Edijs Ilziņš: Veselība – tā ir dāvana

Kas, jūsuprāt, bijis nozīmīgākais notikums slimnīcas dzīvē aizvadītajā gadā?

– Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca aizvadījusi nozīmīgu un notikumiem bagātu gadu. Tomēr neapšaubāmi viens no šī gada vērienīgākajiem īstenotajiem projektiem ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas un Laboratorijas atklāšana pēc pārbūves. Slimnīcas komandas pārcelšanās no vecajām telpām uz jaunajām un sekmīga darba uzsākšana. Jau projektēšanas laikā bija svarīgi apzināties, ka tā vairs nevar būt tikai uzņemšanas nodaļa – šis jēdziens ir novecojis gan pēc definīcijas, gan pēc veicamo darbu apraksta. Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa funkcionē 24 stundas diennaktī, tā sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību septiņās specialitātēs – tātad uz vietas strādā ķirurgs, traumatologs, anesteziologs, internists, bērnu ārsts, neirologs un ginekologs, kā arī radiologs. Slimnīcas galvenais uzdevums ir nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību šajos profilos.

Kāpēc bija svarīgi rekonstruēt tieši šo nodaļu?

– Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa ir slimnīcas seja. Ja pacientam ir radusies nepieciešamība saņemt neatliekamo palīdzību, tad viņš ar šo nodaļu sastopas vispirms. Tādēļ bija ļoti svarīgi panākt, lai nodaļa atbilstu visām mūsdienu prasībām, lai tajā būtu mūsdienīgi organizēta pacientu plūsma, proti, lai būtu nodalīti tie pacienti, kurus atved ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportu, un tie, kuri atnāk paši. Plūsmu sadalījums ir svarīgs arī tādēļ, lai nodalītu infekciozos pacientus, antisociālos pacientus, kuri var būt bīstami citiem. Nodaļa ir uzsākusi darbu, aptuveni pēc pusgada analizēsim un vērtēsim darba rezultātus, skatīsimies, kādas problēmas ir izgaismojošās, mēģināsim uzlabot visu, kas būs nepieciešams. Nodaļai piesaistīti arī jaunie speciālisti, līdz ar to ar neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu problēmu nav. Ļoti svarīgi, ka apmierināti ir gan pacienti, gan darbinieki, jo ir pieejamas jaunas, mūsdienīgi aprīkotas darba un atpūtas telpas. Mēs varam tikai lepoties ar šo jauno neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu. Slimnīca plānojusi piesaistīt jaunajai nodaļai neatliekamās palīdzības ārstus, kuri varētu būt galvenie dežūrāsti šajā nodaļā. Šie ārsti sniedz pirmo palīdzību, tikko pacients ir ieradies neatliekamās palīdzības nodaļā. Šobrīd divi topošie ārsti mācās. Viens ir dakteris Rihards Kovaļovs, mūsu stipendiāts, trešā gada rezidents, un otra ir Ilze Jansone, kura brauc pie mums strādāt no Talsu novada. Pārējās visas septiņas specialitātes, kā jau iepriekš minēju, tiek nodrošinātas visu diennakti.

Slimnīcai rūp jauno speciālistu piesaiste. Pastāstiet par tiem ārstiem, kuri uzsākuši darbu šogad.

