Ar putekļiem pret pesticīdiem

Nupat noslēdzies pētījums, kas pierāda, ka pesticīdu atliekas uzkrājas arī ēkās. Tajā analizēti putekļu paraugi arī Ventspils novadā.

Pat aizliegtas vielas

Latvijas Permakultūras biedrība un Ekodizaina kompetences centrs, kuras ir arī vienas no aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām, kas iestājas par to, lai tiktu noteiktas aizsargjoslas ap dzīvojamām mājām, kur būtu aizliegta pesticīdu jeb sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana, 2022. gadā sadarbībā ar laboratoriju Francijā īstenojušas pētījumu, lai noskaidrotu, vai kultūraugu plantāciju tuvumā – ēkās, kurās ik dienu uzturas tās iemītnieki, – konstatējamas pesticīdu pēdas. Pētījuma rezultāti nav pārsteidzoši pašiem projekta īstenotājiem, kā arī Latvijas mediķiem, kas diskusijā ar varas pārstāvjiem jau sen norāda uz pesticīdu saistību ar iedzīvotāju veselības kvalitāti un dažādu slimību pieaugumu, tādēļ aicina likumā noteikt ierobežojošus pasākumus. Putekļu analīze atklāj, ka gandrīz visos paraugos lielākā vai mazākā koncentrācijā atrodami dažādi pesticīdi, tai skaitā arī viens no bīstamākajiem – tiakloprīds. Tiesa, putekļu paraugos, kas ievākti Ventspils novadā, šī ķīmiskā savienojuma nav, taču tā klātbūtne atrodama 22% Latvijā ievākto paraugu. Kā skaidro Ekodizaina kompetences centra ķīmijas eksperte Anna Lankovska, šāds atklājums uzskatāms par satraucošu, jo «tiakloprīds ir savienojums, kas pieder insekticīdu klasei un tūlītēji iedarbojas uz insekta nervu sistēmu, to paralizējot, tādā veidā nogalinot.» Taču tas, kas ir satraucošākais šī atklājuma kontekstā, ir fakts, ka tiakloprīda lietošana Eiropas Savienībā bija atļauta tikai līdz 2020. gada februārim, bet to krājumu izmantošana – līdz 2020. gada beigām. Šī viela tika aizliegta, jo tika pierādīta to negatīvā ietekme uz apputeksnētājiem, tātad arī bitēm. Līdz ar to ķīmiķe izvirza jautājumu, cik godīgi tiek ievērotas prasības par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kuru darbīgās vielu izmantošana ir aizliegta Eiropas Savienības līmenī?

Pietrūkst datu

Pētījuma Pesticīdi tavas mājas putekļos iniciatori Latvijas iedzīvotājus, kuri ikdienā dzīvo vai daudz laika pavada kultūraugu plantāciju tuvumā, 2022. gada vasarā aicināja savākt putekļu paraugus un nosūtīt tos analīzēm. Tas tika darīts, lai reaģētu uz Saeimas rīcību, velkot garumā lēmumu par aizsargjoslu ieviešanu, kas pēc iedzīvotāju iniciatīvas tika rosināts jau 2020. gadā un kura izskatīšanai tika izveidota speciāla darba grupa. Jautājuma izpētē iesaistījās gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijas, Saeimas analītiskais dienests, kā arī dažādas vides organizācijas un Latvijas Ārstu biedrība. Tomēr, lai arī vides organizācijas bija gatavas kompromisam, ka aizsargjosla varētu tikt noteikta nevis 1 km attālumā, kā tas sākotnēji tika rosināts, bet vismaz 25 metru attālumā no kultūrauga plantācijas, lauksaimnieki, kuru viedokli aizstāv arī Zemkopības ministrija, papildu ierobežojumiem sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanā nav gatavi. Viens no argumentiem – nav pierādījumu, ka pesticīdi kaitīgi ietekmē cilvēkus, kuri dzīvo blakus miglotiem laukiem, jo, pareizi tos lietojot, tiem jāpaliek tikai uz lauka. Līdz ar to iniciatīva iestrēgusi parlamentā.

