Aprēķinātas jaunās apsaimniekošanas maksas

Kā tiek aprēķināta apsaimniekošanas maksa un kāpēc dažādās mājās tā atšķiras, preses konferencē skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs un Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Aigo Gūtmanis.

Maksu ietekmē veicamie darbi

Mājas pārvaldīšanas maksu veido trīs galvenās komponentes: obligātie pārvaldīšanas izdevumi, kas ietver sētnieka pakalpojumus, ēku tehnisko uzturēšanu un remontu, pārvaldīšanas darbu plānošanu u. c., atlīdzība par pārvaldīšanu un uzkrājumu veidošana turpmākajos periodos veicamajiem darbiem. Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi. Aprēķini tiek veikti katrai mājai atsevišķi un ir atkarīgi no mājas uzturēšanas izmaksām un nepieciešamajiem remontdarbiem. «Protams, iedzīvotājiem ir iespēja gan piekrist, gan nepiekrist šiem aprēķiniem. Ja iedzīvotāji nepiekrīt, viņi sasauc sapulci un risina jautājumu, ko no plānotajiem remontdarbiem neveikt, lai varētu šīs izmaksas samazināt. Tāda iespēja pastāv,» informēja Gūtmanis.

Ventspilī pavisam ir 398 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras apsaimnieko vairāki desmiti apsaimniekotāju. Visvairāk – 169 mājas – apsaimnieko VNĪ. Vidējā apsaimniekošanas maksa VNĪ apsaimniekotajās mājās 2025. gadā būs 61 cents par kvadrātmetru mēnesī. «Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir pieaugums vidēji par 1 centu,» informēja Kleinbergs. Taču jāņem vērā, ka apsaimniekošanas maksa nemainās 72 mājām, savukārt 32 mājām tā samazinās, bet 65 mājām – palielinās. Tādējādi tām mājām, kurās apsaimniekošanas maksa pieaugs, vidējais palielinājums būs par 9 centiem par kvadrātmetru jeb par aptuveni 5 eiro mēnesī. «Galvenie iemesli, kāpēc apsaimniekošanas maksa pieaug, ir minimālās algas pieaugums, kas attiecas uz sētnieku darbu, kā arī ir ņemta vērā inflācija, kas attiecas uz apkalpojošo uzņēmumu – santehniķu, elektriķu – pakalpojumu sniegšanu. Lielāko komponenti veido nākamajos periodos plānotie uzturēšanas un remontdarbi,» norādīja Kleinbergs.

Mājām, kur samazināsies apsaimniekošanas maksa, samazinājums ir iespējams, pateicoties diviem galvenajiem faktoriem. «Viens ir tas, ka veikti remontdarbi, par kuriem jau ir izveidots uzkrājums iepriekšējos periodos, vai arī tiek plānoti remontdarbi, kuru veikšanai tiks ņemts kredīts, līdz ar to nav nepieciešams tik liels apsaimniekošanas maksas uzkrājums, jo par kredītu māju sapulcēs iedzīvotāji lemj individuāli pēc saņemta konkrēta bankas piedāvājuma un iepirkuma rezultātā saņemta būvdarbu piedāvājuma. Šie jautājumi tiek skatīti sapulcē, un, ja iedzīvotāji atbalsta, tiek ņemts aizdevums,» skaidroja Kleinbergs.

Noteiktas remontdarbu prioritātes

Visas dzīvojamās mājas divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – tiek apsekotas. Balstoties uz veiktajiem apsekojumiem sastādītie remontdarbu plāni tiek pārrunāti dzīvokļu īpašnieku sapulcēs. Vadoties no tā, tiek aprēķināti nepieciešamie uzkrājumi remontdarbu veikšanai.

VNĪ valdes priekšsēdētājs sniedza ieskatu galvenajos 2025. gadā plānotajos remontdarbos. 23 mājām paredzēts izstrādāt tehnisko dokumentāciju jumta remontam, fasādes atjaunošanai vai mājas renovācijai. 18 mājām jāveic gāzes sistēmu pārbaude, 13 mājām paredzēta ūdens un kanalizācijas stāvvadu un guļvadu nomaiņa, bet 12 mājām plānoti kāpņutelpu remonti. Astoņām mājām tiks izstrādāts energoaudits. Astoņos atkritumu konteineru laukumos, kurus izmanto 34 māju iedzīvotāji, plānots uzstādīt viedeonovērošanas iekārtas.

Remontdarbus mājās VNĪ piedāvā veikt noteiktā prioritārā secībā. «Ja iedzīvotāju sapulcēs nav lemts savādāk, tad no mūsu puses ir rekomendācijas, kas būtu nepieciešams mājas uzturēšanai. Prioritāri esam sadalījuši darbus, vispirms pievēršot uzmanību mājas ārējām konstrukcijām – jumtiem, balkoniem, fasādēm. Nākamās prioritātes ir ūdens un kanalizācijas stāvvadu sakārtošana un pagalma labiekārtošana, koplietošanas telpu kosmētiskie remonti, kā arī attālināto ūdensskaitītāju un alokatoru ierīkošana dzīvokļos. Šī ir secība, kādā piedāvājam darbus, bet bieži iedzīvotāji sapulcēs lemj citādāk. Iedzīvotājiem ir visas tiesības izvēlēties savai mājai savas prioritātes,» atzina Kleinbergs.