– Šogad veiksmīgi savus pienākumus sākuši pildīt vairāki jaunie speciālisti. Patiesi lepojos, ka mūsu slimnīcas ārstu komandai pievienojies urologs Sandis Laizāns un šī gada laikā ir izdevies uzsākt un attīstīt uroloģisko profilu, atjaunojot uroloģisko palīdzību. Pacientiem tiek sniegti mūsdienīgi, kvalificēti un pilnvērtīgi uroloģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas procesi. Tas ir liels ieguvums, jo tagad Ventspils slimnīcā ārstē uroloģijas iekaisīgās slimības, nieru urīnceļu slimības. Šo procesu esam plānojuši arvien uzlabot, iekļaujot vēl nepieciešamo instrumentu un diagnostiskas iekārtu iegādi nākotnē. Urologs dr. Sandis Laizāns atbilst vislabākajiem profesionālajiem ārsta kritērijiem. Otrs dakteris, kuru vēlos pieminēt, ir pneimonologs Gusts Ancāns. Dakteris šogad pabeidza pneimonoloģijas specialitātes rezidentūru un tagad uz pilnu slodzi uzsācis darbu Ventspils slimnīcā. Viņš ir uzņēmies apvienotās Kardioloģijas un iekšķīgo slimību nodaļas vadību, ir jauns, enerģisks un zinošs. Ventspils slimnīcā ir atvērts Kurzemē modernākais pneimonoloģijas jeb plaušu slimību diagnostikas kabinets. Esam patiesi lepni par to. Strādājam pie tā, lai iespēju robežās gan uroloģijas profilā, gan pneimonoloģijas profilā palielinātu valsts apmaksāto pacientu skaitu, lai slimnīca specializēto palīdzību varētu sniegt arvien vairāk Ziemeļkurzemes reģiona – Talsu un Talsu novada, Kuldīgas un Kuldīgas novada, Ventspils un Ventspils novada – iedzīvotājiem. Ar pārliecību varu teikt, ka tas ir vienīgais šāda veida kabinets Kurzemē. Kabinetā ir iegādāta jauna, pēdējās paaudzes aparatūra, kas atbilst mūsdienu kritērijiem, tā ir precīza, tiek saglabāti pacienta dati, iespējams vērot pacientu dinamikā. Tā ir ļoti laba iestrāde nākotnei, raugoties no pacientu ārstēšanas, novērošanas un izmeklēšanas viedokļa. Dakteris Gusts Ancāns ir viens no Ventspils slimnīcas zinošākajiem ārstiem, jau esošajiem slimnīcas balstiem.

Priecājos, ka mūsu komandai ir pievienojusies sertificēta radioloģe diagnoste Linda Rancāne. Daktere šogad pabeidza radioloģijas diagnostikas rezidentūru un tagad Ventspils slimnīcā strādā uz pilnu slodzi. Viņas darba ritms, darba disciplīnas ievērošana, veiktie izmeklējumu apraksti ir teicami. Radiologs ir ļoti pieprasīta specialitāte Latvijā, šī ir viena no tām profesijām, kuru mēs neredzam, jo mūsdienu radioloģija neprasa redzēt šo speciālistu – svarīga ir nosūtījumā rakstītā diagnoze. Daktere Linda Rancāne ir ļoti liels ieguvums slimnīcai. Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienu medicīna nevar pastāvēt bez radioloģiskajiem izmeklējumiem.

Pēc rezidentūras beigām Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā darbu uzsācis dakteris Artūrs Rūtiņš – Ventspils slimnīcas stipendiāts, reģionālais rezidents. Darbu pilnā slodzē uzsākusi fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Jūlija Jurčenko. Tagad Ventspils slimnīcas Kurzemes Rehabilitācijas centrā strādā trīs fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsti – Ulla Bambīte, Agita Kukaine un Jūlija Jurčenko, nodrošinot ambulatoro, stacionāro, akūto un subakūto pacientu rehabilitāciju. Visi manis nosauktie jaunie speciālisti ir gados jauni, gudri, atsaucīgi, viņiem piemīt liela vēlme palīdzēt cilvēkiem, viņi ir mācījušies mūsdienās un gatavi ieviest mūsdienām atbilstošas jaunās izmeklēšanas un ārstēšanas metodes.

Šogad pelnītā atpūtā devušies divi pieredzes bagāti anesteziologi Laima Gebauere un Elmārs Dejus. Slimnīca ir ļoti pateicīga šiem speciālistiem par ieguldīto darbu, par viņu profesionalitāti. Elmārs Dejus visu mūžu nostrādājis Ventspils slimnīcā – teju 40 gadus. Priecājamies, ka jaunie speciālisti nāk vietā un izvēlas apgūt anesteziologa profesiju, jo bez anesteziologa mūsdienās vairs nekas nenotiek un šīs profesijas pārstāvis ir vajadzīgs pilnīgi visām specialitātēm, jo nereti tieši anesteziologs ir tas, kurš nosaka, vai pacientam tiks vai netiks veikta operācija, kādā apjomā to drīkst veikt.

