Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes sēdē apstiprināts pašvaldības 2025. gada budžets. Ventspils valstspilsētas pašvaldības kopējie finanšu resursi 2025. gadā plānoti 90,4 milj.EUR apmērā, t.sk. kārtējā gada ieņēmumi 79 milj. EUR, līdzekļu atlikums gada sākumā 10,5 milj. EUR un piesaistīto aizņēmumu, aizdevumu un aizņēmumu atmaksu saldo plānots 0,9 milj. EUR.

Pašvaldības kopējie izdevumi normatīvajos aktos noteikto funkciju nodrošināšanai, t.sk. iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai 2025. gadā paredzēti 86,9 milj. EUR apmērā. Tādejādi naudas līdzekļu atlikums 2025. gada beigās plānots 3,6 milj. EUR apmērā.

Nodokļu ieņēmumi, dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda

Pašvaldības budžeta galvenais avots ir nodokļu ieņēmumi, ko 2025. gada budžetā plānots saņemt 36,8 milj. EUR, kas veido 47% no pašvaldības kopbudžeta kārtējā gada ieņēmumiem. 

Pārējos ieņēmumus veido valsts budžeta un ārvalstu finansējums, pašvaldības iestāžu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi, kā arī ziedojumi un dāvinājumi.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi 2025.gadā plānoti 31,8 milj.EUR apmērā jeb 86% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Šī nodokļa ieņēmumus 2025.gadā un turpmākajos gados būtiski negatīvi ietekmēs valstī pieņemtie lēmumi par izmaiņām darbaspēka nodokļos, tai skaitā, no 2025.gada 1.janvāra tiks piemērots fiksēts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums 510 EUR mēnesī; iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikme būs 25,5% apmērā; pensionāru neapliekamā minimums paaugstināts uz 1000 EUR; minimālā mēneša alga noteikta 740 EUR mēnesī.

Lai kompensētu minēto darbaspēka nodokļu izmaiņu negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem,  no 2025.gada mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldību budžetos novirzot 78% no šī nodokļa ieņēmumiem (līdzšinējo 75% vietā), bet valsts budžetā 22% (līdzšinējo 25% vietā).

Papildus pašvaldībām piešķirta valsts budžeta dotācija (kopsummā 67,5 milj. EUR), no kuras daļa tiks sadalīta pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principiem, bet daļa - piemērojot attiecīgajai pašvaldībai 2025.gadā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpatsvara koeficientu kopējos šī nodokļa ieņēmumos. Attiecīgi, Pašvaldības budžetā 2025.gadā plānots saņemt dotāciju no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda 4,1 milj. EUR apmērā un speciālo dotāciju 0,8 milj. EUR apmērā.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2025. gadā plānoti 4,9 milj. EUR apmērā. Šī nodokļa ieņēmumos lielāko daļu veido nodoklis par ēkām un būvēm – 2,6 milj. EUR, savukārt, nodoklis par zemi plānots 1,9 milj.EUR, bet mājokļa nodokļa ieņēmumi – 0,4 milj. EUR apmērā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, 2025.gadā nodokļa aprēķinam piemērojamas nekustamo īpašumu “fiskālās” kadastrālās vērtības, kuru apmērs, nemainoties īpašuma kadastra datiem, saglabāsies 2024.gada līmenī.

Atbalstu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu veidā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem turpinās saņemt gan trūcīgas, maznodrošinātas personas un personas ar trīs un vairāk bērniem (par mājokli un tam piekritīgo zemi), gan komersanti un ostu uzņēmumi par īpašumiem, kas tiek izmantoti to saimnieciskajā darbībā, ja tiek izpildīti pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktie kritēriji.

Valsts budžeta transfertus un ārvalstu finansējumu 2025. gadā plānots saņemt 30,6 milj. EUR apmērā, kas veido 39% no pašvaldības kopējiem ieņēmumiem. Šie ieņēmumi ietver piesaistīto finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, mērķdotācijas pašvaldības autoceļu (ielu) finansēšanai un pasažieru pārvadāšanai, kā arī dotācijas izglītības, kultūras, sporta, komunālās saimniecības un citām nozarēm.

