Labākais ostu pārvaldības modelis izveidots pirms 30 gadiem

Atbilstoši Likumam par ostām, kas stājās spēkā 1994. gada 26. jūlijā, Ventspils dome tā paša gada 18. augustā pieņēma lēmumu nr. 67 par Ventspils ostas pārvaldes izveidošanu. Pilsētas pašvaldība piešķīra jaunizveidotajai iestādei visus nepieciešamos resursus darbības uzsākšanai. Pēc 16 darbības gadiem pilsētas pašvaldības iestādes statusā 2010. gadā Ventspils brīvostas pārvalde tika pārveidota par atvasinātu publisku personu.

«Tas bija iedvesmojošs laiks ar skatu uz cerīgu nākotni»

Reti kurš zina, ka darbu, izstrādājot Likumu par ostām, vadījis pieredzējušais jūrasbraucējs, vēlāk ceturtdaļgadsimta garumā – Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš atceras: «Man bija tas gods vadīt darba grupu, kas veidoja Likumu par ostām. Tolaik strādāju Jūras lietu ministrijas Jūrniecības departamentā. Mūsu departamentā bija Ostu nodaļa. Tas laiks bija interesants un aizraujošs ar to, ka rakstījām likumus, tostarp arī Likumu par ostām. Sākotnējā likuma projektā dominēja valsts loma. Drīzumā likuma tapšanas darbībā iesaistījās Ventspils domes vadītājs Aivars Lembergs, kurš aizstāvēja pašvaldības intereses. Tobrīd Ventspils jau bija iepazinusies ar daudzu valstu pieredzi. Sākās diskusija par valsts un pašvaldības lomu ostu vadībā. Diskusija bija konstruktīva, jo visi bija vērsti uz labāko rezultātu sasniegšanu. Tas bija iedvesmojošs laiks ar skatu uz cerīgu nākotni.»

Likums par ostām tapa ciešā valsts un pašvaldību sadarbībā. Tā galvenā būtība bija tā, ka Ostas pārvalde ir publiska, nevis komercpersona un pārvalda ostas infrastruktūru. Savukārt komersanti šo infrastruktūru izmanto, galvenokārt to nomājot, sava biznesa attīstībai. Tāda ir ostu struktūra Latvijā. Ostas pārvalde investē publiskajā infrastruktūrā – piestātnēs, būvēs un citos objektos, bet komersanti – termināļu iekārtās un kravu pārkraušanas tehnikā. Ventspils ostā par termināļu operatoriem strādāja vairāk nekā desmit komersantu.

Paritātes un sadarbības modelis

90. gados Ventspilī bija izveidots veiksmīgs un abpusēji izdevīgs ostas pārvaldības modelis, kas balstīts uz publiskā un privātā sektora partnerību un paritātes principu starp valsti un pašvaldību. Sākumā ostas valdē ietilpa pa pieciem, pēc tam – pa četriem valsts un pašvaldības pārstāvjiem. Jebkuru brīvostas pārvaldes lēmumu varēja pieņemt, tikai kopīgi balsojot valsts un pašvaldības pārstāvjiem. «25 gadu laikā šādai ostas pārvaldei ne reizi nav bijuši strīdi un nesaprašanās, konfliktsituācijas, kas traucētu pieņemt lēmumus,» atceras Sarmulis.

Tika noteiktas Ventspils brīvostas teritorijas robežas, kurās valsts un pašvaldība nodeva savu īpašumu valdījumā Ventspils brīvostas pārvaldei. «Tas tika darīts, lai konsolidētu visus resursus ostas attīstībai,» norāda Sarmulis, uzsverot, ka Ventspils brīvostas pārvalde nekad nav saņēmusi peļņu. Visi Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumi tika novirzīti ostas attīstībai.

Kopš 1997. gada, pēc Ventspils brīvostas likuma pieņemšanas, ostas administrāciju sāka dēvēt par Ventspils brīvostas pārvaldi. Brīvostas pārvalde apsaimniekoja visu ostas teritoriju un nodarbojās ar tās attīstību. Pagājušā gadsimta 90. gadu otrajā pusē notika grandioza ostas modernizācija. Kopš 1998. gada osta ir spējusi uzņemt jebkuras kravnesības kuģus, kādi vien var ienākt Baltijas jūrā. Joprojām daudzām ostām nav šādas iespējas.

