Valstspilsētām tuvāko gadu laikā jāstiprina ekonomiskā, sociālā un vides noturība

Dokumentā norādīts, ka galvenie aktuālie izaicinājumi, kas skars visas valstspilsētas tuvākajos gados ir iedzīvotāju skaita sarukšana un sabiedrības novecošanās, mājokļu trūkums, tostarp mājokļi par pieņemamām cenām, un enerģētikas krīze.

Saskaņā ar asociācijai pieejamo informāciju demogrāfiskās prognozes Latvijas valstspilsētām līdz 2030. gadam ir pesimistiskas. Teju visās valstspilsētās paredzams iedzīvotāju skaita sarukums. Mazāks sarukums prognozēts Rīgai (-3%) un Jelgavai (-8%), ko var skaidrot ar atrašanos Rīgas metropoles areālā, bet lielāks - Ventspilij (-14%), Liepājai (-16%), Jēkabpilij (-16%), Daugavpilij (-17%) un Rēzeknei (-20%). Izņēmums esot Jūrmala, kurā iedzīvotāju skaitam prognozēts neliels pieaugums 2,3% apmērā, kā arī Valmiera un Ogre, kurās tiek prognozēta iedzīvotāju skaita saglabāšanās.

Tāpat starp tuvāko gadu galvenajām problēmām izvirzīta pilsētas drošība un civilā aizsardzība, klimata pārmaiņu ietekme, ierobežota resursu pieejamība, industriālās attīstības temps, darba vietu radīšana un eksporta attīstība.

Līdzās minētajam pastāv arī virkne citu izaicinājumu, piemēram, infrastruktūras novecošanās un pilsētvides pievilcība, izglītības piedāvājuma atbilstība vajadzībām, digitālās transformācijas temps, karš Ukrainā, mobilitātes un sasniedzamības ierobežojumi.

Būtiskākie valstspilsētu izaicinājumi būtu risināmi integrēti, jo vienlaicīgi skar ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, norādīts dokumentā.

Lai pārvarētu nepastāvību, nenoteiktību, sarežģītību un neskaidrību, kas iezīmējas globālajās un nacionālajās tendencēs, īpaši būtiski valstspilsētās ir sekmēt inovāciju, pausts stratēģijā. Asociācijas vērtējumā Latvijas valstspilsētas šobrīd atrodas inovācijas sākumposmā, proti, ir daudz dažādu labās prakses piemēru, tomēr kopumā "pastāv plaša vieta izaugsmei, lai inovāciju valstspilsētās sistematizētu, padarītu stratēģiski nozīmīgāku, inovatīvi risinājumi tiktu ieviesti ātrāk".

Galvenie šķēršļi, kas kavē inovāciju ieviešanu lielākoties saistīti ar pašvaldību kapacitāti un ierobežotiem finanšu līdzekļiem. Stratēģijā norādīts, ka valstspilsētām trūkst kvalificētu cilvēkresursu, tostarp pašvaldībās nav lietotāju pieredzes (UX) dizaineru vai atbildīgo par inovācijas kultūras attīstību, trūkst pieredzes, nepietiek kapacitātes idejas ieviest praksē. Tāpat pastāv salīdzinoši augsts administratīvais slogs iekšēji pašvaldībā, kā arī pastāv bailes īstenot inovācijas iepirkumus. "Publiskā sektora inovācijai netiek pievērsta pietiekami plaša uzmanība nacionālā mērogā - tas pagaidām netiek saredzēts kā instruments, lai sekmētu būtisku problēmu risināšanu dažādās nozarēs vai uzlabotu lietotāju pieredzi dažādās jomās," sacīts dokumentā.

Lai veicinātu inovāciju ieviešanu, stratēģijā izvirzīti pieci darbības virzieni. Šogad iecerēts izveidot valstspilsētu inovācijas entuziastu sadarbības tīklu - neformālu pieredzes apmaiņas platformu, kurā tiek apvienoti dažādu jomu interesenti no visām valstspilsētām, kurus interesē inovācija, tās kultūras attīstība pašvaldībā un vēlme savstarpēji dalīties pieredzē. Savukārt līdz 2027. gadam pašvaldībām tiek rekomendēts iesaistīties valsts pārvaldes inovācijas ekosistēmas attīstības aktivitātēs, kā arī īstenot kopīgus sadarbības projektus ar augstākās izglītības un zinātnes institūcijām. Tāpat rekomendēts piesaistīt inovācijas speciālistus un popularizēt ieviestās inovācijas ar mērķtiecīgām komunikācijas aktivitātēm.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām. Asociācijas biedri ir desmit lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils un Ogres novads.