Nenodokļu ieņēmumi 2025.gada budžetā plānoti 2,2 milj. EUR apmērā jeb 3% no kopbudžeta kārtējā gada ieņēmumiem. Šo ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi no pašvaldības mantas atsavināšanas 0,9 milj. EUR apmērā, Ostu likumā noteiktie ostu maksu atskaitījumi 0,6 milj.EUR apmērā, ieņēmumi no dividendēm 0,5 milj. EUR un citi ieņēmumi.

Budžeta iestāžu ieņēmumos 2025. gadā plānots saņemt 4,5 milj. EUR, kas ir 6% no kārtējā gada ieņēmumiem. Ieņēmumus, galvenokārt, veido pašvaldības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu ieņēmumi, kā arī ieņēmumi no pašvaldības īpašumu nomas maksas, ieejas biļešu ieņēmumi kultūras pasākumos un citi.

Pašvaldības budžeta izdevumi pa nozarēm

Sociālās aizsardzības jomā Pašvaldībai ir būtiski sniegt palīdzību sociāli mazaizsargātākajiem Ventspils iedzīvotājiem – trūcīgām un maznodrošinātām personām un ģimenēm, pensionāriem, invalīdiem un bāreņiem. Sociālās nozares izdevumi 2025. gadā plānoti 9,5 milj. EUR apmērā. 2025. gadā ir saglabāti visi iepriekšējā gadā nodrošināto pabalstu un pakalpojumu veidi. 

Kopumā Ventspils valstspilsētas pašvaldība nodrošina 28 dažādus sociālos pabalstus un 24 dažādus sociālos pakalpojumus.

2025.gadā savu darbību turpinās projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētā” ietvaros izveidotais dienas aprūpes centrs “Cimdiņš”, kurā tiek nodrošināti sociālie pakalpojumi vismaz 55 bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī 2023.gadā izveidotā jaunā mājvieta Skroderu ielā 13 un 13A, Ventspilī, 12 ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem – bērnu sociālās aprūpes centrs “Namiņš”.

2025.gadā norisināsies darbs pie sociālā aprūpes nama “Selga” 4.stāva remonta, lai bijušajās bērnu sociālās aprūpes telpās izveidotu papildu 23 vietas senioru sociālās aprūpes pakalpojumam.

Atveseļošanas fonda finansētā projekta “Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai” ietvaros 2025.gadā plānots veikt mājokļu vides pieejamības uzlabošana 5 mājokļiem Ventspilī.

Izglītības nozarei paredzētais izdevumu apjoms ir 31 milj. EUR jeb 36% no kopējiem budžeta izdevumiem.

Saskaņā ar pedagogu darba samaksas palielinājumu grafiku, no 2025.gada janvāra pieaugs gan skolu pedagogu minimālā algu likme, gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu minimālā algu likme. Pedagogu atlīdzībai kopumā paredzēti 18 milj.EUR, kas ir par 6% jeb 1 milj.EUR vairāk nekā 2024.gada plānā, t.sk. no pašvaldības finansējuma piešķirot papildus 56 tūkst.EUR. Izmaiņas saistītas ar plānoto pedagogu minimālās likmes pieaugumu no 01.01.2025. par 2,6%, savukārt no 01.09.2025. paredzēts pieaugums par 8,5%, kas atkarīgs no valdības pieņemtajiem lēmumiem.

