Nacionālā apvienība (NA) rosinājusi Ventspils domei demontēt Latvijas neatkarības pretinieka Jāņa Fabriciusa pieminekli Ventspilī.
Nacionālā apvienība rosina demontēt Fabriciusa pieminekli
53Partija norāda, ka ir vērsusies Latvijas Okupācijas muzejā un Latvijas Kara muzejā, lai no speciālistiem un vēsturniekiem gūtu atzinumus par Fabriciusa personību un vēsturiskajām darbībām, kā arī piemineklī attēloto agresorvalsts militāro formastērpu. Saņemti apliecinājumi par Fabriciusa augsta mēroga militārajām darbībām pret Latvijas valsts neatkarību un NA vērsusies domē ar iesniegumu, aicinot pašvaldību pieminekli demontēt, kā to nosaka likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā".
"Pieminekļu jautājumā svarīgi vadīties pēc oficiāliem faktiem, nevis emocijām. Atzinumos saņemtie fakti ir nepārprotami - Fabriciuss ir ieņēmis būtisku lomu cīņās pret Latvijas valstiskumu, un likums šādus pieminekļus aizliedz eksponēt. Mums jādemonstrē jaunajai Latvijas paaudzei, ka mums nav ne kopīgas vēstures, ne kopīgas nākotnes ar Krievijas varas aizstāvjiem Latvijā," pauž Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).
Fabriciuss (1877-1929) kā Padomju Krievijas Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas kara komisārs 1918.gadā karoja pret Latvijas neatkarību Latvijas Brīvības cīņās. Fabriciuss kļuva Latvijas pretinieka Brīvības cīņās jeb Latvijas Neatkarības karā - Padomju Krievijas - augstākā valsts orgāna Viskrievijas Padomju kongresa Centrālās izpildu komitejas locekli. Par sevis veikto militāro agresiju kaujās pret Latviju tieši ziņoja Krievijas Tautas Komisāru padomei, iesniegumu pamato partija.
"Jāņa Fabriciusa pieminekli Ventspilī izplānoja staļinisma periodā un pabeidza 1953.gada decembrī, to pieņēma Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Kultūras ministrijas pārstāvji un to bija paredzēts atklāt par godu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības 36.gadadienai," skaidro NA.
Partija atzīmē, ka ar līdzīgu aicinājumu pie Ventspils domes priekšsēdētāja Jāņa Vītoliņa ir vērsusies biedrība "Publiskās atmiņas centrs", kas aicināja demontēt okupācijas pieminekli līdz Lāčplēša dienai. Organizācijas pārstāvji iesniegumā atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta lēmumu, kas nosaka, ka likums uzliek pašvaldībai pienākumu izvērtēt tās teritorijā esošu pieminekļu atbilstību likuma 3.pantā ietvertajiem kritērijiem un, izpildoties kādam no kritērijiem, lemt par pieminekļa demontāžu. Šāda lēmuma pamatā ir korekta tiesību normas piemērošana, nevis pašvaldības politiska izšķiršanās, uzskata NA.
Par pieminekli vairākkārt ir rakstījusi arī Ventas Balss:
https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/46089-mums-nav-ko-nojaukt
Komentāri (53)
Protams, ka jānogāž. Un vietā Latvijas slavenāko narkokurjeru Rolandu Prīvertu vai publikas elku politiķi Kaimiņu....Šie personāži varētu atbilst NA vidējā intelekta līmenim...būtu "cienīgi "saņemt svētkos puķu pušķi. Ak jā, aizmirsu M.Gaili, kam bija ietekme uz Ventspils "elites"rašanos.... Varētu turpināt, bet redaktore nespēs atildēt uz zvaniem par komenta autoru.....
Kaut kur senāk Ventiņā lasīju tādu stāstu ka padomju laikos Jāņu rītā Fabriciuss greznojies ar ozollapu vanagu.
Varbūt tā sarunājam?
Vai viņi piedāvāja pretī kaut ko uzstādīt vai arī viņiem pietika smadzeņu tikai nojaukšanai?
Rīgā visu iznīcināja, tagad sasnieguši Ventspili.
Jā. Iespējams ,būšot Ošenieka krūšutēls.
Varētu uzstādīt kāda pazīstama komūnistu partijas funkcionāra-krievmīļa statuju,komplektā ar karātavām (no kurām tas izspruka,pateicoties Rumpīša izsludinātajam nāvessoda moratorijam).
