Ko slēpj cilvēki aiz dzīvnieku maskām

«Mēs ar vīru pastaigājāmies pa ceļu, kas ved uz pilsētas pludmales centrālo ieeju. Mums pa priekšu gāja sieviete ar mazu bērnu. Sievietei bija galvassega, kas atgādināja kaķa galvu. Bērnam galvā bija cepurīte ar zaķa ausīm. Pēkšņi sieviete nometās četrrāpus, ieņaudējās un sāka pārvietoties kā kaķis. Vienlaikus viņa lika arī savam bērnam nostāties četrrāpus un lēkāt kā zaķītim. Man kļuva nelabi. Ja man blakus nebūtu vīra, tad no šīs ainas droši vien es nonāktu šoka stāvoklī,» redakcijai stāstīja kāda ventspilniece. Vēl kāda pilsētas iedzīvotāja atcerējās, kā pirms trim gadiem pārsteigta klausījusies Austrālijas viesu stāstus par cilvēkiem, kas atdarina dzīvnieku uzvedību. «Nebiju domājusi, ka kaut kas tāds kādreiz varētu parādīties arī pie mums,» secināja mūsu sarunu biedre.

No kurienes cēlusies kvadrobika

Interneta telpa jau ir pietiekami piepildīta ar videosižetiem par cilvēkiem maskās, ar ausīm, ūsiņām un astītēm, kas pārvietojas četrrāpus, nereti ēd kā dzīvnieki un pieprasa sev tualeti smilšu kastes veidā. Daži sociālo tīklu lietotāji min gadījumus, kad kvadroberi rējuši uz cilvēkiem un viņu īstajiem četrkājainajiem mīluļiem un pat uzbrukuši tiem!

Oktobra sākumā šai parādībai Latvijā bija veltīts televīzijas raidījuma Bez tabu sižets. Raidījumā vērsās vairāki vecāki, kuri bija norūpējušies par savu bērnu uzvedību. Kamēr dzīvnieka atdarināšana atgādināja spēli, tas nevienu neuztrauca. Bet, kad bērns uzstājīgi pieprasa, lai viņu sauc par kaķēnu vai sunīti un attiecīgi pret viņu izturas, tad tas jau rada bažas. Kas tā par subkultūru, kā un kāpēc tā radusies un cik bīstama? Ventas Balss mēģināja rast atbildes uz šiem jautājumiem pie speciālistiem, kā arī pieejamajos informācijas avotos.

Avoti apgalvo, ka nosaukums kvadrobika cēlies no vārdu četri (latīn. quattuor) un aerobika savienojuma. Tiek uzskatīts, ka kustību aizsāka japāņu sprinteris Keniči Ito. Bērnībā viņu saukāja par pērtiķi. Vēlāk sportists nolēma to izmantot savos treniņos. Viņš izpētīja pērtiķu kustības un izstrādāja skriešanas tehniku četrrāpus. 2008. gadā Keniči uzstādīja Ginesa rekordu. Par vēl vienu kvadrobikas priekšteci tiek uzskatīta 2010. gadā ASV izveidotā fitnesa kustība Animal Flow. Tas balstījās uz mājas un savvaļas dzīvnieku paradumu imitāciju. Treniņi notika četrrāpus, atbalstoties uz plaukstām un pēdām. Šādas kustības, pēc treneru domām, tika uzskatītas par optimālu vēdera muskuļu attīstībai.

Reizēm kvadrobikas pirmsākumus redz teriāņos un furijos. Par teriāņiem tiek saukti cilvēki, kuri sevi pilnībā identificē ar dzīvniekiem un uzvedas līdzīgi viņiem. Furiji atšķirībā no viņiem savu dzīvnieka tēlu vērtē tikai kā personāžu, piešķirot tam cilvēkveidīgas iezīmes. Savukārt kvadroberi atšķirībā no furijiem nepiešķir dzīvniekiem cilvēciskas īpašības, tikai atdarina dzīvniekus un kopē to kustības un uzvedību.

Atdarināt dzīvniekus var, identificēties ar tiem nevar

Cik nekaitīga ir šī parādība? Komentējot jauno tendenci pusaudžu un jauniešu vidē, eksperti iesaka vecākiem sarunāties ar saviem bērniem, cenšoties saprast, kāpēc bērnam patīk būt dzīvniekam, nevis cilvēkam. Bērnu vēlmi līdzināties dzīvniekiem daži saista ar to, ka pēdējā laikā cilvēki arvien biežāk iegādājas četrkājainos mīluļus, uzskatot tos par ģimenes locekļiem. Psihologi un ārsti neiesaka aizliegt bērniem šādu uzvedību. Pilsētas Izglītības pārvaldes ārsts Gundars Kuklis, kurš ar skolas vecuma pacientiem strādā jau 27 gadus, kvadrobingu neuzskata par kaut ko ārkārtēju un briesmīgu. «Visu laiku bērnu un jauniešu vidū parādījušās tā saucamās subkultūras grupas, kas izpaužas īpašā veidā. Pusaudžu un bērnu vecumā tas ir normāli, un tā tam jābūt, ka bērns meklē savu identitāti, savas robežas, vēlas izpausties un meklē izpausmes formas,» skaidro dakteris Kuklis.