2025.gadā plānots veikt tehniskās apsardzes un videonovērošanas sistēmu izbūvi Ventspils Centra sākumskolā un Ventspils 2.pamatskolā, kā arī plānots izvietot video novērošanas kameras astoņās Ventspils izglītības iestādēs. Ņemot vērā, ka Mākslas skolas jumta seguma tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, ir plānota jumta seguma atjaunošana 310 m2 platībā. Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ Ventspils pirmsskolas izglītības iestādē “Varavīksne” Ugāles ielā 15 plānota ārējo evakuācijas kāpņu un ieejas kāpņu uz grupiņām atjaunošana un tiks veikti citi nepieciešami remontdarbi Ventspils izglītības iestādēs. 2025.gadā plānota arī rotaļu iekārtu un spēļu laukumu atjaunošana astoņās Ventspils pirmsskolas izglītības iestādēs.

2025.gadā tiks īstenots projekts “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējā izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē”, kā ietvaros paredzēts veikt remontdarbus un labiekārtojumu divās Ventspils vispārizglītojošās izglītības iestādēs un projekts “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējā izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas izglītības pakāpē”, kā ietvaros tiks iegādāti nepieciešamie mācību līdzekļi izglītības procesu nodrošināšanai.

2025.gadā Izglītības pārvalde realizēs projektu “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai” ar mērķi popularizēt sabiedrībā fizisko aktivitāšu nepieciešamību, piemēram, projekta ietvaros tiks nodrošinātas peldētapmācības nodarbības 1.klases skolēniem un sporta nodarbības pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem.
Ventspils vides labiekārtošanai un pilsētas uzturēšanas darbiem 2025. gadā plānots finansējums kopumā 17,3 milj. EUR apmērā. Līdzekļus paredzēts izlietot Ventspils administratīvās teritorijas sakopšanai un uzturēšanai, investīciju projektiem, infrastruktūras atjaunošanai un vides sakārtošanai, kā arī jaunu objektu izveidei.

Ņemot vērā iedzīvotāju ieinteresētību par daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmu sakārtošanu, 2025.gada budžetā rezervēti līdzekļi 150 tūkst. EUR apmērā līdzfinansējumam daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai.

Plānots turpināt dažādus sakārtošanas un infrastruktūras uzlabošanas darbus, piemēram, Šķērsu ielas 1A iekšpagalma pārbūve pie ēkas Siguldas ielā Nr.12, Bangu ielas, A.Puškina ielas un Kapu ceļa seguma atjaunošana, pazemes konteineru laukuma izbūve iekšpagalmā pie ēkas Dzintaru ielā Nr.28, kā arī ielās, iekšpagalmos un parkos apgaismojuma uzlabojumi un gaismekļu nomaiņa uz energoefektīvākiem LED gaismekļiem.

Investīciju projektu ar piesaistīto finansējumu ietvaros paredzēts izbūvēt cietā seguma brauktuvi, gājēju ietvi un veloceliņu pludmalē Kāpu promenādē un cietā seguma gājēju ietvi un veloceliņu Staldzenes ielā, kur abiem projektiem būvdarbi jau ir uzsākti 2024.gada septembrī. Turpinot uzlabot piekļuvi Baltijas jūras piekrastes pludmales zonai, plānots arī izbūvēt Selgas ielu no Bangu ielas līdz īpašumam Selgas ielā Nr.19 un apgriešanās laukumu pie jūras, atjaunot skatu torni pie Dienvidu mola stāvlaukuma un pārbūvēt koka laipas klāju 6.ieejai uz pludmali.
Plūdu riska samazināšanas pasākumu ietvaros plānots atjaunot lietus ūdens kolektorus Inženieru ielā no Katoļu ielas līdz Kuldīgas ielai un Jūras ielā no Brīvības ielas līdz Ganību ielai. Ar valsts finansējuma atbalstu plānots veikt seguma pārbūves darbus Lielā prospekta un Kurzemes ielas posmos un Dzintaru ielas viaduktā, kas ir Eiropas starptautiskās maģistrāles E22 maršruta posmi.

