Kalendārs liecina, ka straujiem soļiem pietuvojies rudens. Un tas nozīmē, ka arī Ventspils Jahtu osta pamazām gatavojas sezonas noslēgumam. Kaut arī apkopot šīs sezonas rezultātus vēl ir pāragri, jau šobrīd secināms, ka Jahtu ostas apmeklētība un atpazīstamība ar katru gadu turpina pieaugt.
Ventspils Jahtu osta – nozīmīgs pieturas punkts
3Turklāt, sadarbojoties ar Ventspils brīvostas pārvaldi, Jahtu osta šogad iesaistījās vērienīgā projektā, kas nākotnē, iespējams, piesaistīs vēl vairāk burātāju.
Prognozē daudzsološus rezultātus
Sākotnēji maz izmantotajā teritorijā Medņu ielā 40 pēdējo gadu laikā notikušas pozitīvas pārmaiņas. Par Jahtu ostas attīstību un jahtu apkalpošanu jau trešo sezonu veiksmīgi gādā SIA Baltic Marine Invest meitaskompānija SIA New Yacht Marina, kas noslēgusi līgumu ar Ventspils brīvostas pārvaldi par zemes nomu. Kopš darba uzsākšanas 2014. gada nogalē Jahtu osta pakāpeniski tiek sakārtota, vienlaikus paplašinot arī piedāvājumu klāstu burātājiem un citiem ūdenstūristiem. Ieguldītā darba rezultāti galvenokārt atspoguļojas statistikas datos – jahtu tūrisma aktivitāte mūsu ostā arvien pieaug.
Sākotnēji licies, ka šī gada sezonas rādītāji nepiemēroto laika apstākļu, kādi valdīja jūnijā un jūlijā, dēļ varētu būt sliktāki nekā pērn, bet šobrīd, arvien tuvojoties sezonas noslēgumam, vērojamas pozitīvas tendences, informēja Ventspils Jahtu ostas pārvaldnieks Reinis Ābele. Vadoties pēc iepriekšējo gadu pieredzes, sezona turpināsies vēl aptuveni līdz oktobra beigām, taču jau šobrīd secināms, ka kopējie rādītāji būs vismaz pērnā gada līmenī.
Līdz 30. augustam ostā šosezon ienākušas 428 jahtas no 20 dažādām valstīm. Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad skaitliski visvairāk jahtu Ventspils ostā ienākušas no Vācijas, attiecīgi pēc tam seko Somija, Zviedrija un citas valstis. Turklāt, kā pastāstīja Ābele, šajā sezonā iezīmējusies līdz šim nebijusi tendence – ceļotāji no Lielbritānijas. 2015. gada sezonā Ventspilī viesojās 8 jahtas no šīs valsts, pērn – 12, bet šogad līdz jūlija beigām to skaits sasniedzis jau 20. Pozitīvi rādītāji vērojami arī Jahtu ostā pavadīto dienu ziņā, jo tieši šie statistikas dati, kā skaidro Ābele, visprecīzāk atspoguļo viesu apmierinātību ar sniegto pakalpojumu kvalitāti – jo ilgāk viņi izvēlas uzturēties pie mums, jo lielāka ir apmierinātība ar saņemto pakalpojumu kvalitāti.
Turklāt šogad Jahtu osta eksperimentālā kārtā piedāvāja vēl nebijušu pakalpojumu – iespēju īrēt vienu divvietīgu numuriņu jahtkluba ēkas otrajā stāvā. Pieprasījums pēc šāda pakalpojuma bija liels – to steidza izmantot gan burātāji, gan arī citi pilsētas viesi, sacīja Ābele.
Šobrīd Jahtu osta var nodrošināt stāvvietu 20 jahtām, taču, tā kā burātāju aktivitāte ar katru gadu pieaug, pašā tūrisma sezonas plaukumā ostā trūkst vietu. Tāpēc nereti tiek izmantotas arī kuģu piestātnes līdzās esošajā Zvejas ostā.
Gatavojas projekta realizācijai
Šajā sezonā kompānija galvenokārt strādāja pie Latvijas–Igaunijas pārrobežu programmas projekta Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā izstrādes. Projekta kopējais mērķis ir izveidot mazu ostu tīklu ar kvalitatīviem pakalpojumiem Baltijas jūras austrumu piekrastē, Rīgas jūras līcī gan Latvijā, gan arī Igaunijā, popularizējot ostu kā atraktīvu galamērķi.
Ventspils Jahtu ostā plānota 4. piestātnes rekonstrukcija, peldošo pontonu ar pietauvošanās fingeriem izvietošana, Jahtu ostas ēkas rekonstrukcija, jahtu pārvietojamā celtņa iegāde un glabāšanas laukuma izveide, kā arī citas aktivitātes, kas saistītas ar jahtu ostu tīkla mārketingu un burātāju piesaisti.
Kā norādīja pārvaldnieks, būvdarbus uzsāks šoziem, lai daļa no plānotajām iecerēm būtu realizētas jau līdz nākamās sezonas atklāšanai. Projekta īstenošanai Eiropas Savienība piešķīrusi Ventspils Jahtu ostai finansiālos līdzekļus 630 353 eiro apmērā (projekta kopsumma ar uzņēmuma līdzfinansējumu – 741 592 eiro).