Destruktīvajiem nacionālistiem būtu jāsaprot arī pilsoņu kara laika PSRS ideoloģisko pamatni : komunistiskajai iekārtai atbilstoši Marksa, Engelsa un Ļeņina idejām bija jāizplatās visā pasaulē kā progresīvai. Līdz ar to tā gandrīz nebija savās robežās noformējusies valsts (kā Latvija vai Beļģija varbūt, nacionālās Rietumeiropas zemes). Tā bija franšīze kas sevī teorētiski viegli varēja iekļaut kādu Austrālijas PSR ja politiskie apstākļi to pēkšņi atļautu. Līdz ar to sarkano strēlnieku karagājiens uz Valku un dziļāk iekšzemē bija no Kremļa viedokļa absolūti likumsakarīgs ar dabisku mērķi apmēram kā piespiedu dzimtļaužu brīvlaišana jeb, Kārļa Marksa vārdiem, proletariāta diktāts. Bija pārlieku sarežģīti to skaidrot Smoļnijā ka mēs ar savējiem nekausimies tikai tamdēļ ka šie buržuji un kulaki. Nav variantu arī mūsdienās Donbasā, citādi KF patlaban praktiski nebūtu armijas un virs Kemļa kupola jau plīvotu zili dzeltenais. Lai kā mums to itvisiem gribētos, tā nav necik reāla spriešana.
Bez tam lai strēlnieks varētu pārceltie uz Latviju bija nepieciešami katram divi galvotāji no LR iedzīvotāju vidus kas apliecinātu ka tāds šeit agrāk dzīvojis. Daudziem tādu trūka. Līdz ar to tie palika Krievijā, daudzi palika Sarkanarmijas dienestā, nemaz nerunājot par virsniekiem kas jau sastādīja tik lielu komandējošā sastāva daļu ka Staļina terora laikā 1937. gadā no viņiem atbrīvojās, tostarp no pirmā Padomju armijas virspavēlnieka Jukuma Vācieša. Ja Fabriciuss nenodzīvoja pat līdz 1929. gada rudenim, var pavaicāt cik ērts vinš kā cara katorgu pieredzējis dumpinieks bija Dzeržinska pēcgājējiem. Tamdēļ lūdzu, bez raganu medībām Čekas stilā, neko nekait vismaz Ventspilij tāds Fabriciuss.
Puslīdz skaidrs ka Smoļnija padome bija savstarpēji cieši saistīta. Un latviešiem tur bija daudz darīšanas jo strēlnieki varēja tikt uzskatīti par sava laika elitārām vienībām, sargāja pašu Revolūcijas vadoni. Man pat viens vecs leģionārs Arveds Celms minēja ka paņēmiens kādu var redzēt dokumentālajos kino kadros, kareivjiem un krievu jūrniekiem lecot pār Ziemas Pils augsto žogu, esot raksturīgs bijis tieši latviešu strēlniekiem. Nu tad lūk, kā vecais draugs Fēlikss dabū sirdsklapi un pagalam tad Jan, sargies, ka neiekrīti pec kāda laika ar aeroplānu Melnās jūras tumšajos viļņos.
Domāšana nacionālajai apvienībai tāda pašā līmenī, ka taleban Afganistānā, kuri, neskatoties uz protestiem Pasaulē uzlaida gaisā Budas skulptūras , lai savas ideoloģijas vārdā parrakstītu vēsturi, gluži tāpat kā citu totalitāru režīmu pārstāvji. Nav nekādas atšķirības nacionālās apvienības "gaišajām galvām" no taleban fanātiķiem, tas ir tīras raudzes boļševisms! Bet atšķirība no boļševikiem tomēr vienā gadījumā varētu būt, ja pieminekli sarkanajam latviešu terminātoram Jānim Fabrīciusam nojauks . Tā atšķirība ir tāda, ka boļševiki tad būs gudrāki un labāki, jo viņi taču gribēja nojaukt Brīvības pieminekli Rīgā, bet beigu beigās attapās un piemineklis, kas boļševiku izpratnē bija ka buržuāziska nacionālisma slavinājums, kas apdraudēja proletārisko internacionālismu ,palika neskarts. Padomājiet ar galvu par savas tautas vēsturi - nacionālā apvienība! Padomājiet par to, ka arī viens no izcilākajiem Trešās Atmodas līderiem - Eduards Berklavs arī cīnījās Sarkanajā armijā!
Gribētos aicināt gluži primitīvi neaizrauties ar kārdinājumu gāzt lejā un iznīcināt visu kas pārstājis atbilst laikmeta ideoloģijai. Tamdēl gūtā slava būs īslaicīga. Turklāt jums būs grūti radīt kaut ko šeit kaut cik līdzvērtīgu.