Atbalsta gadījumā 2025.gadā plānots uzsākt ēkas pārbūvi Tirgus ielā 5, pārbūvējot to par modernu un mūsdienīgu biroja ēku, un izbūvēt apvienoto gājēju un veloceliņu Ganību ielā no Riņķa ielas līdz Ganību ielai 103. Tāpat plānots pārbūvēt meliorācijas sistēmu Kurzemes ielā 83, veicot jaunu grāvju izbūvi 2,5 km garumā un esošo grāvju pārtīrīšanu 700 m garumā, un iestādīt 43 jaunus kokus Jūras ielā no Ganību ielas līdz Katoļu ielai, izmantojot inovatīvu kasetes stādīšanas tehnoloģiju.

Piesaistot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu, plānota Ventspils valstspilsētas publisko teritoriju apgaismojuma uzlabošana, izmantojot viedā pilsētvides tehnoloģijas un LED gaismekļus - nomainīt 330 ielu un parku gaismekļus uz energoefektīviem LED gaismekļiem, būtiski samazinot elektroenerģijas patēriņu ielu apgaismojumā.
2025.gadā plānots turpināt darbu pie finansējuma piesaistes Meža kapu kapličas būvniecībai un iekštelpu skeitparka un pludmales volejbola laukumu izveidei K.Valdemāra ielā 12, kā arī turpināt projektēšanas un izpētes darbus pie kultūras un mākslinieku kvartāla izveides, bērnu izglītības un atpūtas centra izveides, veloinfrastruktūras pilnveidošanas un pazemes atkritumu konteineru izbūves iekšpagalmos.

Nolūkā nodrošināt cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamību sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām un samazināt dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistra rindu, 2025.gadā tiks turpināta 2024.gada nogalē uzsāktā projekta “Ventspils pašvaldības dzīvojamā fonda uzlabošana” realizācija. Projekta ietvaros plānots atjaunot pašvaldības īpašumā esošus un neizīrētus 24 dzīvokļus, t.sk., vienā dzīvoklī paredzot specifiskas darbības, kas veicinātu vides piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. Projekta īstenošanas rezultātā izremontētie pašvaldības dzīvokļi tiks izīrēti personām, kuras atbilst projekta mērķa grupai, piemēram bērniem bāreņiem un personām ar invaliditāti.

Lai risinātu mājokļu pieejamības problēmu un nolūkā radīt īres dzīvokļus Ventspilī,  Pašvaldība 2025.gadā paredzējusi īstenot atbalsta pasākumus jaunu zemas īres mājokļu būvniecībai un dzīvokļu izīrēšanai mājsaimniecībām Saules ielā 122, Ventspilī, šim mērķim paredzot Pašvaldības 2025.gada budžetā finansējumu 50 tūkst.EUR apmērā. Tāpat 2025.gadā plānots finansējums 100 tūkst.EUR apmērā dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas pārbūvei Kuģinieku ielā 7, Ventspilī, kas tiek īstenots līdzfinansēšanas konkursa "Ēku atjaunošana vai pārbūve, nolūkā radīt īres dzīvokļus Ventspils pašvaldības teritorijā" ietvaros.

Kultūras un sporta jomai 2025. gadā plānots finansējums 10,6 milj. EUR. Papildus tradicionālajiem kultūras pasākumiem un atbalstam amatiermākslas kolektīviem, piemēram, Ventspils Kultūras centrā darbojas un tiek finansiāli atbalstīti 50 dažāda žanra amatiermākslas kolektīvi, paredzēta arī profesionālo izrāžu un koncertu norise teātra namā “Jūras vārti” un koncertzālē “Latvija”.

Savukārt, Ventspils muzejs kā vienu no prioritārajiem attīstības virzieniem 2025.gadā ir izvirzījis Livonijas ordeņa pils ekspozīcijas modernizēšanu un atjaunošanu, kā rezultātā ir uzsākta projekta “Jūra, osta, pilsēta: Ventspils 13.-19.gs.” realizācija sadarbībā ar Lauka atbalsta dienestu. Projekts ietver Livonijas ordeņa pils torņa konservējošo restaurāciju, ekspozīcijas izveidi un publicitātes materiāla sagatavošanu. Rezultātā tiks izveidota jauna pastāvīgā ekspozīcija Livonijas ordeņa pils tornī - tā 3., 4. un 5.stāvā, radot informatīvi bagātu un apmeklētājiem atraktīvu stāstījumu par ostu kā Ventspils pilsētas rašanās pamatu, ostas vēsturisko attīstību, ietekmi un saistību ar pilsētas pagātni un tagadni.  