Vai arī ģimenes ārsti novērtē to, ka viņu pacienti arvien vairāk pakalpojumu var saņemt tuvu dzīvesvietai?

– Pavisam nesen aizvadījām pasākumu, kur Ventspils slimnīcas speciālisti tikās ar ģimenes ārstiem no pilsētas un novada. Runājot par ģimenes ārstiem, iedzīvotājiem vajadzētu saprast to, ka pastāv tā saucamā primārā veselības aprūpe, kas ir ģimenes ārsti, un sekundārā veselības aprūpe. Es gribētu, lai slimnīcas speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem, kuru skaits Ventspilī ir 26 un Ventspils novadā 3, veidotos veiksmīgāk. Piemēram, ne vienmēr pacients ir jāsūta pie speciālista, var saņemt konsultāciju attālināti un pacientam nav speciāli jāpierakstās rindā pie speciālista, pie kura viņš tiek pēc diviem vai trim mēnešiem. Esam iecerējuši organizēt kopīgus informatīvos pasākumus, bet te nepietiek tikai ar slimnīcas iniciatīvu, būtu vēlama arī lielāka ģimenes ārstu atsaucība. Diemžēl vēsturiski ģimenes ārstu institūcija ir pagājusi savā virzienā, un mēs esam aizgājuši savā, bet es ļoti ceru, ka mums izdosies šo sadarbību uzlabot un attīstīt.

Ko jūs novēlētu Ventas Balss lasītājiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā?

– Veselība – tā ir dāvana, ko cilvēks ir saņēmis no saviem vecākiem, no gēniem, no dabas, no Dieva, katrs to var apzīmēt, kā labāk patīk, un šī dāvana ir jāsaudzē, ir jārūpējas par to un visādos veidos jāmēģina saglabāt pēc iespējas ilgāk. Vēlos pateikt, ka ir izmeklējumi, kritēriji, kuriem noteikti vajadzētu sekot līdzi gan sievietēm, gan vīriešiem. Sievietēm ir jādodas pie attiecīgiem speciālistiem, lai veiktu valsts apmaksātus izmeklējumus, ir jāseko līdzi savai pašsajūtai, savam organismam; tāpat vīriešiem ir jādodas pie speciālistiem, jānodod analīzes, lai izslēgtu uroloģiskās saslimšanas, lai rūpētos par savu veselību un laicīgi pamanītu izmaiņas, slimības, un nebūtu tā, ka pēdējā mirklī tiek kaut kas pamanīts, bet vairs nekas nav glābjams. Es gribētu aicināt visus ventspilniekus sekot līdzi savai veselībai, rūpēties par sevi un savu ģimeni, vērsties pie ģimenes ārstiem un lūgt nosūtījumus uz izmeklējumiem, stāstīt par savām sūdzībām, sajūtām, aizdomām. Tas ir normāli, ka cilvēki iet pie ārsta un veic izmeklējumus, un nepieciešamības gadījumā savlaicīgi uzsāk ārstēšanu, jo laicīgi to ir iespējams veikt daudz efektīvāk un kvalitatīvāk. Vienmēr jāpatur prātā profilakses nozīme – gan uzturs, gan veselīgs dzīvesveids, gan vingrošana, gan aktīvs dzīvesveids. Profilakse – tā ir arī vakcinēšanās pret dažādām slimībām. Aicinu ikvienu aizdomāties par veselību ne tikai Ziemassvētkos, gan visa gada garumā. Un savu vērtīgāko dāvanu – veselību – lolot, sargāt un rūpēties par to. Priecīgus Ziemassvētkus!