Kāds bijis šis gads sportā?

Svarcēlāji – daudz un jaudīgi

Pie augstām vietām un labiem rezultātiem mūs jau pieradinājuši svarcēlāji, un viņi nav likuši vilties arī šogad. Te jāpiebilst, ka šogad sacensībām ir īpaša nozīme, jo lielā daļā no tām tiek vākti reitinga punkti dalībai Tokijas olimpiādē 2020. gadā. Tādēļ nedaudz žēl, ka Rebekai Kohai (8. vieta) un Artūram Plēsniekam (9.) veselības problēmu dēļ neizdevās parādīt savu labāko sniegumu pasaules čempionātā, taču viņiem vēl būs iespējas pierādīt sevi. Pavasarī Rebeka otro gadu pēc kārtas kļuva par Eiropas čempioni, svara kategorijā līdz 59 kg paceļot 221 kilogramu (raušanā – 101, grūšanā – 120), kas bija par vienu vairāk nekā iepriekšējā čempionātā, bet rudenī triumfēja arī U23 čempionātā. Plēsnieks Eiropā izcīnīja ceturto vietu summā, bet grūšanā laboja Latvijas rekordu (225 kg) un tika pie mazās sudraba medaļas (summā 405 kg). Ritvars Suharevs izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 81 kilogramam, raušanā paceļot 162 kilogramus (mazā zelta medaļa), savukārt grūšanā – 192 kilogramus, kas summā deva 354 kg. Pasaules čempionātā viņš pacēla par astoņiem kilogramiem mazāk (154+192), kas ļāva ieņemt 12. vietu. Pasaules U20 čempionātā Ritvars sasniedza labāko rezultātu (351 kg), bet jau rudenī triumfēja arī sava vecuma Eiropas čempionātā.

Pasaules čempionātā ar jaunu personīgo rekordu summā – 364 kg – svara kategorijā līdz 96 kg atzīmējās Vadims Koževņikovs, kurš izcīnīja 12. vietu, bet pavasarī Eiropas čempionātā viņš ierindojās astotajā vietā. Eiropas junioru čempionātā tuvu medaļai tika Armands Mežinskis (-89 kg), kurš ierindojās ceturtajā vietā, toties pasaulē viņam izdevās sasniegt trīs personīgos rekordus: raušanā – 151 kg, grūšanā – 193 kg, summā – 344 kg. Kopvērtējumā viņam devītā vieta. Jāatzīmē arī 17 gadu vecās Danielas Ivanovas astotā vieta Eiropas U20 čempionātā. Svara kategorijā līdz 64 kg viņa raušanā pacēla 86 kg, grūšanā – 110 kg, summā sakrājot 196 kg un labojot visus trīs personīgos rekordus.

Vieglatlētikā lēcēju gads

Raibs šis gads bijis vieglatlētiem, kuri startēja visdažādākā mēroga mačos, bet visveiksmīgāk tajos atzīmēties izdevās lēkšanas disciplīnu pārstāvjiem. Arī vēl pavisam jauniem – Rūta Lasmane izcīnīja bronzas medaļu Eiropas U20 čempionātā trīssoļlēkšanā, bet Darja Sopova Baltijas U18 komandu čempionātā tika pie sudraba tāllēkšanā. Rūtai šosezon izdevās arī sasniegt jaunu personīgo rekordu trīssolī (13,57 m) un tāllēkšanā (6,46 m), kā arī kļūt par Latvijas čempioni. Eiropas čempionātā telpās pavasarī debitēja Māra Grīva un ar savu sezonas labāko rezultātu (6,41 m) ieņēma desmito vietu tāllēkšanā, par vienu pozīciju apsteidzot savu māsu Laumu. Savukārt Ventspils olimpiskās vienības pārstāve Laura Ikauniece šajā čempionātā sasniedza jaunu Latvijas rekordu pieccīņā un ierindojās piektajā vietā, bet Jānis Leitis bija devītais 400 m skrējienā. Diemžēl uz pasaules čempionātu karstajā Katarā Laura nedevās, toties Ventspils bija pārstāvēta pat ar diviem soļotājiem – 50 km distancē devās Arnis Rumbenieks un Ruslans Smolonskis, bet finišu pamatīgā tveicē sasniedza tikai pieredzējušākais no viņiem. Jāpiebilst, ka vasaras sākumā tieši Ventspilī tika sadalītas Latvijas čempionāta medaļas 20 km distancē un tajā labākie bija abi šie paši kungi – Arnis izcīnīja pirmo vietu, bet Ruslans bija otrais.

