Tuvojas Ventspils skriešanas svētki

Ventspils maratona organizatori Andris un Ilze Valerti atzīst, ka ķerties pie kaut kā tāda pēc divu gadu pauzes bija liels izaicinājums, turklāt šoreiz pasākums vēl pārcēlies uz pilsētas centru. «Pēc divu gadu pārtraukuma, kad nedrīkstēja notikt publiski pasākumi, esam tā kā no jauna piedzimuši un pārceļamies uz pilsētas centru, pie koncertzāles Latvija. Uzreiz nomierināšu iedzīvotājus – satiksmes ierobežojumu nebūs vairāk kā citus gadus, jo trase būs līdzīga,» skaidro Andris. Ilze piebilst, ka jaunā pasākuma norises vieta likusi vēl un vēlreiz pārliecināties, ka visu tiešām izdosies iekārtot maksimāli labi: «Ar Andri reizes desmit esam bijuši Lielajā laukumā, lai mērītu starta un finiša vietu, ēdināšanas telts novietošanu un visu citu telšu izkārtojumus, cilvēku plūsmu, saprastu nepieciešamo barjeru skaitu un puķu izvietošanu. Mēs jau jūtam šī laukuma spēku!»

Ventspils maratonā vienmēr ir skrējusi mūsu skriešanas karaliene Jeļena Prokopčuka, kura gan jau beigusi karjeru, taču organizatori cer viņu sagaidīt ciemos vismaz līdzjutējas statusā. Saprotamu iemeslu dēļ piedalīties nedrīkstēs Krievijas un Baltkrievijas sportisti, tāpat laikam jau nav gaidāma Āfrikas skrējēju dalība, bet Valerti cer uz lielu atsaucību tieši no ventspilniekiem, kuriem taču divus gadus nebija tādas iespējas – skriet mačos savās mājās. Ilze atklāj, ka šoreiz tiek domāts tieši par skolēniem: «Gatavojam īpašu nolikumu Skolu kausam, to atklāsim pašā septembra sākumā, kad skolēni atgriezīsies skolās. Visus uzņēmumus un klubus, kuri piedalīsies šajā skrējienā ar vismaz desmit dalībniekiem, sauksim uz skatuves un dosim kliņģerus.»

Andris, kurš ir ne tikai skriešanas entuziasts, bet arī treneris, atzīst, ka, ja kāds, izlasot šo rakstu, nolemj, ka jāskrien tieši maratons, sagatavoties tam diez vai vairs izdosies: «Ar maratona distanci nekas neiznāks. Lai jēgpilni noskrietu maratona pilno distanci, vajadzīga divu gadu gatavošanās. Citai distancei aktīvs, sportisks cilvēks var pieteikties kaut vai tagad un to mierīgi noskriet! Var jau būt, ka kāds trakais var 42,195 km noskriet bez trenēšanās.» Bez pilnās maratona distances tāpat var izvēlēties arī pusmaratonu jeb 21,098 km, 10,5 km, 5 km, 10 km nūjošanu vai dalību bērnu skrējienā. «Tāpat kā dzīves daudzās sfērās – neko nevajag sasteigt. Kā Andris saka, arī netrenējies var noskriet jebkuru distanci, taču tas var arī sabojāt domas par skriešanu uz visiem laikiem, bet es zinu, ka pareiza skriešana ir endorfīnu jeb laimes hormonu pilna,» piebilst Ilze. Pasākuma organizēšanā iesaistīti ap 100 cilvēku – trasē ap 40, reģistratūrā un finiša zonā seši, sagādes darbos septiņi, katrā ūdens punktā seši (tādi ir trīs, tātad kopā 18). Ilze vēl piebilst, ka, ja kāds vēlas paskatīties, kā pasākuma organizēšana notiek, no iekšienes, laipni aicināti pieteikties brīvprātīgos, piesakoties pie viņas sociālajos tīklos.

Gan Ilze, gan Andris ir arī aktīvi skrējēji, tāpēc loģisks bija jautājums, vai vieglāk maratonu ir noskriet vai noorganizēt? «Tikpat labi var jautāt, vai vieglāk gatavot makaronus vai ēst? Protams, vieglāk ir ēst un skriet. Man aiz muguras ir 13 maratoni, es to zinu,» atzīst Andris, bet Ilze ir gatava likt vienādības zīmi. «Man ir viens maratons, bet, ja godīgi, kad maratona distance un maratona pasākums ir galā, endorfīnu deva ir tā pati.» Un ko novēlēt? «Labus laika apstākļus un lai Dievs stāv klāt visiem skrējējiem, kuri izies uz starta, un viņi finišā būtu sveiki un veseli, tikai ļoti noguruši. Lai visi 100 brīvprātīgie izdarītu savu darbu perfekti un ar mīlestību izturētos pret skrējējiem,» tā Ilze un Andris, aicinot uz tikšanos jau 17. septembrī.