Sporta jomā 2025. gadā Ventspilī plānoti vairāki nozīmīgi sporta pasākumi: Ventspils pusmaratons, D. Kūlas kausa izcīņa, sadarbībā ar Latvijas sporta federācijām plānoti Latvijas čempionāti taekvondo, pludmales volejbolā, virves vilkšanā, loka šaušanā, un citos sporta veidos. Plānotas arī starptautiskas sacensības, no tām nozīmīgākās - starptautiskais ielu kultūras, sporta un mūzikas festivāls “Ghetto Games festivāls Ventspilī”, starptautiskas sacensības tenisā, kikboksā, loka šaušanā, kērlingā un citos sporta veidos.

Lai arī Pašvaldība 2025. gada budžeta projekta sagatavošanā saskārās ar virkni izaicinājumu Pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanā, 2025.gada budžets veidots sabalansēti, nodrošinot finansējumu visu līdzšinējo Pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu īstenošanai, lai ventspilniekiem nodrošinātu dažādu jomu pakalpojumus, sakoptu pilsētvidi un kvalitatīvus dzīves apstākļus.

Lasi vēl

Komentāri (21)

  • -4
    Evgueni Romachkine Pirms 1 mēnesi

    Nekas nemainās. Veloceliņi, biroji, ceļa flīžu nomaiņa, klubi, skolas... Tas viss ir labi, bet cilvēkiem vajag darbu, un te smadzenes atpūšas. Ģimene joprojām valda pilsētā, nekas jauns. Diemžēl pilsēta zaudēs iedzīvotājus...

  • -7
    ^^—^^ Pirms 1 mēnesi

    Nu tā kā Robinsons Kruzo uz neapdzīvotas salas - neko nav ne dzirdējis, ne redzējis, ne sapratis, kas pasaulē notiek,
    jo pēc sižeta "visu laiku tikai viena filma - par jūru".
    Pēc dažu sarunām jau vairs nav tālu, ka nevis pilsēta, bet visa valsts zaudēs...
    Šādi teksti derēja "migliņai" pirms 3 gadiem, bet šodien ir nopietnākas problēmas - kurš te ES robežvalstī nāks investēt jaunās darba vietās?
    Bet paši vaimanātāji jau arī neko negrib uzsākt, lai kaut vai ģimene stabili nodrošināta, ar jau būtulabi!
    Bet te galvenais ir skaļi prasīt visu pēc kārtas,
    nu kā sociālisma laikā - man vienkārši pienākas un es gaidu !!

  • -5
    joker Pirms 1 mēnesi

    Vai BK Ventspils arī kautko dabūs?

  • 0
    vau Pirms 1 mēnesi

    dabūs -pa kaklu

  • 0
    vau Pirms 1 mēnesi

    Nezinu vai vispār jēgas te ko teikt. Tomēr ja par lielāko pilsētas sporta pasākumu te uzskata Tās ielu kultūras spēlkes Ghetto Games tad vienīgais ko atliek teikt BĒDĪGI. Faktiski es to pat par sporta pasākumu īsti neuzskatītu. Drīzāk jauniesu publisks izrāīsanās teātris ar it kā sportisku pieskaņu. Mēs jau te visu mainām .Riteņbraukšana tagad ir tikai BMX. Ar citiem riteņiem te neviens nebrauc. . Tekvondo ,kikboks . Tautā ļoti iecienītā loka šaušana,petanks ,kerligs. Nu nenolikšu te pieminētos virves vilcējus un pludmales volejbolu(Olimpiskais veids). D Kūlas kaus ,pēc pagajušajā gada redzēta -vienkārši vairs nav kam mest Latvijā (ārzemnieki laikam vairs neatgriezīsies) Pusmaratons ( vai Latvija ir vēl kāds ciems kur nerīko skriešanas maratonus. Ja pasaulē būtu vēl kads sporta veids kur būtu jāstāv uz galvas tad noteikti Ventspils to kultivētu un atbalstītu. Interesants būtu burbuļu sisšanas Hercoga . kausa izcīņa Prominādes krastmalā.