Infrastruktūrā ieguldītais miljards

Modernizācija sniedza labus rezultātus. Ventspils sāka veiksmīgi konkurēt ar citām Baltijas jūras ostām. 2000. gadu sākumā Ventspils osta kļuva par lielāko prāmju kravu pārvadājumu centru Latvijā. 2002. gadā Ventspils brīvostas pārvalde sāka mērķtiecīgi tās teritorijā attīstīt industriālo zonu, piesaistot Ventspilij rūpniecības uzņēmumus. Brīvostas teritorija ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajām investīciju vietām Latvijā. Ostā izbūvēti seši jauni termināļi, izbūvētas no jauna vai rekonstruētas 22 piestātnes komerciālai izmantošanai, izbūvēti desmitiem hektāru kravas laukumu un desmitiem kilometru pievedceļu termināļiem un rūpnieciskajām zonām; uzbūvēti divi tilti un 13 rūpniecības ēkas.

Nevienā no Latvijas ostām nav bijušas tik vērienīgas investīcijas publiskajā infrastruktūrā kā Ventspilī. Kopējā investīciju summa publiskajā infrastruktūrā – ostā un pievedceļos – sasniegusi gandrīz miljardu eiro: 600 miljoni eiro privāto un aptuveni 360 miljoni eiro publisko investīciju, tostarp apmēram 40 miljoni eiro investēti rūpniecības attīstībā, nodrošinot aptuveni 2000 jaunas darba vietas ventspilniekiem. Ventspils no specializētās ostas pārtapa universālā ostā un industriālā centrā ar attīstītu mašīnbūvi, metālapstrādi, elektroniku un citām rūpniecības nozarēm. Pateicoties tam, diversificēta pilsētas ekonomika.

Pašvaldībai jāatgriežas pie ostas pārvaldīšanas

Stāsts par ostas veiksmīgu pārvaldību ar valsts un pašvaldības paritātes līdzdalību pēkšņi apstājās 2019. gada nogalē, kad no ostas pārvaldes izstūma pašvaldību un ostu sāka pārvaldīt valsts. Šim mērķim 2019. gada decembrī tika izveidota VAS Ventas osta, kurai bija paredzēts pārņemt brīvostas pārvaldnieka funkcijas, bet pārejas posmā tā darbojās paralēli Ventspils brīvostas pārvaldei. 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā sāktā ostu reforma joprojām nav pabeigta, un valdība meklē jaunus risinājumus. Jau tas vien, ka reforma ilgst piekto gadu bez redzamiem pozitīviem rezultātiem, liecina, ka nekas labāks par iepriekšējo ostu pārvaldības modeli vēl nav izdomāts.

Viena no ostas reformas negatīvajām sekām ir tā, ka piekto gadu pašvaldība nevar rīkoties un gūt ienākumus no saviem īpašumiem, uz kuriem pašvaldībai ar likumu atņemtas valdījuma tiesības. Visus ienākumus no īpašuma, kas pieder pašvaldībai un visiem pilsētas iedzīvotājiem, galvenokārt no tā nomas, saņem Ventspils brīvostas pārvalde. Pilsētas pašvaldības interesēs ir atgriezties pie ostas pārvaldības, jo pašvaldībai pieder vairāk nekā 60% zemes ostas teritorijā, Ventspils brīvostas valdījumā nodoti 166 miljonus eiro vērti pilsētas domes īpašumi. Vienlaikus valstij brīvostas teritorijā pieder 25,26% zemes, fiziskām un juridiskām personām – 13,5% zemes, bet pašai Ventspils brīvostas pārvaldei – tikai 1,04%.

Satiksmes ministrija pieņēmusi lēmumu no šā gada 1. jūlija uz gadu apturēt VAS Ventas osta saimniecisko darbību. Valsts uzņēmuma četru gadu darbības laikā naudas tā uzturēšanai iztērēts ne mazums, bet sludinātie mērķi – uzlabot ostas pārvaldību – tā arī nav sasniegti. Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldes bija paredzēts likvidēt un aizstāt ar jaunizveidotām valsts kapitālsabiedrībām līdz 2023. gada 31. decembrim, taču Satiksmes ministrija rosināja šo termiņu pagarināt līdz 2024. gada 30. jūnijam. Plānotā VAS Rīgas osta līdz pat šim laikam nav nodibināta, bet VAS Ventas osta četru gadu laikā tā arī nav spējusi pārņemt Ventspils brīvostas pārvaldības funkcijas.

Citās Eiropas ostās darbojas dažādas pārvaldes formas, ieskaitot akciju sabiedrības. Tomēr noteicošais šajās sabiedrībās ir tas, kam pieder zeme un citi ostas īpašumi. Nav zināmi gadījumi citās ostās, kad savus īpašumus nedrīkstētu pārvaldīt pats īpašnieks.

Līdz ar to lielākā daļa Baltijas un Ziemeļjūras ostu, kā arī praktiski visas pārējās Eiropas ostas pieder pašvaldībām. Ventspils pašvaldībai arī jāatgriežas pie ostas pārvaldības.