Uz muzeju pārved bišukoku

Iespaidīgās, vairāk nekā 200 gadus vecās Kaziņu priedes fragments no Pāces mežiem Ances pagastā, netālu no Ventspils novada robežas ar Dundagas novadu, Brīvdabas muzejā sagaidīts trešdien. Priedes pārvešanā iesaistījās AS Latvijas Valsts Meži pārstāvji un uzņēmuma Niedrāji MR vīri un smagā tehnika. Taču viss aizsācies, pateicoties entuziastam Agrim Āboliņam, kurš pastiprināti interesējas par dorēm. Pētot savu senču saknes, Agra uzmanību piesaistīja Stendes pieteka Dorupe, un viņš sācis aizdomāties par tās nosaukumu. Tā aizsākās viņa interese par dorēm, un nu jau viņš apzinājis un īpašā kartē fiksējis dores daudzviet Kurzemē.

Ja šodien bitēm tiek ierīkotas īpašas mājiņas jeb stropi, dravniecības pirmsākumi saistās tieši ar dorēm. Dore ir kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai. Līdzās zemkopībai un zvejniecībai mūsu senči nodarbojās arī ar biškopību, iegūstot medu un vasku. Ventspils muzeja direktores vietnieks un vadošais pētnieks Armands Vijups zina stāstīt, ka dores Latvijas teritorijā ierīkotas vismaz pirms tūkstoš gadiem. No 9. gs. ir saglabājušies dzeiņi – īpašas ierīces, ar kuru palīdzību cilvēks tika kokā. Āboliņš izpētījis, ka sezonas laikā vienā dorē bites sanesa 5-10 kg medus. Savukārt vasks noderēja ne tikai sveču izgatavošanai. Vijups vasku sauc par viduslaiku plastmasu, kas tika izmantota, piemēram, tauvu vaskošanai jūrniecībā, ar vasku pārklāja koka plāksnītes, un uz tām rakstīja. Bet vēl senāk vasks noderēja kā forma bronzas priekšmetu izgatavošanai.

Kaziņu priede ir īpaša ar to, ka tajā ir veselas trīs dores. Tas nozīmē, ka koks bijis ļoti spēcīgs. Āboliņa apzinātajā kolekcijā zināmi tikai pāris koki ar divām dorēm – viens ir Zlēkās, otrs – pie Sīkraga. Taču Kaziņu priede (šāds nosaukums tai dots pēc tuvējā mājvārda) augusi ļoti lēni – par to liecina nozāģētā koka stumbra fragments – gadskārtu joslas tajā izkārtotas ļoti blīvi, vienā centimetra atspoguļojas aptuveni 10 gadi. Kopumā koks ir vairāk nekā 200, iespējams, pat visus 300 gadus vecs. Savukārt dores tajā ierīkotas vismaz pirms 150 gadiem, bet izmantotas vēl 20. gadsimta 20-30. gados – par to liecina 1 santīma monēta, kas atrasta līdzās šim kokam, stāsta Vijups. Doru kokos nereti tika iegravētas īpašas zīmes, kas bija gan kā koka piederības apliecinājums, gan svētība labai ražai. Arī Kaziņu priedē saskatāmas šādas zīmes. Šai priedei bija arī īpatnēji skaists vainags, kuru šīs ekspedīcijas dalībnieki rosina izmantot kā mākslas objektu.

Kaziņu priede, kas ir dižkoks un kultūrvēsturisks objekts, gāja bojā 2010. gada 8. augusta vētrā, un vairāk nekā deviņus gadus tā gulējusi mežā. Āboliņš domāja par to, ka šo koku noteikti vajag saglabāt kā unikālu vērtību, piešķirot tam otru dzīvi. Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Slīteres biroja direktore Dace Sāmīte ierosināja unikālo priedi piedāvāt Ventspils muzejam, kas ar prieku pieņēma šo eksponātu. Vijups informē, ka, lai stāvus pozīcijā eksponētu jauniegūto bišukoku, tam nepieciešama droša konstrukcija. Plānots to izgatavot līdz nākamajai tūrisma sezonai. Objekts atradīsies Piejūras brīvdabas muzejā, zonā, kur ir jau diezgan daudzi ar biškopību saistīti eksponāti. Latvijā vēl tikai Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā izstādīts kas līdzīgs, turklāt tas ir tikai neliels dores priedes gabaliņš.

Kaziņu priede pārvesta no Latvijas Valsts mežu (LVM) apsaimniekotās teritorijas. LVM Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners min, ka Kurzemes puses mežos kopumā varētu būt 30-50 dores koki. Parasti tie ir koki ar vienu vai divām dorēm, tādējādi Kaziņu priede ar trim dorēm ir unikāla ne tikai ar iespaidīgajiem izmēriem un senumu, bet arī no dravniecības viedokļa. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tieši šis koks tika izvēlēts eksponēšanai muzejā. Tam būs izglītojoša funkcija, taču nav izslēgts, ka bites to arī apdzīvos.

Pirms deviņiem gadiem vētrā nogāztā dižkoka fragments uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju atceļojis, pateicoties Agra Āboliņa interesei par dores kokiem.

Kaziņu priede ir unikāla ar to, ka tajā ierīkotas veselas trīs dores. Tādējādi šī bijusi bišu daudzdzīvokļu ēka.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.