  • 0
    vau Pirms 1 mēnesi

    Var rasties jautājumi kāpēc es tādā vaidā rakstu tad normāli būtu sakt ar
    1 Fubols ( ventspilī nav laba līmeņa komanda starptautiskās sacensības vēl nespēj konkurēt )
    2. Basketbols (komanda ir spēlē repulikas līmeņa spēles arī Baltijā no nopietnas starptautiskās aprites izkritusi)
    3 Vieglatlētika ( ir ,bet netiek iekļauts stadions pat republiks līmeņa sacensībām pieaugušajiem ,starptutiskās izņemot šķēpa mesšanu nenotiek bet līmenis krities)
    4 Volejbols ( Komanda ir cerams ka spēletāju līmenis augs)
    5 Teniss ( nav sportistu nopietnām sacensībām)
    Nu lūk un tad sākas tas ko saka Ventspils Dome.
    6 Pludmales volejbols (par vietējiem nezinu ,bet Latvija labi spēlētāji
    7 Loka šaušana (nezinu faktiski neko )
    *8 Teikvando ,kikboks , kerlings .....utt.....
    -------------------------------------------------------------------------------------------
    Tad tālāk var pieminēt Ghetto Games spēles kuras ir tā sauktās Subkultāras pasākumu ietvaros .
    MUMS VIŅAS LIEK PIRMAJA VIETĀ

  • 0
    vau Pirms 1 mēnesi

    Atvainojoa . Es iedošu nelielus salīdzinājumu Paņemsim Ronaldu pasaules futbola zvaigzne vai Voreners (Kanādas desmitcīņnieks ). Supersportisti. Tālāk viens Skrituļdēļa meistars Olimpiskais čempions ( visaugstāk vērtētā medaļa sportā. Fotografejam abus kopā Ronaldu un to skeitbordistu. Ronaldu izskatās kā jau pieklājas sportistam ,bet blakus esošajam biksem šekums sākas pie potītēm un mati nav redzējuši ķemmi gadu. Ronaldu nav bet skeitbordists ir Olimpiskais čempions (tātad automātiski galvas tiesu augstāka līmeņa atlēts nekā Ronaldu. Par to jau bija neliels skandāls pasaulē. ,līdz tās formas viņiem daudz maz sakārtoja. Voreners kopa ar skeitpuiku jau arī ,viens tiešam izskatās pēc atlēta ,bet otrs (neteikšu). ŠOREIZ GAN ABI OLIMPISKIE. Starp citu par to slēpti jau smejas ,bet mums viņiem Ventspilī ir gods rīkot savu lielāko sporta pasākumu. Atliek tikai apsveikt. Par pārējo raksta paklusēšu. Piegriežas.

  • 0
    Spīdola Pirms 3 nedēļām, 6 dienām

    Precīzi. Kā teica cienījamā aktrise Ilze Vazdika, nav pareizi, ka visi, kuri piedalās piem.Talantu šovā vai tml.šovos, X faktoros… ir talanti. Viņi ir sabiedriski aktīvi cilvēki, tikai. Tas par par olimpiskajiem čempioniem un Ronaldu.