Sarkanais signāls

Pētījums ar putekļiem nepretendē uz zinātnisku precizitāti, bet gan vairāk ir kā sarkanā signāllampiņa, norādot uz to, ka problēma ir reāla un ir steidzami risināma. Tā prasa ne vien lēmumus par aizsarglīdzekļu lietošanu papildus ierobežojošiem pasākumiem un to kontroles, bet arī nopietnu zinātnisku pieeju – pētījumus un precīzus datus. Šobrīd ir apgāzts arguments, ka lietotie pesticīdi paliek tikai uz lauka. Izrādās, ka tie nokļūst mājās pat divu kilometru attālumā no kultūraugu laukiem.

No mājām savāktie putekļi tika testēti laboratorijā Francijā, un gandrīz visos tika noteikta dažādu augu aizsardzības līdzekļu – herbicīdu, fungicīdu un insekticīdu klātesamība, atšķīrās vien atrastās vielas un to koncentrācijas pakāpe. Tikai divi no testējamiem materiāliem bija bez pesticīdiem. Kā skaidro pētījuma veicēji, tad katrai no šo aizsarglīdzekļu grupām ir savs mērķis. Herbicīdi iznīcina nezāles, fungicīdi – sēnītes, bet insekticīdi – kaitēkļus. Tāpat tiek uzsvērts, ka Eiropas Savienībā intensīvā lauksaimniecība jeb tāda saimniekošana, kurā ar nezālēm, kaitēkļiem un slimībām lauksaimnieki cīnās, izmantojot sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus, ir dominējošā. Eiropā ik gadu tiek izmantoti apmēram 400 tūkstoši tonnu pesticīdu un ir dažādas metodes to lietošanai, taču visizplatītākā ir izsmidzināšana. Un tieši izsmidzināšanas metode veicina pesticīdu nokļūšanu arī teritorijās ārpus kultūraugu plantācijām, tai skaitā savvaļas teritorijās un citu personu privātīpašumos, norāda Lankovska.

72% testēto paraugu atrasts tebukonazols, kas klasificējams ne vien kā fungicīds, bet arī biocīds. Taču neviens no parauga ievācējiem nav norādījis, ka to kā aktīvo vielu kādā no preparātiem izmanto savā mājsaimniecībā. 39% gadījumu paraugos tika atrast fluopirāms, kas tāpat kā tebukonazols ir fungicīdu klases savienojums, kura atļautais pielietojums Latvijas teritorijā ir dažādu graudaugu apstrādei. Tikpat bieži putekļos atrasts herbicīdu grupas savienojums – MCPA. 33% paraugu konstatēta fungicīda – piraklostrobīna klātbūtne, bet vairāk nekā 20% konstatēts cipermetrīns, spiroksamīns, kā arī jau pieminētais bīstamais un aizliegtais tiakloprīds.

Atrasti arī novadā

Starp novadiem, kuros putekļi pētīti, ir arī Ventspils novads. Pētījums bija anonīms, taču putekļu ievākšanas vietu iespējams identificēt pēc vietas pasta indeksa, tāpat norādīts putekļu savākšanas laiks, kā arī vietas attālums līdz kultūrauga plantācijai un vietas apstākļi – vai un kāds norobežojums ēku atdala no lauka. Projekta rezultāti ļauj konstatēt, ka viens no paraugiem ir ievākts Popes pagastā, 2022. gada 12. jūlijā ēkā, kas atrodas 39 metru attālumā no kultūraugu plantācijas un ko norobežo mākslīgais žogs. Ventas Balss rīcībā ir informācija, ka paraugs varētu būt ņemts no Popes pirmskolas izglītības iestādes Zemenīte. Šajā paraugā konstatēta trīs augu aizsardzības līdzekļu – ciprodinila, fluopirāma, kas ir fungicīti, kā arī tebukonazola – klātbūtne. Šis pats augu aizsardzības līdzeklis atrasts arī otrā putekļu paraugā Ventspils novadā, kas ievākts Jūrkalnes pagastā, aptuveni 100 metru attālumā no graudaugu plantācijas, ko no apdzīvotās teritorijas norobežo augu stādījumi. Jūrkalnē putekļi savākti 2022. gada 20. jūlijā. Jūrkalnes gadījumā testēšanas rezultātā putekļos konstatēts arī herbicīds MCPA, kā arī fungicīds piraklostrobīns.

Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece skaidro, ka šajos putekļos atrastās vielas ir ļoti nelielā koncentrācijā, taču to klātesamība apliecina, ka tās nepaliek tikai uz lauka, bet izplatās arī apkārtējā vidē. Kā Ventas Balsij, uzzinot šo faktu, komentēja kāda no Popes bērnudārza audzēkņa mammām, kas vēlējās palikt anonīma, jautājums ir, kas tādā gadījumā notiek uz bērnu laukuma rotaļu iekārtām un mazdārziņos, kas atrodas turpat blakus iedzīvotājiem? Popes iedzīvotājas ieskatā sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana pašā ciema centrā, vēl jo vairāk tik tuvu izglītības iestādēm, būtu aizliedzama.

Savukārt Elita Kuģeniece, kas ir arī biteniece un ievāc medu Ances pusē, pārstāv viedokli, ka svarīgi ir prast visiem savstarpēji sadzīvot un sava vieta ir gan pesticīdu lietošanai, gan arī bioloģiskajām saimniecībām un iedzīvotāju tiesībām uz tīru vidi. «Ja ar konkrēto līdzekli atļauts miglot tikai naktī vai pie konkrētiem laikapstākļiem, tad tā arī jādara.» Vienlaikus viņa piekrīt, ka bioloģiskajiem saimniekiem atrast no pesticīdiem brīvas vietas ir kļuvis pavisam apgrūtinoši. Tādēļ samērīgas aizsargjoslas un precīza, atbilstoši noteikumiem īstenota augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kā arī pierobežnieku informēšana par to, kad un kas tiks lietots, būtu kompromisa risinājums. Arī novadnieks Roberts, kuram ir saimniecība Ziru pagastā, gaida lēmumus par aizsargjoslām un papildu noteikumiem sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, jo vēlas reģistrēt bioloģisko saimniecību. Šobrīd viņam to liedz darīt turpat blakus esošie, citam īpašniekam piederošie kultūraugu lauki, kas tiek apstrādāti konvencionāli.

Savas tiesības jāaizstāv

Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Evisa Stankus norāda uz faktu, ka šobrīd Latvijas vides organizācijām un iedzīvotājiem ir liegta iespēja saņemt informāciju par to, kādi un, kādos apmēros augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti. Tuvākajās dienās tiek gaidīts tiesas spriedums par to, vai šo datu noslepenošana ir bijusi tiesiska rīcība no valsts puses. Tikmēr iedzīvotājiem Stankus iesaka izmantot nupat izsludinātā jaunā Pašvaldību likuma sniegtās iespējas un ar kolektīvajiem iesniegumiem vērsties arī pie savām pašvaldībām, kurām ir teritorijas plānošanas funkcija, ja ir vēlme un nepieciešamība veikt pasākumus, lai ierobežotu intensīvo lauksaimniecību ciema teritorijā. Tāpat iedzīvotāji var paši sekot līdzi tam, kā tiek ievērotas prasības pesticīdu lietošanai, izmantojot dažādas aplikācijas, vērojot laikapstākļus un pārkāpumu gadījumā par to ziņojot kontrolējošajām iestādēm. Mežvilka gan norāda, ka vēl viena no problēmām saistībā ar pesticīdu kontroli ir tāda, ka no 160 sintētiskajos augu aizsardzības līdzekļos esošajām aktīvajām vielām Latvijas uzraugošie dienesti pārbauda vien ap desmit.

FAKTI: