Lai remonts dzīvoklī neradītu problēmas

Pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi tehniskais direktors VALDIS LESIŅŠ intervijā skaidroja, kas iedzīvotājiem būtu jāzina, lai paveiktie remontdarbi vēlāk neradītu problēmas ne pašam remontdarbu veicējam, ne kaimiņiem.

Mūsu sarunas temats ir patvaļīgā būvniecība dzīvokļos. Vai šī problēma pēdējā laikā ir aktualizējusies?

– Šī tēma ir bijusi aktuāla vienmēr. Mēdz būt, ka cilvēku dzīvoklī kaut kas neapmierina, ir vizuāli sliktā stāvoklī, piemēram, apkures radiators. Vecajās mājās ir čuguna baterijas vai deviņstāvu ēkās – tvaika konvektori, kas izskatās nepievilcīgi un īsti nekādu siltumu nedod. Veicot kosmētisko remontu, tu to radiatoru ieraugi kā tādu zilumu uz acs. Un ko cilvēks dara? Viņš meklē santehniķi, savukārt atrastais speciālists, iespējams, piedāvā nopirkt veikalā radiatoru, kādu vēlas vai kādu pārdevējs iesaka, un tad tiks veikta tā nomaiņa. To parasti dara vasaras periodā, kad apkures sistēma ir atslēgta un cirkulācija sistēmā nenotiek. Bieži vien viņi patvaļīgi izlaiž ūdeni. Santehniķis zina, kā to izdarīt, un tas nevienam nekādus īpašus zudumus tajā brīdī nerada, bet ziemā sākas visādi brīnumi. Pamatā bēdas sākas tāpēc, ka lielākajā daļā dzīvojamo māju ir izbūvētas tā sauktās viencaurules apkures sistēmas, kur balansēšana notiek ar radiatoru izmēriem. Padomju laikā, lai taupītu līdzekļus, īpaši hruščovkās, izbūvēja šādas sistēmas. Pirmās baterijas, kas ir cirkulācijas ceļā, ir mazākas, tālāk aizvien lielākas un pēdējā – vislielākā. Ja sistēmai pa vidu uzliekat vienu lielu bateriju, jūs šo balansējumu izjaucat un tad kādā dzīvoklī ir par aukstu un kādā – par karstu.

Vēl mēdz būt, ka santehniķis piedāvā veikt jaunā radiatora pieslēgumu sistēmai ar smuku, tievu kapara caurulīti. Līdz ar to faktiski tiek bloķēta sistēma, tā vairs nedarbojas, radiators nesilst, un citiem arī vairs tie nesilst, cirkulācija stāvvadā apstājas. Cits vēl pamanās ielikt ventili, jo, ja būs par karstu, varēs aizgriezt ventili ciet, bet tad atkal konkrētā apkures stāvvada darbība apstāsies. Tādam gadījumam ir paredzētas tā sauktās apvadcaurules, tās iebūvē šajā viencaurules sistēmā, lai apietu radiatoru un, aizgriežot savu radiatoru, neapstātos visa sistēma.

Pie kā iedzīvotājam jāvēršas, lai nomainītu radiatorus, neradot problēmas sistēmā?

– Ir sertificēti apkures sistēmu projektētāji, kuri var uzzīmēt risinājumu, aprēķināt, kādam cauruļu diametram jābūt. Tādēļ, lai nomainītu radiatoru, mēs lūdzam iedzīvotāju šo risinājumu izstrādāt pie sertificēta projektētāja. Ventspilī tādi ir. Projektētājs šādu zīmējumu uzzīmē, klāt ir aprēķins, cik lielai baterijai ir jābūt, kāda ir pieslēguma shēma. Mēs to saskaņojam un varam sekot līdzi ierīkošanai, aizsūtām mūsu apkalpojošo dienestu pārbaudīt hermētiskumu, vai kaut kas netek un viss ir kārtīgi sataisīts.

Vai, veicot šādu saskaņojumu ar VNĪ, jārēķinās ar papildu izmaksām?

– Nē, mēs neprasām naudu par saskaņošanu. Projektēšana gan kaut ko maksā, tie varētu būt vairāki desmiti eiro.

Kādi vēl ir izplatītākie patvaļīgās būvniecības veidi dzīvokļos?

– Viens no tādiem ir dvieļu žāvētāju nomaiņa. Daudzi izvēlas apvienot tualeti ar vannas istabu, lai ir plašs sanitārais mezgls, kur var ielikt duškabīni utt. Ja tas ir privatizēts dzīvoklis, to drīkst darīt, ja tas neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses. Taču jāatceras, ka dvieļu žāvētājs ir koplietošanas inženiersistēmas elements, par ko maksā visi mājas iedzīvotāji. Svarīgs ir izmērs, jo dvieļu žāvētājs faktiski ir tas pats radiators, kas nodrošina telpā noteiktu siltumu, un ir izrēķināts, kādai jaudai jābūt. Parasti tas ir padomju laika izstrādājums – veca, neglīta, krāsota cinkotā caurule, kuru varētu nomainīt ar skaistu nerūsējošā tērauda izstrādājumu, un cilvēki parasti izvēlas lielāku, kur vairāk var kaut ko uzkarināt. Taču liela daļa šo sildelementu ir divreiz jaudīgāki nekā vecie dvieļu žāvētāji, kuru jauda ir apmēram 200 vati, bet, piemēram trepītes dvieļu žāvētājiem jauda ir vismaz 350, 400 vati vai pat lielāka. Tas ir diezgan nopietns siltumenerģijas patēriņš, un visi mājas iedzīvotāji par to maksā. Līdz ar to tiek skartas citu dzīvokļu īpašnieku intereses un ar viņiem šī nomaiņa ir jāsaskaņo.

Vēl, runājot par dvieļu žāvētājiem, jāsaka, ka santehniķi strādā ar dažādiem materiāliem – plastmasu, daudzslāņu caurulēm, kāds ar kaparu. Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad dvieļu žāvētāji sistēmai tikuši pievienoti ar kapara cauruli. Kas tad notiek? Elektroķīmiskā korozija! Ir divi dažādas aktivitātes metāli, kas viens otru noārda, un izrūsē caurums. Protams, sistēmā ir arī spiediens, un, ja jūs vēl neesat mājās, tad tā saliešana notiek diezgan plašā mērogā. Te ir stāsts par to, kāpēc skolā jāmācās ķīmija. Par elektroķīmisko koroziju māca 8. klasē. Domāju, ka, apgūstot santehniķa profesiju, tas arī tiek mācīts.

No kādām kļūdām vēl jāizvairās, pārplānojot dzīvokli?

– Ļoti bieži dzīvokļos tiek apvienotas virtuve ar dzīvojamo istabu. Projektētājs izstrādā projektu, paskatās, vai siena nav nesošā u. tml., bet jūs projektētājiem nepasakāt, ka atteiksieties arī no gāzes pavarda un pāriesiet uz elektrisko plīti, un tad jums gribas paslēpt gāzes vadu, iebūvējot sienā. Latvijas būvnormatīvs par gāzes sistēmu izbūvi nosaka, ka šādu sistēmu drīkst izbūvēt atklāti, lai nerastos gāzes noplūdes, kuras savlaicīgi nevar pamanīt un novērst. Ja gāzes vads ir iebūvēts sienā, noplūdes gadījumā gāze, visticamāk, izplūdīs aiz sienas. Visticamāk, tajā ģipškartona sienā būs iebūvētas kontaktligzdas, kas var radīt dzirksteli un sprādzienbīstamu situāciju. Nav tā, ka gāzes vadus vispār nedrīkst iebūvēt konstrukcijās, bet jābūt šahtai, kura ir no trim pusēm hermētiski noslēgta un priekšpusē pie grīdas un pie griestiem jābūt 10 cm² lielām ventilācijas atverēm.

Kādi patvaļīgas būvniecības gadījumi mēdz būt, neskaitot inženiertīklu pārbūves?

– Cilvēki, lai saglabāt mājās siltumu un arī lai paplašinātu savu dzīves telpu, izvēlas iestiklot lodžijas. Tas ir atļauts, bet ir nepieciešams vienots risinājums ēkai, kas saskaņots ar vietējo būvvaldi. Ventspilī būvvaldes funkciju pilda Ventspils domes struktūrvienība Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa. Ja paskatāmies uz atsevišķu deviņstāvu vai piecstāvu māju lodžijām, tur ir visdažādākie risinājumi, kā nu kuram ir sanācis un kādi ir bijuši līdzekļi. Saskaņojums nav vajadzīgs tad, ja ir konceptuāls risinājums vai jau gatavs projekts. Siltinot mājas, mēs šos vienotos risinājumus izstrādājam.

Ko nozīmē konceptuālais risinājums?

– Tas var būt gan māju sērijām, gan kvartālam, gan atsevišķai mājai. Ir cilvēki, kuri godprātīgi saskaņo lodžijas iestiklošanu, bet daudzi to nedara. Kas notiek, kad aizstiklojat lodžiju? It kā nekas slikts – dzīvoklī ir siltāk, saglabājat siltumu ēkai, bet vai ir ņemts vērā viss nepieciešamais – kāds ir konstrukciju stiprinājums, vai ir novērsta lietus ūdens tecēšana uz apakšstāva lodžiju? Savukārt balkonu iestiklošana nav atļauta. Risinājums varētu būt, bet tad ir jābūt gan visai mājai vienotam risinājumam, gan visiem balkoniem vienlaicīgi iestiklotiem, un tur jābūt konstruktora risinājumam, jo, ja lodžija ir nostiprināta no trim pusēm ar sienām un vēja slodze ir mazāka, tad balkonam tikai viena puse ir iestiprināta sienā un pārējais ir atklāti pakļauts vējam. Svarīgi, kāds ir stiprinājums, lai lielā vējā kaut kas nenolidotu zemē.

Bez balkoniem vēl ir satelīta antenu šķīvji, kas gan vairs nav tik aktuāli, bet aizvien var redzēt pie sienām, uz jumtiem satelīta antenas, kuras nav atļauts likt vietās, kas vizuāli eksponējas publiskajā ārtelpā. Tos var likt pie sētas fasādes, uz jumta, bet vajadzīgs saskaņojums ar Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu. Tas pats attiecas uz kondicionieriem. Tiem veidojas kondensāts, kas kaut kur jānovada. Ja tas tek uz fasādes, pēc laika fasāde būs zaļa, Tāpēc tas jāsaskaņo gan būvvaldē, gan ar mājas pārvaldnieku. Pie tam kondicionieriem ir atšķirīgi trokšņa līmeņi, spēcīgākie ap 60 līdz 70 decibeliem, kas ir kā skaļš radio. Ja aiz loga ir šāds troksnis, varētu būt neapmierinātība. Mums ir bijušas tādas sūdzības. Esam vērsuši uz to uzmanību, bet sodīšana nav mūsu kompetence.

Vai arī logu un ārdurvju nomaiņu ir nepieciešams saskaņot?

– Dzīvokļa ārdurvis nekādu diskomfortu pilsētas vidē nerada, un tur ierobežojumu nav. Ja tās ir ārdurvis uz ielu, ir atļauts mainīt bez saskaņošanas, ja netiek mainīts dalījums, izskats, krāsa, vēršanās virziens utt. Tas pats attiecas uz logiem. Logu nomaiņai atļauja nav nepieciešama, tikai nedrīkst mainīt dalījumu, krāsu. Rāmja materiālu mainīt drīkst – tā var būt plastmasa, alumīnijs vai koks.

Kur jāvēršas, lai saņemtu nepieciešamos saskaņojumus pārbūvei?

– Saskaņošana notiek elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā. Lai saskaņotu projektu, jāvēršas pie attiecīgās joma sertificēta speciālista – siltuma sistēmu, ūdens sistēmu vai būvkonstrukciju projektētāja vai arhitekta. Dzīvokļa pārbūves saskaņošana ir diezgan vienkāršota. Taču ir vēl viens bet, ar ko jārēķinās. Tās ir izmaksas par kadastra datu aktualizāciju. Pārplānojot dzīvokli, gan operatīvo dienestu vajadzībām, gan arī, lai neveidotos patvaļīgā būvniecība, šiem datiem jāsaskan ar kadastra uzmērīšanas lietu. Bez projektēšanas un praktiskajiem būvdarbiem vēl ir šie datu informācijas sakārtošanas jautājumi, kuri ir jāņem vērā.

Patvaļīgā būvniecība lielā mērā ir saistīta ar cilvēku neinformētību. Gandrīz puse nezina, kā jākārto būvniecības birokrātiskā puse, kam ir jābūt saskaņotam, lai tas neskartu citu intereses un neveidotos nevajadzīgi pārpratumi. Šīs ir lietas, kas jāievēro. Tādi āķīši, ar ko mēs, ikdienā strādājot, saskaramies bieži, bet cilvēki remontu mājās netaisa katru dienu un tad uzkāpj uz dažādiem grābekļiem. Protams, cilvēks nevar visu zināt un viņam arī nav viss jāzina, bet vismaz pajautāt kādam vajag. Arī viena no būvvaldes funkcijām ir konsultēt iedzīvotājus, kuri vēlas savā īpašumā veikt būvniecību.