Skries par Latviju

«Man ļoti patīk šī ideja, ka cilvēki no dažādām Latvijas vietām stafetes skrējienā skrien uz Likteņdārzu par godu Latvijas dzimšanas dienai. Tas ir kaut kas citādāks, interesants un, varētu teikt, varbūt pat vēsturisks,» saka Ventspils Maratona kluba skrējējs Guntis Grīnvalds, kurš piedalīsies stafetes skrējiena pirmajā posmā no Usmas ezera.

«Novembris ir patriotu mēnesis, kad mājās iededzu svecīti, apmeklēju svētku pasākumus, bet visvairāk es to atzīmēju sportiskā garā tieši ar skriešanas pasākumiem,» stāsta Guntis Grīnvalds. Jau vairākus gadus Ventspilī 18. novembrī tiek organizēts skrējiens un velobrauciens, kurā dalībnieki izskrien vai ar velosipēdu izbrauc Latvijas kontūru pa pilsētas ielām. Kopš pašiem tā pirmsākumiem skrējienā ik gadu piedalās arī Guntis, un šis gads nebūšot izņēmums. «Tas ir ļoti patriotisks skrējiens ar karogiem, kad skrienot sveicam cits citu valsts svētkos un visi ir ļoti priecīgi. Iespaidi ir brīnišķīgi.» Šogad iespēju paust savu patriotismu skrienot ir vēl vairāk, jo dienu pirms Ventspils skrējiena tiks dots arī starts visas Latvijas skrējienam Latvijas gaismas ceļš, un, kā jau kaislīgam skrējējam, Guntim nebūšot par grūtu piedalīties divos skrējienos tikai ar dienas starpību.

Latvijas gaismas ceļa skrējiena starts tiks dots 17. novembra rītā pēc plkst. 8 pie Usmas ezera. Trīs ceļa posmi no trim dažādām Latvijas vietām līdz Likteņdārzam būs sadalīti aptuveni 10 līdz 20 kilometru distancēs, taču tieši pirmais posms no Usmas ezera, kurā līdz ar citiem skrējējiem piedalīsies Guntis Grīnvalds, būs visgarākais – ap 28 kilometriem. «Ir plānots noskriet šos 28 kilometrus, bet foršā gaisotnē un patīkamā noskaņojumā, ja laikapstākļi būs labvēlīgi, iespējams, noskriešu arī otro posmu,» pieļauj Guntis. «Es esmu skrējis ļoti daudzus maratonus un nedēļā noskrienu vidēji 70–80 kilometrus, kādreiz arī 100. Turklāt šīs nav sacensības. Pirmais posms ir 28 kilometri, un ir jāiekļaujas trijās stundās. Ja maratonu noskrienu zem trim stundām, tad šis ir samērā lēns temps, un tas ir pat nedaudz grūtāk, jo tam, kurš parasti pieradis skriet ātri, ir grūti lēni skriet. Tā ir nedaudz cita grūtības pakāpe, bet tas nav noteicošais, ja ir laba kompānija,» nešaubās Guntis. Viņš jau vairs nemaz neskaitot, cik maratonos kopumā ir piedalījies, – savu pirmo maratonu noskrējis Valmierā 2010. gadā, pēc tam piedalījies maratonos Frankfurtē, Berlīnē, Stambulā, Kauņā, Viļņā u. c. Noskrieti arī trīs taku maratoni tepat Kazdangas pusē.

Vēl pirms piedalīšanās Latvijas gaisma ceļā un skrējienā pa Latvijas kontūru Ventspilī Guntis Grīnvalds ar vairākiem domubiedriem no Maratona kluba dosies uz Varšavu, lai piedalītos Polijas Neatkarības dienas skrējienā, kas notiks 11. novembrī. Šajā skrējienā viņš piedalās kopš 2013. gada gandrīz bez pārtraukumiem, izņemot pāris gadu pauzi pandēmijas laikā. «Personīgo rekordu man šajās sacensībās nav, bet ir labi rezultāti – 10 kilometrus es noskrēju zem 35 minūtēm. Par vietām cīnīties tur nav variantu, jo poļi ir ļoti spēcīgi skrējēji un viņu ir ļoti daudz, ir grūti ar viņiem konkurēt.» Polijas Neatkarības dienas skrējieni 11. novembrī norisinās Varšavā, Gdaņskā, Belostokā un citās Polijas pilsētās. Skrējiena distance ir 10 kilometri, un starts tiek dots simboliskā laikā – 11. novembrī plkst. 11:11:11. «Vienā pusē sastājas skrējēji ar baltiem krekliem, otrā pusē – ar sarkaniem krekliem mugurā, un skrējēju rinda simboliski izveidojas kā Polijas karogs. Pirms sacensībām tiek atskaņota Polijas himna, cilvēki uzliek roku uz sirds un dzied līdzi. Es neesmu redzējis lielākus patriotus par poļiem,» atzīst Grīnvalds.

Līdzīgas sajūtas viņš cer piedzīvot, skrienot Latvijas gaismas ceļu. Pasākuma organizatori – fonds 1836 un Stirnubuks.lv – iecerējuši, ka Latvijas gaismas ceļš savīs Latvijas novadus, pilsētas un ciemus vienotā veselumā un būs spēku rosinošs un garu stiprinošs simbolisks skrējiens, kurā aicināts piedalīties ikviens. Tempa turētāji nogādās starta vietā aizdegto lāpu nākamajā distances posmā, katrā no tiem aizdedzot ugunskuru. Noslēgumā Likteņdārza amfiteātrī 18. novembrī, īsi pirms saulrieta, plkst. 16, skanot spēka dziesmām, iededzot milzu ugunskuru, ūdens, kas paņemts no trim ezeriem – Usmas, Rāznas un Burtnieka –, simboliski tiks atdots Daugavai, lai tas, labu domu piepildīts, plūstu uz lielo okeānu. Atbalstīt pasākumu iespējams dažādi – noskrienot visu vai tikai daļu no posma kopā ar tempa turētājiem, minot velosipēda pedāļus un uzmundrinot skrējējus, dziedot, rādot lukturīša gaismiņas tumsā, sakot labus vārdus un vienkārši esot līdzās.

Stāstot par pasākuma ideju – no trim Latvijas ezeriem pasmelt ūdeni un uzsākt skrējienu uz Likteņdārzu – taku skrējiena Stirnubuks.lv tēvs Rimants Liepiņš skaidro: «Labas domas uz ūdeni atstāj iespaidu. Novēlu, lai mums pašiem ir labas domas, un vēl jo vairāk valstij vajag laba vēlējumus, tāpēc mums šķiet, ka ir svarīgi šādā veidā nest gaišumu laikā, kad visapkārt ir drēgns, drūms un tumšs. Jāpiebilst, ka skrējiens notiks arī visu cauru nakti – naktī nepauzēsim, turpināsim skriet. Cauri Jūrmalai skriesim jau tumsā un pie Brīvības pieminekļa būsim vēlā naktī.»

Liepiņš skaidro, ka Likteņdārzu japāņu arhitekts Šunmjo Masuno ir projektējis tā, ka tā amfiteātri rietošās saules pēdējais stars šķeļ tieši 18. novembrī. «Pēdējos astoņos gados pēdējais saules stars šādi ir bijis tikai vienreiz, bet mēs esam pārliecināti un droši, ka šis gads būs otrā reize, kad saulriets Likteņdārzā būs jo īpaši jaudīgs, spēcīgs un izbaudāms,» saka taku skrējiena Stirnubuks.lv tēvs.