniskās darbības izrāvienu piedzīvojis VeA Inženierzinātņu Institūts ''Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs'' (VSRC). Viens no svarīgākajiem notikumiem, kas apliecina VSRC veikto pētījumu augsto kvalitāti un veiksmīgo darbību radioastronomijas jomā, ir kļūšana par Eiropas radioastronomijas novērojumu tīkla (EVN) biedru. Dalība EVN ir nodrošinājusi iespēju VSRC pilntiesīgi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, veicinājusi sadarbību un jaunus projektus ar citām valstīm, organizācijām un radioastronomijas centriem visā pasaulē. Inženierzinātnēm un dabas zinātnēm ļoti nepieciešamā infrastruktūra arī piedzīvojusi nozīmīgu attīstību - VSRC radioteleskopu kompleksā Irbenē izveidots jaunās paaudzes radioteleskops LOFAR un atjaunota paraboliskā antena radioteleskopam RT - 32.

Vērā ņemami sasniegumi ir arī VeA humanitāro zinātņu pētniecībā. Valodniecības un tulkojumzinātnes jomās VeA pētnieki, piesaistot doktorantus, ir publicējušies nacionāla un starptautiska līmeņa izdevumos - publikācijas ir gan latviešu, gan angļu, vācu un krievu valodās, un tās apliecina pētījumu starptautisko apriti. Starptautiski zinātniskā konference ''Bridging Languages and Cultures'' piesaistījusi ārzemju pētniekus, kuri atzinīgi vērtējuši Tulkošanas studiju fakultātes zinātnisko darbu un tās sasaisti ar darba tirgu un tulkošanas praksi. TSF pētnieki regulāri tiek aicināti par plenārreferentiem starptautiskās zinātniskās konferencēs, darbojas zinātnisko krājumu redkolēģijās. Tāpat VeA pētnieki ir iesaistīti ļoti nozīmīgos valsts nozīmes pētniecības projektos, kuru mērķis ir tieši latviešu valodas un latviešu tulkojumzinātnes izpēte, piemēram, tādos projektos kā ''Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā'', ''Letonika - Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības'', ''Latviešu valodas pētījumi 21. gadsimta zinātnes kontekstā'', ''Latviešu valoda'' u.c.

Kopš 2013. gada VeA pētnieki ir dubultojuši īstenoto zinātnisko projektu skaitu, kas 2020. gadā jau sasniedza 39. Ir pieaudzis arī augsta līmeņa recenzētu zinātnisko publikāciju skaits visos trīs zinātnes virzienos, kuras indeksētas datu bāzēs ''Web of Science'' un ''Scopus''. Inženierzinātnēs, dabas zinātnēs un humanitārajās zinātnēs zinātniskie rezultāti šajā pārskata periodā ir bijuši augstāki, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu.

Tikko veiktais zinātniskās darbības novērtējums bija izaicinājumiem bagāts. Tradicionāli šāds izvērtējums notiktu klātienē, sniedzot iespēju pētniekiem uz vietas demonstrēt VeA zinātniskās darbības resursus un sasniegumus, taču pandēmijas apstākļos izvērtējums notika attālināti, kas liedza šo iespēju. Tāpat tika lūgts VSRC vērtēt kā kopīgu izvērtējamo vienību, taču IZM noraidīja šo lūgumu, kā rezultātā centra darbība tika mākslīgi sadalīta divās platformās - dabas zinātņu pētniecības platformā un Inženierzinātņu un tehnoloģiju pētniecības platformā. Šāds centra sadalījums bija grūtāk pamatojams un aizstāvams ārvalstu ekspertiem, jo VSRC gadījumā inženierzinātnes un dabaszinātnes papildina viena otru. Bez tam, divās no izvērtējamajām platformām nebija iespējams piesaistīt attiecīgo jomu ekspertus, kuri izprastu VeA pētniecības specifiku: humanitāro zinātņu virziena izvērtēšanā nepiedalījās neviens tulkojumzinātnes eksperts un pat neviens latviešu valodas pratējs, savukārt dabaszinātņu platformā, kurā galveno vietu ieņem pētījumi astrofizikā un astronomijā, ekspertu vidū nebija neviena astronoma.

Izvērtēšanas procesā tika uzsvērts arī finansējuma trūkums VSRC radioteleskopu kompleksa uzturēšanai, jo finansējumu 343 000 eiro apmērā no valsts budžeta vairs nepiešķirs. Ņemot vērā šī objekta valsts nozīmes zinātniskās infrastruktūras statusu, VeA un VSRC vadība neatlaidīgi aicināja finansējumu atjaunot, taču saņemts atteikums. Līdzekļu trūkums kavē augsta līmeņa speciālistu piesaisti un pilnvērtīgu atjaunotās un attīstītās infrastruktūras izmantošanu.