Latvija pretendē uz līderpozīcijām, ieviešot aprites ekonomikas principus autoriepu tirgū Eiropā. Lai to panāktu, iedzīvotājus motivē nodot izmantotās riepas šķiroto atkritumu savākšanas punktos, no kurienes tās tālāk nonāk pārstrādē.
Autoriepu otrā dzīve
7Ventspilī labiekārtošanas kombināts katru gadu savāc vidēji līdz 100 tonnām izmantoto riepu.
Izlietotās autoriepas var kalpot par otrreizēju izejvielu dažādu jaunu produktu ražošanai. Taču tādā gadījumā ir jāsakārto izlietoto autoriepu aprites cikls, kas šobrīd ir viena no būtiskākajām problēmām. Labiekārtošanas kombināts pieņem no iedzīvotājiem vidēji līdz 100 tonnām izmantoto riepu gadā. Savāktās riepas kombināts nodod sadarbības partneriem Eco Baltia vide, VVV Recycling u.c.
Var nodot bez maksas
Līdz šim nav izdevies savākt un utilizēt visas izlietotās autoriepas, kas tiek izmantotas uz Latvijas ceļiem. Lai motivētu iedzīvotājus nodot lietotās riepas šķiroto atkritumu pieņemšanas punktos, nevis izsviest, kur pagadās, Ventspils labiekārtošanas kombināts (VLK) pieņem bez maksas četras autoriepas gadā no viena iedzīvotāja. Par katru virs noteiktajām četrām nodoto autoriepu ir jāmaksā. Neatkarīgi no autoriepu sezonas maiņas periodiem izmantotās riepas tiek pieņemtas šķiroto atkritumu savākšanas laukumos visu cauru gadu, norāda VLK Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītāja vietniece Inese Mičule.
Ne visu vāc un utilizē
Daļa autoriepu, kas pieņemtas no ventspilniekiem, tiek dedzinātas Brocēnu cementa rūpnīcā, bet, uz kurieni tiek nogādātas pārējās riepas, Mičulei ir grūti atbildēt. Viņa ir pārsteigta, ka, neraugoties uz iespēju bez maksas nodot četras autoriepas gadā, joprojām diezgan daudz izmesto riepu kombināta speciālisti atrod pilsētas mežā. Mičule tādu rīcību dēvē par bezatbildīgu. Taču vissliktākais, ko var izdarīt ar savu laiku nokalpojušajām riepām, – dedzināt tās tam nepiemērotās vietās. Degšanas laikā izdalās kaitīgie toksīni, kas piesārņo gaisu, ūdeni un augsni un kaitē cilvēku veselībai. Taču pat nesadedzinātās, bet vienkārši izmestās autoriepas kaitē apkārtējai videi. Automašīnu riepas, kuru izgatavošanā izmanto daudzas sintētiskas vielas, nesadalās, bet, mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi, piesārņo to ar kaitīgajiem toksīniem. «Pēc vielu nezūdamības likuma šie toksīni atgriežas pie mums tajā vai citā veidā – ar sēnēm, ogām, piesārņotu ūdeni un gaisu,» brīdina Mičule.
Vismodernākā rūpnīca Latvijā
Izlietotās autoriepas nevar uzglabāt poligonos, tās noteikti ir jāutilizē. Latvijā ir vairākas rūpnīcas, kurās notiek otrreizēja automašīnu riepu pārstrāde. Tomēr līdz šim gadam autoriepu pārstrādes summārās iespējas veidoja aptuveni 15 000 tonnu, bet Latvijā katru gadu uzrodas aptuveni 20 000 tonnu izlietotu autoriepu. Tādēļ līdz pagājušā gada beigām izmantoto un nepārstrādāto autoriepu uzkrājums veidoja aptuveni 100 000 tonnas, informē Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija.
Šā gada vasarā Tukumā tika atvērta jauna riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīca – vismodernākā Latvijā un viena no modernākajām Eiropā. Pateicoties tās jaudām, iespējams pārstrādāt aptuveni pusi no visām izlietotajām riepām, informē kompānija Eco Baltia vide, kas ir investējusi rūpnīcas izveidē 2,6 miljonus eiro. Patlaban rūpnīcā iespējams pārstrādāt 6500 tonnu riepu gadā, taču jau līdz 2021. gadam tās jauda sasniegs 10 000 tonnu. Riepu otrreizēja pārstrāde ļaus samazināt CO2 izmešus par 26 600 tonnām gadā, informē Eco Baltia vide. Tukuma novada pašvaldība informē, ka rūpnīca konkrētās dienās reizi gadā pieņem no iedzīvotājiem četras lietotās riepas bez maksas.