Katra paaudze bērnu un pusaudžu vecumā izpaudusies savā veidā. Atcerēsimies kaut vai elektronisko rotaļlietu tamagoči, kuru 90. gadu otrās puses un 2000. gadu sākuma bērni visur nēsāja līdzi, baroja un dzirdīja, lika gulēt, uzkopa aiz viņa un apraudāja, kad viņš nomira. Komentējot kvadrobingu jeb kvadrobiku, dakteris Kuklis izceļ vairākus šīs parādības aspektus. Pirmais aspekts, ko dakteris sauc par normālu, – kvadrobiku attēlo kā aerobikas un mūsdienu deju savienojumu. Noteikta veida fiziskās aktivitātes imitē dažādos vingrinājumos atveidotu dzīvnieku kustības, kas prasa treniņus un veicina ķermeņa attīstību. Šo kvadrobikas aspektu Kuklis uzskata par pozitīvu, jo tam ir sāncensības raksturs, bet jauniešu komandu dalībnieki cits citam pāri nedara.

Kvadrobika var būt noderīga bērnu iztēles un emocionālās regulācijas attīstībai. Spēle, kuras pamatā ir dzīvnieku imitācija, palīdz bērniem izpaust savas emocijas un attīsta empātijas spējas, jo viņi mācās izprast un atveidot citu būtņu uzvedību. Bērnu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs atgādina, ka noteiktā vecumā bērniem piemīt dzīvnieku atdarināšana. Taču, ja bērns sevi identificē ar dzīvnieku, tad šādu tendenci psihoterapeits sauc par neveselīgu. «Atdarināt dzīvniekus var, bet saukt sevi par dzīvnieku nedrīkst, jo tu esi cilvēks,» saka Nils Sakss Konstantinovs. No psiholoģijas viedokļa šāda uzvedība ir norma, ja bērns redz robežas ar realitāti, apzinās, ka nedrīkst pārkāpt svešas robežas un izrādīt agresiju pret citiem cilvēkiem, kad nav pilnīgas identificēšanās ar dzīvnieku.

Kvadrobings kā psihes reakcija uz stresu

Ja tomēr ar kvadrobingu nodarbojas pieaugušie, tad, pēc daktera Kukļa domām, vajadzētu būt uzmanīgiem. Pieaugušie kvadroberi parasti izrāda agresivitāti, uzbrūk un sakož cilvēkus un dzīvniekus, izaicinoši uzvedas sabiedrībā – ēd kā dzīvnieki no bļodiņām un pat reizēm pieprasa sev tualeti smilšu kastes veidā. «Šādos gadījumos rodas jautājums: kāpēc tu tā dari? Kas tev traucē izrādīt fiziskās aktivitātes kā cilvēkam?» prāto dakteris Kuklis.

Ārsts problēmu saskata gadījumos, kad kvadrobings atņem laiku un traucē bērnam, pusaudzim vai pieaugušajam mācīties būt cilvēkam; ja viņš cenšas pievērst sev uzmanību tikai tādā veidā. «Šādos gadījumos tas kļūst aizdomīgi un prasa palīdzību,» uzskata dakteris. Tāpat kā citi eksperti, viņš ir pret kvadrobinga aizliegšanu, uzskatot to par diktatūras izpausmi. Demokrātiskā sabiedrībā par to ir jārunā, jādiskutē, jāpieņem, jāseko līdzi tam, kādas formas pieņem šī parādība, vai tā netraucē un neapdraud citus.

Psiholoģe Tatjana Tatarinceva norāda, ka dzīvnieku atdarināšana varētu būt bērna reakcija uz krīzi. Visizteiktāk tas izpaužas sākumskolas vecuma bērniem. «Ja bērns pārdzīvo krīzi, motivācijas trūkumu mācīties, tad psihe sāk pielāgoties stresam un degradēties,» skaidro eksperte. Nereti šādos gadījumos bērni sāk ēst dzīvnieku barību un iet uz dzīvnieku tualeti. Psiholoģe aicina vecākus nestāvēt malā, bet pārrunāt šādu rīcību ar pašu bērnu pilnvērtīgā dialogā.

Viss nezināmais biedē

Visbeidzot, trešais kvadrobinga aspekts ir uzmanība tam no biznesa puses. Pašlaik interneta veikali kvadroberiem piedāvā vairāk nekā 15 tūkstošus preču nosaukumu. Tas ir milzīgs tirdzniecības bizness – tāds pats kā preču pārdošana uz Halovīnu vai Ziemassvētkiem. Kopumā dakteris neuzskata, ka būtu pārāk jāuztraucas par kvadrobingu un kvadroberiem, – tāpat kā citas parādības un subkultūras, kā atnāk, tā arī aizies.

Gandrīz visi Bez tabu žurnālistu aptaujātie jaunie rīdzinieki zinājuši par kvadroberiem un tos redzējuši Rīgā, pārsvarā – Vērmanes dārzā. Vai kvadrobings pamanīts Ventspils skolās? Uz šo jautājumu Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska atbild noraidoši. Savukārt dakteris Kuklis, uzstājoties ar lekcijām visā Latvijā, ir saskāries ar vecāku jautājumiem par kvadroberiem. «Viss nezināmais mūs biedē. Un katra paaudze uztraucas par nākamo paaudzi. Galvenais ir vecākiem rūpēties, lai viņu bērna jebkādu attīstības posmu kāds neizmantotu savtīgos nolūkos,» iesaka skolu ārsts. Pēc viņa pārliecības, kvadrobinga straujo izplatību veicina internets un milzīgs spiediens no tirdzniecības biznesa puses.

Ventas Balss sazinājās ar vairākiem mūspuses jauniešiem, kuri stāsta, ka Ventspilī līdz šim nevienu rāpotāju dzīvnieku maskā nav manījuši un arī no vienaudžiem neesot nācies dzirdēt par to, ka pie mums tādi būtu. Taču par to, kas ir kvadroberi un ko nozīmē šis sociālajos tīklos cēlies trends, zināja visi. «Latvijā, manuprāt, sabiedrība pat tuvu nav tik atvērta, lai akceptētu kaut ko tādu, bet daži video arī Latvijā ar to ir redzēti,» stāsta viena no skolniecēm. «Daudzi jaunieši par to zina, un vairums sabiedrības par tādiem cilvēkiem iesmej.» Viņa padalījās ar kādu sociālajos tīklos ceļojošu video, kurā redzams, ka Rīgā, Vērmanes dārzā, pa zāli četrrāpus lēkā cilvēks dzīvnieka tēlā – viņam ir galvas maska un aste. Video, visticamāk, uzņemts pavasarī, jo uz zemes vēl nedaudz manāms kūstošs sniegs. Sociālajos tīklos meklējot vēl citus šāda veida video, salīdzinoši lielākā skaitā tie atrodami krievu valodā. Uz to sarunu laikā norādīja arī Ventspils jaunieši. Internetā starp komentāriem lasāms pieņēmums, ka kvadroberi kā jauniešu subkultūra esot tipisks Krievijas fenomens. Tajā pašā laikā šī daudziem nesaprotamā tendence jau ienākusi dažādās Eiropas valstīs.

Pētot internetā publiski pieejamos komentārus, ko tīmeklis automātiski atrod pēc atslēgvārda kvadroberi, starp viedokļiem dominē ironija, sašutums un lielākoties kategoriska nostāja pret, lai ko tādu pieņemtu. Cilvēki pieļauj, ka tās ir bezdarbības sekas, kad bērniem mājās vairs nav nekādu pienākumu. «Ja būtu jāpalīdz vecākiem mājas darbos, tad šādām muļķībām nebūtu laika,» raksta kāds interneta lietotājs. «Kamēr uz planētas šauj, bumbo un spridzina, bet politiķi ved pasauli pretim apokalipsei, tikmēr jaunatne jūk prātā pa savam,» vēsta cits komentārs. Redzētais internetā liecina, ka cilvēki diezgan aktīvi iesaistās diskusijās un cenšas šo parādību izprast gan ar psiholoģijas, gan ezoterikas zināšanām. Kāds no interneta lietotājiem piekrīt pieņēmumam, ka vēlmei kļūt par kvadroberu cēlonis varētu būt mukšana no realitātes savās ilūzijās, ko varētu būt veicinājusi emocionāla nevērība pret bērnu, dažādas emocionālās traumas, pārmērīgas prasības un citi apstākļi. «Tā vairs nav tā spēle, ko mēs bērnībā spēlējām,» turpina vīrietis, «un, ja mamma (vai tētis) par kaķiem rūpējas labāk nekā par bērnu (no bērna skatpunkta), vārti vaļā.» Jāpiemin, ka ir arī pa kādam atbalstošam viedoklim, kā, piemēram, ka kvadroberi ir labs bērnu hobijs, kas veicina radošumu, fantāziju un fiziskās kustības.