Fiziķis: vēja enerģija ir bezvērtīga

Ventspils novada Tārgales un Popes pagastā plānots uzsliet vairākus vēja parkus, tai skaitā divas jaunākās vēja parku ieceres paredz uzstādīt augstākās turbīnas pasaulē, kas satraucis daudzus novada iedzīvotājus. Viņus aktīvi atbalsta Visvaldis Grāveris, kurš jau daudzus gadus iesaistās viedokļu apmaiņā par enerģētikas jautājumiem Latvijā. Fizikas zinātņu doktors savu darba mūžu nostrādājis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, darbojies vides aizsardzības sistēmā un piedalījies radiācijas monitoringa sistēmas ieviešanā visā Latvijā. Viņš uzskata, ka vēja bizness ir bīstami maldi. «Tas sauklis, ka vēja enerģija ir par brīvu, ir vienlīdzīgs sauklim, ka siers lamatās ir par brīvu,» norāda Grāveris.

Fiziķis uzsver, ka vēja enerģija Latvijai nav risinājums, bet gluži otrādi – tas ir enerģētikas strupceļš, jo salīdzinājumā ar pārējiem līdz šim izmantotajiem enerģijas avotiem vēja enerģija ir pārāk izkliedēta un nepastāvīga. Piemēram, ogļu vai gāzes elektrostaciju, vai arī dīzeļģeneratoru var iedarbināt tad, kad ir nepieciešama elektrība. Savukārt vējš ražo elektrību tikai tad, kad ir vējains, nevis tad, kad valstij šo elektrību vajag. «Tādai elektrībai nav tirgus vērtības, jo prece ir vērtīga tikai tad, ja tai ir pieprasījums. Ja to saražoto kilovatu ir par daudz, jāmaksā nauda par to nogādāšanu izgāztuvē,» skaidro Grāveris. Diemžēl attiecībā uz šīm tā saucamajām zaļajām enerģijām tas tiekot aizmirsts un noklusēts. Par šo enerģiju tiek obligātā kārtā maksāts – vajag to vai nevajag. Turklāt vairākas reizes vairāk nekā par cita veida elektrību.

Tiek runāts, ka par vēja enerģiju tiek maksāts dubultā, taču patiesībā vairāk, jo maksājam ne tikai par elektrību, bet arī par tās piegādi un sadali, kas izmaksā trīs reizes vairāk par pašas elektrības cenu. Grāveris ir pētījis Ekonomikas ministrijas datubāzes par to, cik tiek samaksāts par atjaunojamām enerģijām, salīdzinot ar tirgus jeb biržas cenu. Viņš konstatēja, ka par vēja saražoto enerģiju tiek samaksāts četras reizes vairāk nekā enerģija maksā biržā.

Mūsu TECi, kombinācijā ar HESiem praktiski spēj apgādāt Latviju ar elektroenerģiju, tādēļ vēja parki mūsu valstij nav vajadzīgi, uzsver Grāveris. «Vēja parkus vajag tikai to attīstītājiem, nevis patērētājiem. Tā dzīšanās pēc zaļās enerģijas, kas pašlaik notiek pasaulē, ir viena nelietīga darbība,» pikts ir fiziķis. Kā piemēru Grāveris min gadījumu Lielbritānijā, kur uz salas okeānā ir sabūvēti jaudīgi vēja parki. Kad bijis viens liels pūtiens un tie visi sākuši jaudīgi ražot, valsts bijusi spiesta lūgt daļu no vēja kompānijām savus ģeneratorus apturēt, lai tīklā nerastos pārspriegums un valstī neiestātos tumsa. Par to valsts šīm kompānijām samaksāja desmitiem miljonu mārciņu – lai tās elektrību neražo, nevis ražo. Par šo absurdo gadījumu lielu sašutumu paudis pat princis Čārlzs. Arī Lielbritānijā klupšanas akmens ir ne tikai paaugstinātā iepirkuma cena, bet arī tas, ka tā ir obligāta – vajag šo enerģiju vai nevajag, tā ir jāiepērk. Ja neiepērk, jāmaksā vēl vairāk nekā tad, ja iepērk. Latvijā notiek tas pats. Obligātā iepirkuma dēļ var būt situācijas, ka ir jāaptur daudz lētākie un izdevīgākie ģenerācijas avoti – TECi un pat lielie HESi – un obligāti jāpieņem daudz dārgākā vēja enerģija.