Taču, rūpējoties par to, lai Jahtu osta kļūtu aizvien simpātiskāka burātājiem un arī vietējiem iedzīvotājiem, jau pagājušā gada sezonā tika veikti būtiski uzlabojumi, kas pozitīvi novērtēti arī šogad. Ikvienam ir pieejama āra kafejnīca ar bagātīgu piedāvājuma klāstu, uzstādīti jahtu pietauvošanās gali jeb mūringi, nodrošinot drošāku publisko zonu, ierīkota slēgta teritorija automašīnu satiksmei, uzlabots Jahtu ostas interneta pieslēgums, noņemti zvejas kuģu fenderi, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu iespēju arī jahtām izmantot zvejas kuģu piestātnes, kā arī labiekārtota dežurantu pieņemšanas telpa. Un, līdzīgi kā citus gadus, arī šogad Jahtu osta nodrošināja visus nepieciešamos pakalpojumus burātājiem un jahtu pasažieriem – aprīkotas dušas un labierīcības, veļas automātus, saunas pakalpojumu, velonomu, jahtu izcelšanu, remontu un citus.
Interaktīvs e-kiosks burātāju ērtībām
Ventspils Jahtu osta sadarbībā ar brīvostas pārvaldi šosezon iesaistījās Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projektā SmartPorts – Moderns un pievilcīgs mazo ostu tīkls ar interaktīvu pārrobežu informācijas sistēmu, kopēju mārketingu un uzlabotiem ostu pakalpojumiem. Rezultātā Jahtu ostas pārziņā šobrīd atrodas skārienjutīgs interaktīvs e-kiosks jeb elektronisks informācijas stends. Kioskā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu palīdzību izveidota vienota informācijas un rezervācijas sistēma HelloPorts, kuru izmantojot burātāji var plānot savu ceļojumu, rezervēt vietu jahtu ostās, norēķināties par pakalpojumiem, plānot tūrisma maršrutu un iegūt citu sev nepieciešamo informāciju. Līdzīgi kioski ar šo pašu informācijas tīklu uzstādīti arī citās projektā iesaistītajās ostās, tādējādi paredzot, ka mazās ostas kļūs par aizvien nozīmīgākiem spēlētājiem reģiona ekonomiskās attīstības procesā.
Kioska dizains veidots vaļa astes formā, taču, lai piešķirtu tam oriģinālu izskatu, pie mums kiosks tiks apgleznots līdzīgi kā Jahtu ostā izvietota gotiņa, par kuras vizuālo noformējumu parūpējusies māksliniece Elvīra Aznagulova.
Tā kā jau drīzumā Jahtu ostā sāksies būvdarbi, e-kiosks ceļotājiem būs pieejams nākamā gada sezonā, norādīja pārvaldnieks.
Tāpat sadarbībā ar brīvostas pārvaldi Ghetto Games festivāla laikā gan Jahtu ostā, gan arī pie citām Ventspils ostas piestātnēm šovasar norisinājās Latvijas atklātais Stand up paddle (SUP) čempionāts, pulcējot gan airēšanas entuziastus, gan arī profesionālus sportistus no Latvijas un ārvalstīm. Līdz ar to pasākums vienlaikus kļuva arī par nozīmīgāko izklaides norisi šajā sezonā, atzīmēja Ābele.
Ventspils Jahtu ostas pārvaldnieks Reinis Ābele.
Ventspils Jahtu ostas teritorijas attīstības vizualizācija. Šādi jahtu osta izskatīsies jau aptuveni tuvāko divu gadu laikā.
Pagājušo jahtu sezonu rezultāti
ienākušas jahtas:
2015. gadā 394
2016. gadā 450
kopējais jahtu pasažieru skaits:
2015. gadā 1367
2016. gadā 1452
pavadīto dienu skaits:
2015. gadā 727
2016. gadā 858
ģeogrāfiskie rādītāji:
2015. gadā 16 valstis
2016. gadā 23 valstis
Jahtu osta ir konkurētspējīga
Imants Sarmulis
Ventspils brīvostas pārvaldnieks
– Kopš 2014. gada, kad tika parakstīts līgums par zemes nomu ar SIA New Yacht Marina, Jahtu ostā vērojama nepārtraukta attīstība un izaugsme. Burātājus interesē sakārtota, droša osta, un Ventspils to šobrīd neapšaubāmi var piedāvāt. Plānotie Jahtu ostas attīstības darbi Eiropas Savienības projekta gaitā, kā arī interaktīvā e-kioska izvietošana, ar kura palīdzību ceļotāji vēl ērtāk varēs plānot maršrutus, rezervēt dažādus pakalpojumus un veikt to apmaksu, norāda uz Ventspils Jahtu ostu kā arvien pievilcīgāku un nopietnāku punktu burātāju pasaules kartēs.
Komentāri (3)
Bet ko tas dod, ja apkārt jahtu ostai izskatās kā no padomju laikiem?
Kā palika ar projektu pārvietot zivju kombinātu?
Kā zināms, zivju pārstrādes nozare ļoti cieš no sankcijām, kas diemžēl liek atlikt labi iecerētus projektus. Neskatoties uz potenciālo ES līdzfinansējuma atbalstu, veicot uzņēmuma finanšu aprēķinus, izvērtējot situāciju zivju konservu tirgū, kā arī visu iekārtu pārcelšanas izmaksas, uzņēmums atteicās no iespējas nomāt jaunu ēku Talsu ielā 200 un līdz ar to atstāt teritoriju Enkuru ielā. Tomēr nav izslēgts, ka, situācijai nozarē uzlabojoties, pie pārcelšanās idejas varētu atgriezties.
Kā ta, te jo i kuo redzet, vo ne? Ka pilsēte penāks RĪTDIEN ta jo redzes vel ko vairāks.