  • 0
    redhaired Pirms 1 mēnesi

    ... parasti tie, kas pa nakti slapina gultā, liek zem – kaut kādu oderi...
    _ bet ventspils valstspilsētas pašvaldība – 2025. gada budžetu

  • 0
    ventspilnieks 36,7 Pirms 1 mēnesi

    Ja kāds cērt, te ir vairāk cipariņu :D
    https://www.ventspils.lv/app/uploads/2024/12/10_Par-Ventspils-valstspilsetas-pasvaldibas-2025.gada-budzetu_kopa.pdf

  • 0
    Covid 19-25.ventspils.lv Pirms 3 nedēļām, 6 dienām

    https://www.youtube.com/watch?v=yXFGmhV3DdY

  • -1
    vau Pirms 3 nedēļām, 6 dienām

    Jā saraksats garš. Nekritizēšu,nekritizēšu neko ,bet jautājumi pāris būs. Divas laikam jaunas ražotnes Ganību ielā ar autoplačiem. Vēl jautājums būtu par tilta pārbūvi Kuldigas ielā Vidumgrāvis. kā arī ko nozīmē ATPŪTAI ,KULTURAI RELIĢIJAI 10 521 457 eiro. Sportam laikam bija vairāk par 3 miljoniem. Izrādās mums 30 sporta klubi Ventspilī. Pārējai domei darbam ,un ļoti garš velo ,gājēju ,ielu parku ,iebrauktuvju ,apgaismes utt veidošanai. Daudz par tūrisma atbalstu . jeb ka parasti. Vēl interesanta tabula ir Ventspils iedzīvotāji pa vecuma grupām ,t.i. pa 5 gadiem . Jauta tabula ,perspektīvas fantastiski neiepriecinošas . Visvairāk 50-54 gadi ( Siev -1400 - vīr-1300) :; 0-4 g.(-s 600-v 600) ,25-29g.(s-600 -v 600) 20-34g.(s900 v 900) 35-39 g (s1000-v1000) 50-54g (s1400-v1300) ,55-59g (s1200-v 1100 , 60 -64 g. (s1400 -v1100) 65-69g(s1400 -v 1000) .Tabula laba bet neparocīga skaitļi apmēram ko atri skatoties pierakstīju. Jaunatnes maz nenoliegšu . Der vai ne lēmumi nezinu.

  • -1
    vau Pirms 3 nedēļām, 6 dienām

    Pielikšu te par vakardienas sportu. SAUKTAIS SUBKULTŪRAS SPORTS ,Skeidords ziema vasara. Skrituļslidotaji,Breikigi, Skuteri ,Veikbordisti ,nu un tas ko redzam Ghetto spēlēs. No viniem vairāki veidi jau olimpiskajās spēles. Vēl viens veiods kuru Ventspilī derētu ir PARKŪRS(Izgudroja Franči to lēkāsanu no mājas uz māju vai skriešanu un lēkšanu pā augstām mūra sētam utt)ir viens ventspilnieks šī sports veida cienītājs. Dzīvo tagad Anglijā. Viņš nav 100% parkūrists ,bet patīkloti demonstrēt savas prasmes dažadu elementu izpildē. Uzvārds netiks nopsaukts. Labs cilvēks un fiziski spēcīgs . Pat internetā viņš minimāli ,bet publicē savus trikus. Tu nu tiešām derētu ja kāds pārlēktu no vienas uz otru deviņstāveni. Es nesaku ka Gheto sporisti ir slikti ,bet mēs kāparasti aizejam galejībās . Nu nav viņi un nekad nesauksies Atlēti. Mēs jau aizejam tik tālu ka bērni negribot par sportistiem sāk dēvēt skrituļdēļa meistaru ,bet teiksim par Vieglatlētikas 10 ciņnieku pasmiesies vai ņirgāsies

  • -1
    vau Pirms 3 nedēļām, 6 dienām

    COVID atvaino , es rakstiju par Peciņu un pēc tam Aivariņu ,Speciāli izlaidu to vienu personu pa vidu. Kad bija tas negadījums ar tās personas junioru. Tēma bija par to Ulmani un cūciņu. Atbildi ja vari uzraksti pie tās tēmas. Man liekas ka tas skar tieši mani.