Grāveris ir veicis Latvijas vēja parku izstrādes analīzi. Gada griezumā tie ir saražojuši tikai ap 20% no enerģijas, kas tiem būtu jāsaražo, ja spētu visa gada garumā darboties ar nominālo jaudu (kā to spēj termoelektrostacijas un kodolelektrostacijas). Turklāt pusi no visa gada laika tie ir strādājuši ar jaudu mazāku par 10%, jo nav bijis pietiekami stiprs vējš. «Iedomājieties, vai darba devējs turētu tādu darbinieku, kurš pusi no sava darba laika strādā tikai ar 10% atdevi, bet prasa četras reizes lielāku samaksu nekā citi, kas strādā ar 100% atdevi? Tas būtu absurds,» salīdzinājumu pauž Grāveris.

Salīdzinot ar fosilo enerģiju, vēja enerģijai ir tūkstoš reižu zemāka enerģijas ietilpība nekā akmeņoglēm, naftai vai gāzei. Savukārt kodolenerģijai ir miljons reižu lielāka enerģijas ietilpība nekā fosilajai enerģijai jeb miljards reižu lielāka nekā vēja enerģijai. Tas nozīmē, ka, lai saražotu līdzvērtīgu daudzumu vēja enerģijas, vajadzēs izbūvēt ārkārtīgi daudz turbīnu, patērējot ārkārtīgi daudz resursu un materiāla – rakt, kausēt un būvēt, tam patērējot fosilo enerģiju. Ar turbīnām būs jāapbūvē milzīgas dabas platības. Salīdzinot ar gāzes vai ogļu TEC, vēja enerģijas ražošanai ir nepieciešama līdz pat 1000 reizes lielāka platība. «Tas nevar būt zaļi. Tie ir enerģijas atkritumi,» skarbi par vēja enerģiju izsakās Grāveris. Cīnoties pret globālo sasilšanu, zemeslode tiek izpostīta vēl vairāk, gan ieguldot milzīgus resursus, gan aizņemot milzīgas dabas platības. Tā vietā, lai industrializētu sabiedrību, apgādājot to ar elektrību, tiek industrializēta daba. Plaši pazīstams amerikāņu vides aktīvists Maikls Šellenbergers šai sakarā vaicā: «Vai, lai glābtu planētu, mums vispirms tā ir jāiznīcina?»

Fizikas zinātņu doktors pieskaras arī citiem negatīvajiem blakus efektiem, ko rada vēja parki, apkārtējiem iedzīvotājiem pazeminot dzīves kvalitāti. Turbīnu apkārtnē visu laiku ir dzirdams uzbāzīgs troksnis, taču vēl bīstamāka ir infraskaņa, ko tās ražo. Tās ir akustiskās svārstības, ko mēs ar ausi nedzirdam, toties tās ietekmē cilvēka iekšējos orgānus. Spēcīga infraskaņa uz cilvēku iedarbojas tā, ka viņš pats to pat nesaprot, vien jūt lielu diskomfortu un jūk prātā. Vēl jutīgāk infraskaņu uztver dzīvnieki. Jo spēcīgāks un augstāks ir infraskaņas avots, jo tālāk tā iedarbojas. Grāveris klāsta, ka vēja parku attīstītāji iedzīvotājiem sprauž banānus ausīs, ka jaunās vēja turbīnas būšot tik augstas, ka infraskaņa līdz zemei nemaz nenonākšot. «Nē, ir tieši otrādi,» uzsver fiziķis. Zemas vēja stacijas ražotie infraskaņas viļņi absorbējas apkārtējās mājās un kokos, kas šo viļņu tālāku izplatīšanos aiztur. Savukārt no augsto vēja turbīnu raidošo infraskaņu koki un ēkas vairs neaiztur. Ļoti iespējams, ka no augstajām turbīnām pat desmit kilometru tālumā dzīvā radība sajutīs šo infraskaņu.