Ražo mīksto segumu
Lietotās riepas, kas nonāk rūpnīcā, sākumā tiek sasmalcinātas, pēc tam atbrīvotas no metāla un kokvilnas, tad pārstrādātas kā otrreizēja izejviela granulās un gumijas čipsos. No riepām iegūtās granulas savukārt nonāk citā ražotnē, iegūstot plašu pielietojumu kā jauna izejviela. Piemēram, rūpnīca Rubrig Ādažos gatavo no granulām kvalitatīvu mīksto segumu sporta un bērnu rotaļu laukumiem, stadioniem, futbola laukumiem un fitnesa zālēm, kā arī skaņas un vibroizolācijas materiālus. Bijušo riepu granulas tāpat izmanto ceļa būvniecībā kā piedevu asfalta un bitumena maisījumiem, ierīkojot tramvaja un dzelzceļa sliedes, no tiem gatavo pagaidu klājumus militārās tehnikas pārvietošanai. Savukārt gumijas čipsus izmanto kā kurināmo enerģijas iegūšanai.
Riepa ar rītdienu
Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija jau vairāk nekā gadu virza iniciatīvu Riepa ar rītdienu. Iniciatīvas dalībnieki apliecina savu gatavību, pārdodot riepas, vienlaikus pieņemt bez maksas vecās riepas un nosūtīt tās pārstrādei. Iniciatīvas dalībniekus var atpazīt pēc speciālas zīmes Riepa ar rītdienu. Patlaban 111 tirdzniecības vietās visā Latvijā, pērkot riepas, var bez maksas atstāt izlietotās. Ventspilī arī ir tāda iespēja – autocentra Latakko veikalā Pirelli, Durbes ielā 36. Veikala vadītājs Andrejs Samorukovs apstiprināja, ka viņa pārstāvētā kompānija bija viena no kustības iniciatoriem par otrreizēju lietotu riepu izmantošanu Riepa ar rītdienu. Visas autocentrā savāktās riepas tiek nogādātas uz Tukuma jauno pārstrādes rūpnīcu, kur no tām gatavo granulas mīkstajam segumam un izmanto citiem mērķiem, informēja Samorukovs.
Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.
Komentāri (7)
Nu,kādu drusciņu gan vajag pietaupīt,priekš Līgovakara ugunskura...
To ir vien interesant būšan.Iekš kater Riēp tokš ir pulk Tēraud drāt.Kā viņ to ir dabut ār?
Nu jā kārtējie meli un reklāma.... Kā riepa kas izmesta mežā ir toksiska bet tāda pati riepa sasmalcināta nav toksiska un vēl bērniem jāstaigā par šo gumiju.
Tātad arī Ventspilī visos bērnu rotaļlaukumos,kur ieklāts gumijas segums (ar kuru tik ļoti lepojas valdošajai kliķei pietuvinātie),tiek izmantotas nolietotās riepas?
Vecāki,apdomājieties,pa ko staigā un rotaļājas jūsu atvases!
Profesor' - ko tad nu Tu tagad runā. Tu brauc ar auto, kuram ir vecas riepas un tas nav pilnīgi nekas, bet pasarg Dies, ja pa gumijas segumu bērni staigā ar kurpēm. Traģēdija. Izsauciet uz notikumu vietu Ivaru Jansonu. :D
Informējam, ka nolietotās gumijas riepas otrreizējā pārstrādē tiek izmantotas gumijas seguma apakšējās daļas ieklāšanai, savukārt virsējā daļa tiek veidota no speciālām krāsu granulām. Gumijas seguma sastāva pamatā ir krāsu granulas, nevis pārstrādāto riepu gumija. Darām zināmu, ka Ventspilī esošie gumijas segumi nav kaitīgi veselībai.
PSRS laikos Jāņos tikai pārsvarā dedzināja riepas ,un vai mira vairāk no piesārņotā gaisa ? Es piekrītu ka tas nav labi,bet drusku jau ar to eko pārspīlē