Pagalam nesekmīgs pasaules čempionāts bija šķēpmetējiem Madarai Palameikai un Rolandam Štrobinderam, toties Madarai labi veicās komandu mačos. Eiropas spēlēs Minskā viņa sasniedza komandas labāko rezultātu, izcīnot bronzas medaļu (Latvijas komandā bija arī Leitis un L. Grīva). Pamatīgs Ventspils atlētu desants devās uz Eiropas komandu čempionāta 2. līgas mačiem Horvātijā un palīdzēja Latvijai izcīnīt ceturto vietu. Latvijas izlases sastāvā startēja Mareks Ārents (kārtslēkšanā 1. vieta), Jānis Leitis (400 m 2. vieta, 4x400 m stafetē 2. vieta, 200 m 8. vieta), Ildze Bortaščenoka (kārtslēkšanā 3. vieta), Gundega Grīva (šķēpmešanā 3. vieta), Lauma Grīva (tāllēkšanā 5. vieta), Māra Grīva (trīssoļlēkšanā 5. vieta) un Edgars Berķis (lodes grūšanā 10. vieta).

Latvijas čempionātā vieglatlētikā Ventspils olimpisko vienību un sporta skolu Spars kopumā pārstāvēja 19 sportisti, kas kopā ieguva 16 medaļas: 9 zelta, 4 sudraba un 3 bronzas.

Visa kaluma godalgas

Ventspils sporta spēļu komandas šogad tikušas pie visa kaluma godalgām, tiesa, tikai viena no tām ir no visspožākā metāla. Bet kāda! Basketbola klubs Ventspils pavasarī kļuva par pirmo Latvijas–Igaunijas līgas čempionu, finālā ar 102:80 uzvarot komandu VEF. Pavasara turpinājums tik veiksmīgs vairs nebija, jo Latvijas Basketbola līgas finālā pārāki tomēr izrādījās VEF basketbolisti, atgūstot titulu un atstājot BK Ventspils sudraba medaļu. Jaunā sezona uzsākta ar perfektu bilanci FIBA Eiropas kausā, bet Latvijas–Igaunijas līgas ievadā trāpījušies jau divi zaudējumi.

Kā pa viļņiem šo sezonu aizvadīja futbola klubs Ventspils, jo lieliskām spēlēm sekoja mazāk izteiksmīgas un skaistām uzvarām – neizprotami zaudējumi. Sezonas gaitā mainījās gan treneru kolektīvs, gan sastāvs, kas Latvijas čempionāta izskaņā vēl tika izrobots traumu dēļ, tomēr, neskatoties uz to visu, komanda nosargāja bronzas medaļu, bet Eiropas līgā pārvarēja divas kvalifikācijas kārtas.

Dramatiska sezona izvērsās motoklubam Rodeo, kura braucēji tika pie diviem tituliem soloklasēs, tomēr komandu vērtējumā tam bija jāsamierinās ar sudrabu. Toms Macuks, kurš jau savas karjeras ievadā pārstāvēja Ventspils klubu, bet pirms šīs sezonas bija pat tuvu punkta likšanai, ne vien neatmeta motociklam ar roku, bet arī valsts čempionātā triumfēja MX1 klasē. Savukārt MX2 klasē stabilāko sniegumu sezonas garumā nodemonstrēja Igaunijas motokrosa un Rodeo veterāns Prīts Ratseps, arī paņemot zeltu. Macuks vispār aizvadīja teicamu sezonu, tās izskaņā nokļūstot arī Latvijas izlasē un Nāciju kausā palīdzot tai sasniegt rekordaugstu vietu – astoto.

Pavasarī savu otro Junioru attīstības hokeja līgas titulu izcīnīja Ventas 2002 hokejisti, kas teicami sākuši arī šo sezonu – komandai ir jau pamatīga uzvaru sērija, kas likumsakarīgi ļauj būt pirmajai turnīra tabulā. Toties bez Nacionālās volejbola līgas medaļām pagājušajā sezonā palika VK Ventspils spēlētāji, turklāt bronzas spēlē piekāpjoties senajiem un principiālajiem pretiniekiem – Aizputes volejbolistiem. Šajā sezonā viss pagaidām ir kārtībā – no zaudējumiem izvairīties nav izdevies, bet pirmajā posmā savā grupā komanda ir pirmā.

Lieliska debija Latvijas 1. līgas čempionātā telpu futbolā padevās komandai Ventspils Augstskola, kas, teicami aizvadot regulārās sezonas otro pusi, tika līdz izslēgšanas spēlēm un galu galā finišēja ceturtajā vietā. Diemžēl šosezon studenti valsts mērogā nespēlē.

Seniori apgriezienus nenomet

Ventspilī patiešām sporto visu vecumu ļaudis, turklāt ne tikai sava prieka pēc, bet arī tāpēc, lai startētu mačos. Un darītu to labi. Šogad par pasaules čempioniem telpās savā vecuma grupā kļuva Uģis Lasmanis un Valdis Cela, kuram, tāpat kā Gintai Rassai un Signei Lauvai, tika arī sudraba medaļa. Cela, kurš par 2018. gada sezonas rezultātiem tika sumināts ne vien Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā, tā kārtīgi par sevi atgādināja Eiropas čempionātā, izcīnot divas zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas. Kontinenta zelts arī Ligitai Ziemanei un Uģim Lasmanim, bet Dainim Kūlam – sudrabs. Protams, nebūt nav tā, ka šie ir vienīgie Ventspils vieglatlētikas seniori, kas regulāri startē sacensībās, jo pēdējos gados ventspilnieki dažāda mēroga mačos piedalās ar nemainīgi lielu komandu. Izņēmums nebija arī šis gads, izcīnot arī medaļas Latvijas un Baltijas mērogā.

Nenogurstoši darbojas arī svarbumbu cēlāji. Eiropas kausā Vasīlijs Giņko izcīnīja pirmo vietu grūšanas vingrinājumā un bija otrais garajā ciklā. Eiropas čempionātā Artūrs Tančins kļuva par uzvarētāju garajā ciklā un divcīņā, bet Giņko – garajā ciklā. Pavisam nesen sacensībās Baltkrievijā kārtējās zelta medaļas izcīnīja arī superpieredzējušais Eduards Trusevičs, tiekot arī pie īpaša ordeņa par ieguldījumu sporta veida attīstībā un ilggadību.

Ar domām par olimpiādi

Par iespēju startēt olimpiskajās spēlēs domā ne tikai klasisko sporta veidu pārstāvji, bet arī debitanti, un 2020. gadā Tokijā tādā statusā būs, piemēram, 3x3 basketbols. Latvijai sava ceļazīme būs jāizcīna kvalifikācijas turnīrā, kurā neapšaubāmi tiks cerēts arī uz Kārļa Lasmaņa palīdzību. Ventspilnieks šosezon kādu laiku atradās pasaules individuālā ranga pirmajā vietā, taču pēc iedzīvošanās traumā noslīdēja uz sesto, līderos palaižot komandas biedru Nauri Miezi. Viņam arī vairākas uzvaras komandu mačos un sudrabs pasaules čempionātā, bet pavisam nesen Latvijas Basketbola savienība atzina Kārli par valsts labāko 3x3 basketbolistu. Tokijā debitēs arī BMX frīstails, kurā Ventspilij ir pat divas cerības – Tomass Grinbergs šogad ieņēma 15. vietu Eiropas čempionātā, bet Ernests Zēbolds bija 20. pasaules čempionātā.

BMX riteņbraucējs Klāvs Lisovskis kļuva par divkārtēju Eiropas un pasaules čempionu krūzeru grupā, bet citi Spara braucēji lielajos mačos vairāk krāja pieredzi, godalgas izcīnot Latvijā. To spēja arī 18 gadu vecais peldētājs Roberts Zemturis, valsts čempionātā uzvarot 50 metros brīvajā stilā, bet 50 metros tauriņstilā viņš dalīja pirmo vietu ar citu ventspilnieku – Pāvelu Vilcānu. Raimonds Martinovskis Eiropas kausā kikboksā izcīnīja otro vietu kick light disciplīnā un trešo light contact disciplīnā. Kārtējais jauno meklējumu gads šis bijis šorttrekā, kurā sevi pieteikuši vairāki jaunie slidotāji, bet pieredzējušākie – Roberts un Kārlis Krūzbergi – lielajos mačos ieslidoja otrajā desmitā.

Jāpiemin arī pludmales volejbols – Beāte Liepājniece un Anija Paula Ozoliņa izcīnīja ceturto vietu Latvijas jaunatnes čempionātā U19 vecuma grupā jaunietēm.

Rodeo šosezon Latvijas čempionātā divi individuālie tituli, vienu no kuriem nodrošināja Toms Macuks.

Māsas Grīvas šovasar palīdzēja Latvijas izlasei sekmīgi nostartēt Eiropas komandu čempionātā 2. līgā.

Kārlis Lasmanis šosezon aizkļuva līdz pasaules 3x3 basketbola individuālā ranga pirmajai vietai un tika atzīts arī par labāko Latvijā.

Apmaksāta informācija