  • -1
    redhaired Pirms 3 nedēļām, 6 dienām

    _ periodiski lasu "VB" portāla versiju krievu valodā - liekas, ka šajā pilsētā dzīvo tikai debīliķi no mātes-krievijas un kartupeļu impērijas - baltkrievijas (!).
    p.s. Jautājums, kāda jēga no šī stulbā nosaukuma"Brīvā Venta", ja tas slavina okupantu un bendes režīmu?

  • -1
    vau Pirms 3 nedēļām, 6 dienām

    Visām četrām PAR. Tomēr ko tu Ventspilī citu gaidi. Nemekle nemaz Krievu portālos ,tepat pietiek internacionales un široka strana moja rodnaja.

  • -1
    Janis Zvejnieks Pirms 3 nedēļām, 5 dienām

    Nu kadreiz latviesu cilvekam bij ta.Baltkrievus sauca par bulbasiem,ukrainus par xaxoliem un visus vinus kopigi iedalija viena grupa ar krieviem.Kazhi,uzbeki,tadziki,tie kas ar skibam acim curkas.Tad atseviski gruzini,armeni,moldovani.Ta vismaz tiem kurus no jaunibas dienam pazistu ari bija tads iedalijums.Man tas tads ari palicis.Nu tad man ir jautajums.Kura bridi(gada) un kapec jus, xaxolus no krievu grupas esat iznemusi un tagat devejat atseviski par ukrainiem ?

  • -1
    Heinrich Pirms 3 nedēļām, 5 dienām

    Tas iedalījums tak ir tāds bijis un paliek.Vienīgi pareizāk būtu saukt hoholus (lielkrievu iedots nosaukums) jeb ukraiņus (pašnosaukums,tāpat kā maģāri ungāriem) par mazkrieviem.Šāds apzīmējums latviešu valodā bijis jau pirms 1940.gada okupācijas,tātad nekā nepareiza nav.
    Krievi jau visi-gan lielkrievi (moskovīti),gan mazkrievi,gan baltkrievi jeb buļbaši.Un krieviju varētu dēvēt arī par moskoviju.

  • -2
    Janis Zvejnieks Pirms 3 nedēļām, 5 dienām

    Heinrich,tatad to ko esmu teicis visu laiku.Krievs ar mazkrievu karo(bralis pret brali).Izkausies,saligs mieru un letini dabus ierit no abam pusem.

  • 0
    Doktors Pirms 3 nedēļām, 4 dienām

    "Šī nodokļa ieņēmumus 2025.gadā un turpmākajos gados būtiski negatīvi ietekmēs valstī pieņemtie lēmumi par izmaiņām darbaspēka nodokļos"

    A kas tieši negatīvs, ja cilvēku makos paliek vairāk naudas?

  • -2
    Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome Pirms 3 nedēļām, 3 dienām

    Atbild Ventspils domes administrācijas Finanšu nodaļa:
    “No 2025.gada valstī ir realizētas darbaspēka nodokļu izmaiņas, atsakoties no diferencētā neapliekamā minimuma, palielinot neapliekamo minimumu pensionāriem, mainot likmes u.c.

    Šo izmaiņu rezultātā lielākajai daļai strādājošo samazinās tā atlīdzības daļa, kam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un līdz ar to pie nemainīgas algas, “uz rokas” saņemamā summa pieaug.

    Vienlaikus, IIN ieņēmumu kopējais apmērs valstī būs mazāks, nekā pirms šo izmaiņu veikšanas, negatīvi ietekmējot arī pašvaldību nodokļu ieņēmumus, kur IIN ir galvenais avots (informācijai - 2024.gadā IIN veidoja 89% no visiem pašvaldību nodokļu ieņēmumiem).

    Lai kompensētu minēto IIN ieņēmumu samazinājumu, 2025. gada pašvaldību budžetiem tiek novirzīti 78% no kopējiem valsts IIN ieņēmumiem (iepriekšējo 75% vietā). Papildus tam pašvaldībām ir piešķirta speciālā dotācija no valsts budžeta, lai mazinātu nodokļu reformas negatīvo ietekmi.”

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: