No prieka līdz strīdam – viens zandarts

Nesen redakcijā vērsās kāds makšķernieks, kurš uzskata, ka viens no loču kuģiem tīši brauc makšķernieku virzienā tuvu krastam, lai norautu makšķerauklas. Viņš zināja, ka līdzīgi gadījumi bijuši arī senāk. Turpinot situācijas izklāstu, vīrietis arī uzsver, ka makšķernieki cenšas nevienu netraucēt, ievērot kārtību un tīrību. Redzot tuvojamies kuģi, makšķeres parasti tiekot pavilktas nostāk. «Promenāde beidzot ir atdzīvojusies. Tagad tur ir arī tūristi. Tāpēc brīnos, kāpēc apzināti tā ir jādara. Speciāli izbraukt no kapteiņa dienesta, nobraukt gar malu, paskatīties, ko nu makšķernieki dara, un tad braukt ārā, lai gaidītu kuģi,» turpina makšķernieks.

Arī Ventas Balss devās uz Ostas ielas promenādi, kur makšķerniekus izdevās sastapt gan vēlā pēcpusdienā, gan arī pašā pievakarē neilgi pirms saulrieta. Izrādījās, ka divi no sastaptajiem makšķerniekiem bijuši minētās situācijas aculiecinieki. Vīrieši stāsta, ka toreiz mēģinājuši māt loču kuģa kapteinim, lai tas nedaudz attālina peldlīdzekli no krasta, taču velti. Kuģis pabraucis makšķerniekiem garām, apgriezies un braucis prom, atstāsta vīrieši, kuri pārsvarā makšķerē pie spīķera. Jāpiemin, ka makšķerēšanu kā brīvā laika nodarbi iecienījušas arī vairākas daiļā dzimuma pārstāves, kas pie Ventas sastopamas itin bieži. Viena no viņām arī ievērojusi, ka kāds no loču kuģiem dažreiz brauc izteikti tuvu krastam. Viņasprāt, tas nevienam neradītu apgrūtinājumu, ja kuģis par kādiem desmit metriem attālinātos no krasta, taču tajā pašā laikā sieviete neņemas apgalvot, ka kapteinis to dara tāpēc, lai apzināti kaitētu makšķerniekiem. Citi savukārt šādu problēmu nav novērojuši.

Makšķernieku sūdzības nonākušas arī Ventspils brīvostas kapteiņa Aināra Austruma redzeslokā, un, pēc ostas kapteiņa sacītā, loču kuģu kapteiņi ir profesionāli kuģu vadītāji un neviens no viņiem nerīkojas tā, lai speciāli kaitētu makšķerniekiem. Vienlaikus viņš apstiprina, ka Ventspils brīvostas pārvaldei nav nekādu pretenziju pret makšķerniekiem: «Es diendienā redzu makšķerniekus. Ja būtu kādas problēmas, es, protams, aizrādītu, bet līdz šim mums nav bijusi neviena domstarpība ar kādu no makšķerniekiem – ne man kā ostas kapteinim, ne arī kapteiņa dienestam.»

Kādam atpūta, kādam azarts

Krastmalā, posmā no strūklakas Kuģu vērotājs līdz pat tā dēvētās jaunās Ostas ielas promenādes galam, sastapām ne vienu vien makšķernieku, kuri labprāt arī aprunājās. Jelgavnieks Aļģirds stāsta, ka, esot komandējumā Ventspilī, pie Ventas dodas gandrīz katru dienu, jo tas ir veids, kā atpūsties. Viņš bija novērojis, ka promenāde ir vietējo iecienīta makšķerēšanas vieta, un tāpēc arī pats tur dodas. «Šeit ir skaisti. Saulīte spīd. Sieva blakus var atpūsties,» uzslavē vīrietis.

Mūsu tikšanās reizē Aļģirds bija atnācis zandarta medībās. Vaicāts par noķerto lomu, makšķernieks gan atzīst, ka «jaunais gads pienāk biežāk nekā zandarts». Zivis ir, bet grūti noķert. Šajā sezonā viņam pagaidām laimējies noķert vienu pieklājīga izmēra zandartu. Vairāk ir mazo, kas jālaiž atpakaļ ūdenī. Aļģirds zināja teikt, ka makšķerēšana no krasta Eiropā un pasaulē kļūst aizvien populārāka, un viņš priecājas, ka arī Ventspilī to atbalsta. «Ventspilī viss ir kolosāli izbūvēts. Ir, kur braukt, kur makšķerēt. Super pilsēta!» novērtē Aļģirds. Izrādās, makšķerēšana ir viņa vaļasprieks jau vairāk nekā 60 gadus. «Es piedzimu ar makšķeri rokās,» nosmej Aļģirds. Viņa lielākais loms ir 16 kg smags sams, ko savulaik izdevies noķert Dņepras upē Ukrainā.

Jeļena bija atnākusi pie upes pēc grūtas dienas – lai izvēdinātu galvu un palaistu vaļā emocijas. Uzticējusi stāstu un savas izjūtas par mammas nelaimi, sieviete pēkšņi iestarpina frāzi – Ir cope!. Rezultātā mūsu sarunas laikā makšķerāķim bija pieķērusies gana branga bute. Bet brīdi iepriekš – jūras bullītis. Vajadzēja tikai nomierināties un izrunāt no sevis smagumu, lai notiktu kaut kas labs, nedaudz filozofiski nosaka Jeļena. Taču tam, vai kas pieķersies āķa galā, nav sevišķas nozīmes. «Es neeju makšķerēt zivju dēļ. Man tas ir veids, kā atpūsties, nomierināties,» atzīst sieviete.

Patīk makšķerēt Ventā

Citi makšķernieki stāsta, ka promenāde Ventspilī ir palikusi teju vienīgā vieta makšķerēšanai Ventā no krasta, jo tālāk visur ir privātīpašumi un ierobežota piekļuve upei. Alternatīva ir makšķerēt no laivas, taču tas nav ikdienas prieks, jo vajadzīgs daudz vairāk laika un izdevumu. Ventas zivju resursu bagātību makšķernieki vērtē dažādi: kāds saka – zivju nav, citi – ka tās iepeld periodiski. Viens no makšķerniekiem parādīja fotogrāfijā iemūžinātu pagājušās ceturtdienas lomu – trīs zandartus un trīs kilogramīgu samu. Todien pie Ventas makšķernieki sēdēja arī uz brekšiem un asariem. Viens no makšķerniekiem pieļauj, ka šobrīd, pēc spēcīgajām lietavām un laikā, kad ūdens ir uzsilis, nav piemērots periods makšķerēšanai, bet tas neliedz baudīt procesu un cerēt uz makšķernieka veiksmi.