Zūru muižā nodegusi klēts

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iknedēļas notikumu apkopojumā šim notikumam veltīta īsa rindiņa: «Sestdien plkst. 14.48 ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Ventspils novada Vārves pagastu, kur dega šķūnis 800 kvadrātmetru platībā. Plkst. 20.57 ugunsgrēks likvidēts.» Nodegušais šķūnis izrādījās kādreizējās Zūru muižas magazīnas klēts.

Valsts policijas Ventspils iecirknī par ugunsgrēka faktu Zūrās ierosināts kriminālprocess un tiek noskaidroti notikušā iemesli. Policija lūdz iespējamos aculieciniekus dalīties ar noderīgu informāciju par notikušo, zvanot uz Valsts policijas tālruņa numuru 110.

Apkārtējo māju iedzīvotāji joprojām nespēj atgūties no pārdzīvotajām emocijām. Viena no dzīvojamajām mājām atrodas tikai kādu 50 metru attālumā no degušās ēkas. Šīs mājas saimnieki arī izsauca ugunsdzēsējus un policiju. Visu laiku, kamēr tika dzēsts ugunsgrēks, cilvēki stāvēja uz lieveņa, baiļojoties, ka uguns var pārmesties arī uz viņu māju. «Paldies Dievam, vējš nepūta uz mūsu pusi, citādi mūsu mājas jumts momentā aizsviltos!» pastāstīja mājas saimniece. Daudzi ciema iedzīvotāji bija atskrējuši pie viņu mājas, gatavi steigties palīgā, ja liesmas apņemtu dzīvojamo ēku.

Savā starpā apspriežot ugunsgrēku muižā, zūrenieki min dažādas versijas par notikušā iemesliem. Pensionārs, kurš dzīvo trīsstāvu daudzdzīvokļu mājā, pieļauj, ka tas varēja būt vietējo pusaudžu roku darbs. Pēc zūrenieka teiktā, šis nav pirmais ugunsgrēks ciemā, ko varētu būt sarīkojuši jaunie piromāni. Pirms divām nedēļām dega neapdzīvota dzīvojamā ēka, tiesa, toreiz liesmas izdevies ātri apdzēst. Vietējie iedzīvotāji stāsta arī par kādu aizdomīga izskata svešinieku, kurš ugunsgrēka dienā redzēts blakus notikuma vietai. Kaut gan, kā piezīmēja Vārves pagasta pārvaldes vadītāja Gunita Ansone, pussagruvušajā klētī brīvi varējis iekļūt jebkurš.

Kādreiz Zūru muižas ēku komplekss bija iekļauts valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā. Nodegusī magazīnas klēts ēka ar tornīti ir visvecākā būve šajā kompleksā, datēta ar 1803. gadu. Līdz ugunsgrēkam klēts tornīti rotāja vēja rādītājs ar gada skaitli 1803 – liecinieks par šīs ēkas vecumu. Būves nosaukums – magazīnas klēts – norāda uz tās sākotnējo funkciju. Saskaņā ar cara izdoto dekrētu muižu īpašniekiem bija jāveido graudaugu sēklu uzkrājumi nebaltām dienām. No šīm rezervēm graudus pārdeva vietējiem zemniekiem.

Pirmās brīvvalsts laikā un padomju gados – no 1938. līdz 1996. gadam – Zūru muižā atradās Lauksaimniecības skola. Zūrās sastaptais pensionārs kādreiz pats ir mācījies šajā skolā. Viņš atminējās, ka nodegušajā klēts ēkā arī atradušās mācību klases. Kad mācību iestādi slēdza, muižas komplekss pārgāja privātīpašumā, tam nomainījušies jau vairāki īpašnieki, kuru vidū bijuši arī ārzemnieki. Pašreizējais muižas īpašnieks dzīvo Šveicē.

Vārves pagasta novadpētniecības ekspozīcijas vadītāja Viktorija Rebuka atceras, ka padomju laikā muižas kompleksa ēkas tika remontētas, pielāgojot mācību iestādes vajadzībām un šī iemesla dēļ izslēdzot ēkas no arhitektūras pieminekļu saraksta, lai aizsargājamā objekta statuss nesarežģītu remontdarbu procesu. Vēlāk tas atviegloja dzīvi arī muižas privātajiem īpašniekiem, kuri mainījās cits pēc cita. Viņiem nebija nekādas atbildības par bijušā arhitektūras pieminekļa saglabāšanu. Šobrīd ēku komplekss iet postā un šajā vietā valda skumja pamestība. Pašreizējais īpašnieks vietējiem iedzīvotājiem solījis šeit izbūvēt rezidenci ārzemju māksliniekiem. Tomēr tālāk par skaistiem plāniem nekas nav pavirzījies.

«Svarīgi, lai būtu sakārtota apkārtējā vide. Vai šeit notiks kāda darbība – tas ir ļoti tālas perspektīvas jautājums,» uzskata Rebuka. Pagasta pārvaldes vadītāja Gunita Ansone ir kategoriskāka: īpašniekam ir jārūpējas un jāuztur kārtībā savs īpašums. Pēc ugunsgrēka pagasta pārvalde sazinājās ar muižas īpašnieku, kurš solījis pēc dažām dienām ierasties Zūrās. Tikšanās laikā pagastā pārvaldes vadītāja cer ar viņu pārrunāt īpašnieka pienākumus sava īpašuma saglabāšanā. «Plāni ir grandiozi, bet pagaidām īpašnieks pat nevar ieviest kārtību savos īpašumos,» neapmierinātību neslēpj Ansone.

Ventspils novada teritorijā esošo muižu vēstures zinātājs Roberts Grinbergs, tagad jau bijušais ventspilnieks, kurš tikko sācis darbu kādas Jelgavas novada muižas vadītāja amatā, vērš uzmanību, ka tikai viena no tām – Popes muiža – palikusi pašvaldības īpašumā un, pateicoties tam, tiek uzturēta apmierinošā stāvoklī. Diemžēl pārējās muižas ir privātīpašnieku rokās, un to liktenis ir neapskaužams. Uzskatāms piemērs tam ir Zūru muiža. «Vēl pirms 20 gadiem muižkunga mājā bija saglabājies vēsturiskais interjers. Tagad tur nav nekā – viss ir izlaupīts, sadauzīts un nokurināts malkā,» ar nožēlu konstatē Grinbergs. Pašlaik ventspilnieks ir kādas muižas pārvaldnieks Jelgavas novadā un tur saredz pavisam citu attieksmi pret vēsturi. «Jelgavas novada pašvaldības īpašumā ir deviņas muižas. Pašvaldība meklē līdzekļus, piesaistot projektu finansējumu muižu atjaunošanai arī no graustiem,» stāsta Grinbergs. Atjaunotās senās muižas kalpo kā tūrisma objekti. «Ventspils novadā šis darbs vēl ir priekšā,» cer Grinbergs.