Atkarībā no tā, kāds ir mājas uzkrājums un kādus remontdarbus nolemts veikt, tiek noteikts, cik lielai apsaimniekošanas maksā ir jābūt komponentei, kas paredzēta uzkrājuma veidošanai remontdarbiem. «Mūsu apsaimniekošanā ir mājas ar dažāda apjoma uzkrājumiem. Dažām to ir nepieciešams palielināt, lai paātrinātu darbu izpildi. Ir gadījumi, kad pēc darbu izpildes apsaimniekošanas maksu varam samazināt, vai arī tiek pieņemts mājas lēmums piesaistīt kredītlīdzekļus, un tādā gadījumā nav nepieciešams palielināt uzkrājumam novirzāmos līdzekļus,» skaidroja Kleinbergs.

Situācija katrā mājā atšķiras

VNĪ valdes priekšsēdētājs minēja četrus piemērus, kas ilustrē apsaimniekošanas maksas izmaiņas 2025. gadā. Vienā gadījumā apsaimniekošanas maksas pieaugums ir par 44% – no 57 uz 82 centiem par kvadrātmetru. «Uzturēšanas maksa mājai nemainās, bet 25 centu pieaugums ir tieši uzkrājumam, kas nākamajā gadā kopā veidos jau 41 centu par kvadrātmetru, kas ir puse no pārvaldīšanas maksas. Šis uzkrājums ir nepieciešams, lai izstrādātu apliecinājuma karti ēkas atjaunošanai. Māja ir konceptuāli nolēmusi virzīties uz siltināšanas programmu, ir izstrādāts energoaudits, un ir nepieciešama projekta izstrāde. Palielinot uzkrājumu, varam nodrošināt, ka šie darbi tiek veikti nākamajā gadā un attiecīgi aiznākamajā jau var domāt par dalību ALTUM programmā,» ilustrēja Kleinbergs.

Citā piemērā apsaimniekošanas maksa pieaug par 32% no 91 centa uz 1,23 eiro par kvadrātmetru. «Regulārajiem uzturēšanas darbiem pieaugums ir par 2 centiem, savukārt par 30 centiem pieaug uzkrājums remontdarbiem, kas pēc palielināšanas veidos 70 centus. Mājai paredzēts veidot uzkrājumu divu kāpņutelpu kosmētiskajam remontam. Salīdzinot ar pirmo piemēru, šī ir mazāka māja. Jo lielāka māja, jo pārvaldīšanas maksa parasti proporcionāli sanāk mazāka. Ja mājas platība ir neliela, tad attiecīgi izmaksas uz vienu platības kvadrātmetru ir lielākas,» informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Trešajā piemērā apsaimniekošanas maksa samazinās par 23% – no 78 uz 60 centiem par kvadrātmetru. «Tas ir tādēļ, ka mājai tiek veikta jumta seguma nomaiņa un uzkrātie līdzekļi tiek novirzīti šiem darbiem, kā arī ir piesaistīts kredīts un pēc remontdarbu pabeigšanas būs jāuzsāk kredīta atmaksa, kas veidos 50 centus par kvadrātmetru. Iedzīvotāji par to ir vienojušies, un attiecīgi mēs samazinām uzkrājuma daļu, bet nāks klāt kredīta atmaksas daļa,» norādīja Kleinbergs.

Pēdējā piemērā apsaimniekošanas maksa samazinās par 18% – no 78 uz 64 centiem par kvadrātmetru. «Uzturēšanas darbu izmaksas nemainās, bet par 14 centiem tiek samazināts uzkrājums – no 32 uz 18 centiem par kvadrātmetru, un tas ir tādēļ, ka māja iepriekšējos gados ir uzkrājusi naudu kāpņutelpu kosmētiskajiem remontiem un šie līdzekļi 2025. gadā tiks novirzīti šiem darbiem. Tālāk paredzēts izskatīt jautājumu par jumta seguma nomaiņu, tiks gatavots iepirkums, lai noskaidrotu izmaksas, sagatavots bankas piedāvājums, un iedzīvotājiem būs iespēja lemt par kredīta piesaisti jumta remontam,» klāstīja Kleinbergs.

«Šie piemēri parāda, ka apsaimniekošanas maksas ir atšķirīgas, ir dažādi ēku tehniskie stāvokļi un atšķiras arī iedzīvotāju aktivitāte un vēlmes par to, kādi darbi būtu nepieciešami,» rezumēja VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Paziņojumi par aprēķināto mājas apsaimniekošanas maksu 2025. gadā šonedēļ izsūtīti uz iedzīvotāju norādītajām e-pasta adresēm, bet tie iedzīvotāji, kam e-pasta adrese nav norādīta, šo informāciju saņem savās pastkastītēs. Būvniecības informācijas sistēmā ir ievietoti ar maksas aprēķinu saistītie dokumenti – remontdarbu plāns, tāme un atskaite par 2024. gada pirmajos astoņos mēnešos saņemtajiem un izlietotajiem apsaimniekošanas maksas līdzekļiem. «Ja ir kādi jautājumi, aicinu iedzīvotājus droši vērsties pie mums, zvanot vai rakstot, vai arī ierodoties personīgi. Katru gadījumu atsevišķi varam pārrunāt, un, ja ir nepieciešamība, varam rīkot arī atkārtotas sapulces vai aptaujas par konkrētu darbu veikšanu nākamajā gadā. Atbilstoši likumdošanas normām līdz 29. novembrim var veikt aprēķinātās maksas izmaiņas. Ja izmaiņas nav nepieciešamas, apsaimniekošanas maksas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri,» informēja Kleinbergs.